Kad uzsākt kopdzīvi?

243

Reģ: 27.06.2012

Sveikas!

Nesen sanāca interesanta saruna ar savu pasniedzēju/draudzeni, kura nesen izšķīrusi 20 gadus ilgu laulību. Viņa bija pārsteigta, ka nedzīvoju kopā ar savu puisi, jo mēs taču (citēju) "izskataties tik lieliski kopā!". Biju kopā ar savu bijušo puisi mazliet vairāk kā 5 gadus, bet, apstākļu spiesti, kopā nedzīvojām. Nesen izšķīrāmies un tagad esmu 3 mēnešus kopā ar citu - 8 gadus vecāks par mani, vēlas nostabilizēties, finansiāli nodrošināts un visādi citādi virspusēji liekas perfektais ķēriens un mēs tiešām ļoti labi saprotamies. Jā, man ir viņa dzīvokļa atslēga gadījumos, kad gribas pagulēt ilgak, bet viņam kur jāiet, bet nekad neesmu to izmantojusi citādāk. Domāju, ka drīz šis kopdzīves jautājums izskanēs. Bet es jautāju jums- kāda ir jūsu pieredze- kad ir vislabāk uzsākt kopdzīvi, kādi padomi, novērojumi, kā jums veicās?

24.05.2016 23:09 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

ziemiga tas tāds Friends with benefits variants? Jā, es zinu, ka cilvēki tā dara. Taču es spiežu pēc sava paziņu loka un tur tādu variantu nav. Man ir saprotams, ja tā dara studiju gados, jo tā tiešām ir izdevīgāk finansiālā ziņā (kādam arī intīmā ziņā), bet noteikti nesaprotu kam pieaugušiem cilvēkiem tas ir vajadzīgs, jo bieži notiek pārpratumi - viens domā, ka tas ir nopietni, otrs, ka tas ir tikai izklaidei kā rezultātā vienam noteikti tiek čakarēts prāts.

25.05.2016 10:03 |

ziemiga

273

Reģ: 03.12.2015

Nu es arī nesaprotu, kāpēc pieauguši cilvēki tā dara. Bet, redz, diemžēl dara.
Tepat ir meitenes, kas n-tos gadus nodzīvojušas ar vīrieti, cerībā, ka kādu dienu viņš bildinās. Bet viņš to nedara un nedarīs, viņš negrib sievieti par sievu, vienkārši viņam ir ērti ar viņu dzīvot kopā, bet par ģimeni nav runas. Un, nē, nav tīņi, pieauguši 30gadnieki.

25.05.2016 10:10 |

Kukuruza

936

Reģ: 01.10.2009

Katram jau citādāk. Grūti pateikt tā var vai tā nevar. Mēs iepazināmies pēc 11.klases. Visu 12.klasi nodraudzējāmies un tad pēc skolas beigšanas sākām dzīvot kopā. Nu jau seši gadi būs pagājuši kopdzīvē. Nevaru iedomāties, ka es dzīvotu viena vai ar kādu citu.:-)

25.05.2016 10:19 |

NightSky

1937

Reģ: 18.05.2016

Mēs uzsākām kopdzīvi pēc 9 mēnešu draudzības. Ārkārtīgi gribējās. Mēs paši nedzīvojām vienā pilsētā un bija jābraukā ciemos. Viņš man piedāvāja pēc kādiem 2 mēnešiem draudzības, bet dažādu apstākļu dēļ uzreiz nesanāca. Es nenožēloju ne mirkli. Nu jau esam kopā gandrīz 3 gadus. Piekrītu NordicBelle - mums kopā bija daudz foršāk kā atsevišķi. Arī kompromisi baigi nebija jāmeklē vai jāstrīdas par mājas darbiem (l)

25.05.2016 11:36 |

Rvis

1653

Reģ: 25.05.2016

Tad kad abi jūt kad vēlas.

25.05.2016 11:45 |

Cecīlija

294

Reģ: 06.05.2012

Ievācāmies kopīgā dzīvoklī mēnesi pēc iepazīšanās.
Kopdzīvi vajag uzsākt tad, kad ar otru cilvēku ir viegli un ir sajūta, ka gribas.

25.05.2016 11:47 |

Ledussirds

2357

Reģ: 17.02.2016

Kopdzīve arī draudzības periodā ļoti daudz pasaka par cilvēku. Iepazīsti kāds viņš ir sadzīvē, ne tikai satiekoties randiņā, vai kādā draugu kompānijā. Neko sliktu tur neredzu, briesmīgāk tomēr ir, ja tevi bildina, sākat dzīvot kopā un atklājas, ka sadzīvē jums vispār nepasē (pieaugušu cilvēku mainīt ir ļoti grūti), kam attiecīgi var sekot šķiršanās.

25.05.2016 12:04 |

Dienvida

1129

Reģ: 19.04.2015

Kopdzīvi uzsākām pēc dažu mēnešu (šķiet 3 mēn.) pazīšanās, ko nekad neesmu nenožēlojusi. Dzīvot/nedzīvot kopā ir jāskatās pēc sajūtām. Nav viena noteikt laika, kad ir labi vai slikti to darīt. Jāsaka, ka sākumā dzīvojam diezgan lielā šaurībā, tā, ka arī telpa var nebūt šķērslis. Kompromisus viegli atradām, nebija nekādas rīvēšanas, viss nāca diezgan viegli un bijām spārnos, ka varam pavadīt vairāk laika kopā.
Lai citi runā, ko grib, ja jūtat, ka vēl neesat gatavi kopdzīvei, tad neesat.

25.05.2016 12:10 |

Spīdola

6037

Reģ: 30.10.2010

Es uzskatu, ka iepazīt var arī bez kopdzīves uzsākšanas. Un jā, es nedomāju dzīvot kopā pirms kāzām, priekš kam? Tam laika vēl būs gana. Un, ja būs īstais un mīlestība, tad nedomāju, ka tik viegli to varēs izjaukt kādas sākotnējas sadzīviskas nesaprašanās. Domāju, ka visam var pielāgoties. Un - ja jau kādam tā dēļ attiecības izjukušas, tad acīmredzot ne tikai tur slēpās problēma!

25.05.2016 12:13 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Pavisam nesen te bija diskusija par bildinājumu un liels vairums, kuriem pieredze ne pārāk veiksmīga ar kopdzīvi bez bildinājuma atzina, ka nākšoreiz vai vispār, ja runājam par kopdzīvi kā tādu, vairs negribētu pieļaut kopdzīvi pirms nopietniem un taustāmiem plāniem par kāzām. Ja tik ļoti gribas notestēt cilvēku kopdzīvē pirms laulībām, tad vismaz jāsagaida reālu piedāvājumu. Savādāk gadiem ilgi testēsi cilvēku, kurš pat neplānoja ar tevi veidot ģimeni, bet vnk izmantoja un baudīja bezmaksas sexu, mājkalpošnu un pavārmākslu.

25.05.2016 13:04 |

kampanella

4320

Reģ: 24.04.2012

Man patīk tā doma par kopdzīvi pēc kāzām, esmu tikai par. Pati gan neko tādu īstenojusi neesmu. Kā sāku satikties ar vīru, jau pēc pāris mēnešiem dzīvojām kopā, jo visu laiku gribējās būt kopā, ja vakarā bija jābrauc katram uz savām mājām, bija puņķi un asaras :D Bet nu tad man bija 17 gadi.
Pieredzes un saprašanas man par šīm lietām nebija. Ja tagad vajadzētu uzsākt attiecības no jauna ar kādu, kopdzīvei pirms laulībām nepiekristu.

25.05.2016 13:09 |

Anggggst

13520

Reģ: 29.01.2009

Oj, ar tagadējo vīru sākām kopdzīvi ļoti ātri :) Mēs vnk gribējām būt visu laiku kopā, mums kopā bija 100x labāk nekā atsevišķi. Kad viņš brauca pie sevis uz mājām un es paliku pie sevis, sākās nesaprašanās, strīdi, zvanīšanās, dusmīgas sms, jautājumi kāpēc, utt. Manuprāt pēc mēneša vai pāris nedēļām viņš sāka palikt pie manis uz vairākām dienām un tad jau pārvācās pavisam. Bet es viņu pazinu diezgan labi jau iepriekš, nebija tā, ka ar svešu cilvēku sāku dzīvot kopā pēc 3 nedēļām :D
Tā kā es pat nezinu ko ieteikt - vadies pēc sajūtām? :) Ja abi gribat dzīvot kopā, tad kur problēma? :) Es drīzak nesaprotu tos mūžīgos pārīšus, kuri 2-3-5 gadus "satiekās", bet reāli kopā nav dzīvojuši. Es nesaprotu kā to var dabūt gatavu :) Bet katram savs...

25.05.2016 13:18 |

Kukuruza

936

Reģ: 01.10.2009

Es gan par kopdzīvi pirms kāzām esmu tikai par. Vismaz ir pilnībā iepazīts cilvēks, visi + un -. Bija laiks, kad kašķi bija par visādiem sīkumiem un par lielākām lietām. Nu jau tas laiks ir aiz kalniem. Katrs no mums ir kaut ko sapratis un gājis uz kompromisiem. Tagad vismaz zinu skaidri, ka tas ir mans cilvēks un droši varam precēties vasarā.:-)

25.05.2016 13:25 |

frivolous_

638

Reģ: 29.01.2009

Arī gribu sākt dzīvot kopā tikai pēc bildinājuma un kāzas svinēt 18 mēnešus pēc pirmā randiņa :D No savām kļūdām mācās (cerams) un vairākiem jau minētajiem argumentiem, ar prāta racionālo daļu, piekrītu. Bet nu - var jau plānot un cerēt, dzīve gan ar to - īpaši - nerēķinās.

Ar ex uzsākām kopdzīvi ~ pirmā gada jubileju, laikam mēnesi vai divus pēc. Kopdzīvē, protams, iepazīst teju līdz pēdējai vīlei, bet ar šodienas prātu - bija par ātru. Ne laika ziņā, bet fundamentālu jautājumu redzējuma noskaidrošanā. Diezgan iespaidīgas domu nesakritības apjautu tikai kopdzīves laikā.

25.05.2016 13:28 |

Rvis

1653

Reģ: 25.05.2016

Nee nu protams sakoties kopdzivei,saksies ari biezi stridi un nesaprasanas,redzesi cilveka sliktas ipasibas,bet tad ari varesi izlemt vai velesies ar tam sadzivot keb nee.

25.05.2016 13:36 |

Rvis

1653

Reģ: 25.05.2016

Citi negrib dzivot kopa jo baidas atri apnikt viens otram. Taa gan ir loti biezi.

25.05.2016 13:45 |

NordicBelle

5533

Reģ: 26.01.2015

Man šķiet, ka svarīgs faktors ir arī tajā KĀ sāk dzīvot kopā (ne tikai kad, ar ko un kur ;-) ) - ja abi sanes savus koferīšus kopā un tad skatās, kas notiks tālāk, tad tur būs krietni lielāks zemūdens akmeņu risks kā tad, ja abi kopdzīvei mērķtiecīgi gatavojas. Ja abi pārdomā un izrunā prioritātes, dienas ritmus, potenciāli kaitinošos paradumus, sadzīviskos izdevumus un finanses, romantiku un nākotnes gaidas. Kā arī izrunā kā labāk būtu risināt konfliktus un sliktus garastāvokļus. Tādā gadījumā, ja abi esat godīgi, jums ir patiesa vēlme, lai tas strādātu un kopīga laimīga ikdiena ir prioritāte, tad tas arī strādās! ;-)

25.05.2016 13:47 |

NightSky

1937

Reģ: 18.05.2016

Nezinu, man sāk kopā dzīvot bez bildinājuma bija laba pieredze, jo pēc 3 mēnešu kopdzīves mans mīļotais mani bildināja (l). Tā doma par dzīvošanu pēc bildinājum kopā ir interesnta arī man, bet man līdzīgi kā brazil bija - vairāk strīdu un nesaprašanos, kad bijām atsevišķi.
Tas noteikti pēc sajūtām. Mūsu gadījumā ievākties kopā bija tāda laime (l)

25.05.2016 13:55 |

Rvis

1653

Reģ: 25.05.2016

Nordic- Tapt bez stridiem un nesaprasanam neiztikt. Galvenais ir macet rast kompromisu un pienemt otra cilveka ari sliktas ipasibas.

25.05.2016 13:55 |

Patrijka

109

Reģ: 22.12.2015

Uzsakaam kopdzivi pirms vispar bijaam paaris. :-D Ja godigi, tad, protams, ir savi labumi tajaa, ka nedzivo kopaa, sava intriga, sarms. Bet ja abi ir nopietnas dveseles un plaano nopietnas, ilgas attiecibas, tad otru cilveku vislabak varees iepazit tikai dzivojot kopa un redzot vinju ikdiena. Tad var atkost visus paradumus, redzeet kaa uzvedas no ritiem, vakaros, kad noguris, kaa abiem sakrit tiribas izjuuta, kaa ar kompromisiem utt utt. Nu man jau liekas, ka ja parak ilgi velk garumaa dzivosanu atseviski un tiekas tikai ik pa laikam, tad biezi vien saksana dzivot kopa var nakt ar daudziem jo daudziem parsteigumiem. Iespejams, nepatikamiem. :-D

25.05.2016 14:44 |