Kad uzsākt kopdzīvi?

243

Reģ: 27.06.2012

Sveikas!

Nesen sanāca interesanta saruna ar savu pasniedzēju/draudzeni, kura nesen izšķīrusi 20 gadus ilgu laulību. Viņa bija pārsteigta, ka nedzīvoju kopā ar savu puisi, jo mēs taču (citēju) "izskataties tik lieliski kopā!". Biju kopā ar savu bijušo puisi mazliet vairāk kā 5 gadus, bet, apstākļu spiesti, kopā nedzīvojām. Nesen izšķīrāmies un tagad esmu 3 mēnešus kopā ar citu - 8 gadus vecāks par mani, vēlas nostabilizēties, finansiāli nodrošināts un visādi citādi virspusēji liekas perfektais ķēriens un mēs tiešām ļoti labi saprotamies. Jā, man ir viņa dzīvokļa atslēga gadījumos, kad gribas pagulēt ilgak, bet viņam kur jāiet, bet nekad neesmu to izmantojusi citādāk. Domāju, ka drīz šis kopdzīves jautājums izskanēs. Bet es jautāju jums- kāda ir jūsu pieredze- kad ir vislabāk uzsākt kopdzīvi, kādi padomi, novērojumi, kā jums veicās?

24.05.2016 23:09 |

gabijaa

960

Reģ: 04.02.2016

Ir jāsaprot, ka uzsākot kopdzīvi sāksies dažādi kompromisi, kaut vai par to, cikos būs vakariņas, vai kuram pienāksies extra atvilktne. Šobrīd esmu attiecībās jau gadu, laiku pavadam kopā ļoti bieži, bet kopdzīvi nevēlos, katram ir savs dzīvoklis, par kuru īre nav jāmaksā, tāpēc nav nekādi apstākļi, kas to uzspiestu, viņš ir ieminējies, bet zina manu nostāju un to neuzspiež. :)

24.05.2016 23:21 |

Meitene6

243

Reģ: 27.06.2012

Taisnība par kompromisiem! Viņš šobrīd dzīvo 1,5 istabu dzivoklī, kuram īsti nav citu durvju kā ārdurvis. Esam mēģinājuši darīt katrs savas lietas, bet mums darbu režīmi tik atšķirīgi, ka grūti tomēr. Viņa plāns ir pārvākties uz ko lielāku un drošvien tad arī būtu laiks par to runāt. Jāizdomā tik kā to pamatot, lai neizklausos pēc mantkārīgas maitas, kura, lūk, mazā dzīvoklītī spiesties netaisās, kaut patiesība pati knapi varu īres maksu par savu pavilkt.

24.05.2016 23:40 |

gabijaa

960

Reģ: 04.02.2016

Viņa plāns ir pārvākties uz ko lielāku un drošvien tad arī būtu laiks par to runāt.

Ļoti prātīgi, nedomāju, ka tas ir kaut kāds maitas rādītājs, bet man arī vajag vismaz istabiņu/kabinetu, kur varu veikt savus darbus, tāpēc, ja šādas iespējas nebūtu, nemaz kopdzīvi neuzsāktu. Man vienkārši šķiet, ka savs pamata komforts nav jāupurē. :D Ekstras jau gan var sākt analizēt..

24.05.2016 23:49 |

NordicBelle

5533

Reģ: 26.01.2015

Mans secinājums ir, ka kopā būt un dzīvot vajadzētu, tad, kad tev ar otru kopā ir vēl foršāk nekā vienai.
Visās savās nopietnajās attiecībās esmu uzsākusi kopdzīvi ļoti ātri. Ar vīru sāku dzīvot kopā pēc mēneša kopā būšanas manā mini dzīvoklī - tā vienkārši tajā brīdī sanāca. Ne mirkli nav šķitis, ka būtu par ātru. Kompromisu meklēšana un atrašana, manuprāt, vairāk ir atkarīga no personībām un tā, kā šīs attiecības tiek vērtētas un kā abi māk tās kopt, nevis kad tieši abi ievācas kopīgā mājoklī.

24.05.2016 23:50 |

Meitene6

243

Reģ: 27.06.2012

Kopā jūtamies labāk jau tagad, nekā atsevišķi, bet zinu, ka viņam ir vajadzīga sava emocionālā telpa. Vispār jau es arī novērtēju iespēju aizvērt durvis, bet pagaidām laikam esmu vēl pārāk samīlējusies, lai to novērtētu. Šonedēļ cenšos piespiest sevi pavadīt laiku vienai- bez viņa, bez draugiem, radiem nemitīgi apkārt. Eju uz parku lasīt grāmatu, pastaigāt pa pilsētu...viena! Smiekligi, bet nebujusi pieredze man.

24.05.2016 23:56 |

convo

199

Reģ: 06.03.2016

Manuprāt, kopdzīve ir paredzēta laulībām. Vismaz man noteikti. Iepriekšējās attiecībās ļoti daudz laika vēlējos pavadīt ar savu puisi, bez viņa bija vientuļi vai "ne līdz galam". Pēc vairāk kā gadu ilgām attiecībām sākām dzīvot kopā, pēc mēneša izšķīrāmies. :D
Domāju, ka labāk izbaudīt vēl iespēju padzīvoties vienai, jo tāpat jau var palikt viens pie otra pa nakti pēc patikšanas. Savas sienas tomēr ir savas, tajās var pazust un atslēgties. Vēlāk, kad būs bērni un vīrs, tādas izdevības neradīsies tik bieži. :)

25.05.2016 00:20 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Es, mīlestības vadīta, nomainīju ne vien dzīvojamo platību, bet arī valsti.. Teikšu godīgi..daudz nedomāju - jutu, ka tā vajag :-D

25.05.2016 00:25 |

Serēna

1716

Reģ: 27.07.2012

Man gandrīz tieši tāpat kā cormeum un sākām dzīvot kopā pēc 3 mēnešu attiecībām. :-)

25.05.2016 00:28 |

Neons

11996

Reģ: 15.03.2013

Laikam arī vecumam ir nozīme... 20 gados neparko neuzsāktu kopdzīvi pirms laulībām, bet šobrīd - gan jau nebūtu tik būtiski vairs.

25.05.2016 00:33 |

Althea

1817

Reģ: 26.04.2014

Pēc pēdējo attiecību pieredzes ļoti priecājos, ka kopdzīve tika uzsākta ātri, jo tā ļāva atklāt kādu zemūdens akmeni, ko citādi nebūtu iespējams tik viegli uzzināt. Būtu droši vien izniekojusi gadus.

25.05.2016 01:46 |

saulesbrille

621

Reģ: 28.07.2010

Man diezgan ātri radās tā sajūta, ka gribu dzīvot kopā, pēc kāda pusgada attiecībām. Manuprāt, dzīvot kopā vajag sākt tad, kad vairs neškiet dabiski dienas beigās iet katram uz savām mājām, kad gribas ar visu dalīties un vairs netiek škirots, kura šalle vai kurš maksā. Vismaz man tā bija. Man liekas, ka, ja ir šaubas un aizbildinājumi tam, lai dzīvotu kopā, tad nav arī īstas pārliecības par savām jūtām, jo, uzsākot kopdzīvi, tomēr mēs nedaudz pazaudējam to atkāpšanās celu.

25.05.2016 01:51 |

saulesbrille

621

Reģ: 28.07.2010

Nesaprotu, kāds varētu būt pamatojums neuzsākt kopdzīvi pirms kāzām? Tomēr ir jāiepazīst cilvēks "līdz vīlēm" pirms precēties, un to vislabāk var izdarīt tieši kopdzīves laikā. Es spētu saprast, ka dažas iebilst pret bërnu plānošanu pirms kāzām, bet kopdzīves? .. man tas atgādina viduslaikus.

25.05.2016 01:54 |

Klaviatūra

1093

Reģ: 02.11.2011

Šajās attiecībās viss notika gaismas ātrumā, sākām dzīvot kopā knapi mēnesi pēc iepazīšanās. Nezinu vai scenārijs būtu cits, ja apstākļi būtu citi, jo tas bija brīdis, kad gatavojos pārcelties atpakaļ uz Latviju un ar šo vīrieti iepazinos visā tajā notikumu virpulī. Manuprāt, katram ir savs laiks, tam jānotiek dabiski, neuzspiesti un ir jābūt sajūtai, ka tā ir vienīgā pareizā notikumu gaita. Vienalga vai tas ir pēc nedēļas vai gada attiecībām.

25.05.2016 04:45 |

jaukums

7596

Reģ: 29.01.2009

Es, mīlestības vadīta, nomainīju ne vien dzīvojamo platību, bet arī valsti.. Teikšu godīgi..daudz nedomāju - jutu, ka tā vajag

man tieši tas pats!vienīgais valsts nepatīk, bet ar to visu var sadzīvot...

25.05.2016 07:58 |

Dionysus

3551

Reģ: 23.11.2012

Domāju ka dzīvot kopā ir vērts, jo tā var pa īstam iepazīt cilvēku ar kuru, iespējama, tiks pavadīts kopā viss mūžs.
1-2 gadi nodzīvoti kopā dod daudz vairāk nekā 5-10 gadi, draudzējoties, bet nedzīvojot kopā.
Vai to sāk 20 gados vai vēlāk, atkarīgs no cilvēka brieduma.
Vispār labāk ar kopā dzīvošanu īpaši nevilcināties, jo vecāks paliek cilvēks, jo grūtāk būs pielāgoties viens otram.

25.05.2016 08:52 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

Pēc iepriekšējo attiecību pieredzes arī sapratu, ka labāk sākt dzīvot ātrāk kopā un saprast vai saskan, nevis pēc ilga laika un beigās tāpat izšķirties (tā kā man tas bija).

Ar iepriekšējo puisi sākām pēc gada dzīvot kopā. Ar tagadējo pusi pēc pusgada, bet tikai tāpēc, ka viņš bija ārzemēs. Tagad nu jau tuvojas mēnesis kā kopā dzīvojam. Kopā tiešām ir labāk kā atsevišķi. (l)

25.05.2016 09:06 |

roniitis

984

Reģ: 29.01.2009

Man kaut kaa ir sanaacis,ka es savaas abaas nopietnajaas attieciibaas diez gan aatri saaku dziivot ar viirieti.Un nevienaaas nebija nekaadu piedaavaajumu,tas kaut kaa sanaaca pats par sevi.Mees jutaam,ka taa vajag dariit.Nevienu mirkli nejuutos kjuudiijusies.Un uzkskatu,ka tagad tieshi vajag padziivot ar savu otro pusiiti pirms noformeet attiecibas.Var izraadiities,ka tas nav nemaz tas iistais ar ko preceeties.

25.05.2016 09:25 |

ziemiga

273

Reģ: 03.12.2015

Kopdzīvi uzsāku pēc bildinājuma, kad jau gatavojamies kāzām.
Manuprāt, kopdzīve ir jāuzsāk, kad ir plānos dibināt ģimeni ar konkrēto cilvēku.

Neatbalstu šitos visus no sērijas "padraudzēsimies, padzīvosim kopā, patestēsim"

25.05.2016 09:43 |

Dark_Lady

674

Reģ: 21.12.2015

ziemiga es uzskatu, ka neviens īsti nesāk dzīvot kopā prieka pēc. Pārsvarā tas notiek ar mērķi, ka paliks dzīvot kopā un veidos ģimeni, bet beigās saprot, ka vienkārši nevar sadzīvot vai arī citu iemeslu dēļ nesanāk tā ģimenes veidošana. Īstos cilvēka ragus un nagus ierauga tikai kopdzīvē. Un es uzskatu, ka labāk laicīgi tos ieraudzīt nekā aprecēties un aplauzties.

25.05.2016 09:52 |

ziemiga

273

Reģ: 03.12.2015

Dark Lady, Tu pat nevari iedomāties, cik daudzi patiešām tāpēc arī sāk dzīvot kopā. Prieka pēc, tāpēc, ka tā ir ērtāk, izdevīgāk, lētāk, sekss un vakariņas turpat, tāpēc, ka nav vairs jārandiņo un ērtāk, ja tas otrs cilvēks turpat jau blakus vien ir, utt.

Bet diemžēl BEZ mērķa šo cilvēku apprecēt un izveidot ģimeni.

25.05.2016 09:58 |