Atā nevainībai

Neons, kā to saprast.. man ir 21 gads, neesmu gatava bērnam, tāpēc ar seksu nevar nodarboties? Vai.. ja ir 26 un vēl negrib bērnus, arī nenodarbojas? Nesapratu šo domu.

Apple_pie psiholoģiski 21 gada vecuma noteikti ir vairāk gatava bērnam nekā 17 gados, man liekas Neons tā to domāja

Nē, neesmu :D Ne biju tad, ne esmu tagad. Ne psiholoģiski, ne materiāli.

Apple_pie bet man tomēr šķiet, ka 10.klases beigās Tu biji negatavaka bebim nekā tagad

Mm... nē, tikpat negatava :-D
Katrā ziņā, nekur nav jāsteidzas, bet, ja visus riskus apzinies un tiešām to gribi, tad kāpēc nē.

Apple_pie, teiksim tā, ja tev bērns pieteiktos, tu par viņu varētu parūpēties tā, kā pieaudzis cilvēks spēj. Mēs nerunājam tagad par "gribu bērnu"/"negribu bērnu", bet tīri no teorētiksā viedokļa, ja būtu, tad spētu parūpēties un ne tikai parūpēties, bet arī izaudzināt. Vai ne?

Es šajā brīdī bērnu nepaturētu, tāpēc nē, lai nespētu parūpēties, bet tas ir tikai mans viedoklis. Esmu ļoti apzinīga un daru visu, lai pie šādas izvēles nevajadzētu nonākt, bet atturībniece neesmu.

Apple_pie pamēģināsim tā - ja pieteiktos bèbis, tad Tev liktos, ka tas ir pasaules gals ? Manuprāt, 10.klasē, uzzinot, ka gaidi bērnu, jebkuram liktos, ka klāt dzīves beigas, bet 21 tas jau šķiet vairāk saprotami it kā..

Nē, man tas nebūtu nekas saprotams. Ja neesi gatava un visu laiku šausti sevi, tad nav ar to jānodarbojas tāpēc, ka vajag!

Apple_pie, nu un kādi tad ir tie objektīvie iemesli, kas tev šobrīd liegtu iespēju parūpēties par bērnu?... Atkal jau - nerunāsim par to vai tu gribi vai negribi, ir dažreiz situācijas, kad vnk vajag. Pieņemsim, šī ir tieši tāda.

Apple_pie galīgi sevi nesaustu, jo tomēr cik maza gan ir iespēja, ka gumija parplisis.. Tikai centos pamatot, kāpēc Neons daļēji saka patiesību

Naudas trūkums un dzīvesvieta. Bērnam nepietiek ar tukšu gaisu.

ir cilvēki, kuriem šķiet, ka nekad nebūs gatavi un vienmēr meklē atrunas... Zini, kas notiek, kad piedzimst bērns? Naudas pietiek un vietas arī, ja vien esi pie pilna saprāta un fiziski vesela - visu spēsi noorganizēt un nodrošināt. Un vēl, man ir divi berni un es tiešām saku - ne tur daudz naudas vajag, ne daudz vietas (pirmajos gados). Tā ka, citreiz nevajag nez kādas šausmas iedomāties - bērni ir pavisam normāla un loģiska divu cilvēku dzīves sastāvdaļa, kad tiek veidota ģimene.

Neons, es nemēdzu sūdzēties par dzīves apstākļiem, bet manuprāt ir cilvēki, kuri nebūs gatavi bērnam 20 gadu vecuma nu nekā. Es piedzimu, kad mammai bija 20 ( nekāda dzērāja vai narkomāne nebija ), bet pie pirmajam problēmam vina padevās. Es strādāju pa vakariem no četrpadsmit ar pus gadu vecuma, nu manuprāt mana mamma nebija gatava bērnam galīgi. Veljoprojam vinai ir pilnīgi vienalga par mani, cilvēki vienkārši ir dažādi.

mazaamele, manuprāt, ar pārtraukto dzimumaktu var nodarboties tad, kad ir drošības sajūta ar partneri un bērna pietiekšanās arī nebūtu nekāda traģēdija. Turklāt, ja jums 8 mēnešus nav bijis sekss (un jo vairāk, ja puisim vispār nav bijis sekss), tad tur nav pat par 10% garantija, ka viņš varētu izvilkt laikā. Pirmajās reizēs tas vispār var būt minūtes jautājums un viss jau ir galā.

Nu tad var teikt, ka es meklēju atrunas, jo man vienkārši negribas pašlaik bērnus, domāju, ka tas nav nekas ārkārtējs, ka man 21 gada vecumā bez normāliem ienākumiem un izglītības negribu bērnu.

Freya, mēs netaisāmies riskēt ;-)

Vēl, pēc pieredzes, varu teikt, ka pēc seksa attiecības tomēr mainās.

Apple_pie gadījums ir drusku savādāks, bet princips līdzīgs. Bērna pieteikšanās 16/17 gadu vecumā nebūtu kas apsveicams jo tad nebūtu savi ienākumi no kuriem varētu uzturēt bērnu vai arī veikt abortu. Protams abortam naudu dabūs ātri var, bet tas princips ir tāds ka tajā vecumā iespējas ka būs pašai savi līdzekļi lai uzturētu vai pārtrauktu grūtniecību viss drīzāk nebūs un būs vajadzība iet lūgt to naudu kādam citam.
21+ gada vecumā tomēr būs jau kaut kādis savi ienākumi kuri iespējams netiks tikai iztērēti priekš tusiņiem, bet jau būs mazi uzkrājumi, rezultātā ja pat piesakas bērns, tad ir līdzekļi kurus izmantot.

Citi cilvēki visu mūžu nav gatavi bērniem līdz viņi paši netiek pie sava, tā kā teikt ka var nodarboties ar seksu tikai tad kad esi gatava bērnam arī nebūs īsti loģiski.
Ar seksu vajag nodarboties tad kad tu psiholoģiski un fiziski esi tam gatava, kad saproti kādas var būt sekas un centies arī izvairīties no tām ja viņas ir nevēlamas. Ja sajēga par seksu nav, tad nevajadzētu ar to nodarboties.

Tā "nebūšana gatavai" jau ir dažāda... Skatoties kāds cilvēks, ja ņuņņa un baltrocītis pa dzīvi, tad jau gan pie pirmajām grūtībām padosies/salūzīs utt. Tur pat bērns nav vajadzīgs, pietiks jau ar izglītību, ko nevarēs pabeigt, grūtībām attiecībās vai kādiem citiem sarežģījumiem, kur cilvēks vnk nevar saņemties un nest to atbildību kā pienākas.

Ja vienīgais iemesls "nebūt gatavai" ir finanses un dzīvesvieta - tās ir atrunas. Ja spēj rukāt naktsmaiņās, paciest nelaipnus klientus ar smaidu, strādāt un studēt un vēl kaut ko darīt vienlaicīgi un visu vienlīdz veiksmīgi, tad kas ir bērns tādam cilvēkam?... Nieks! Nelielas grūtības saistītas ar to, ko tāpat var mierīgi pārvarēt (un iespējams pat atpūsties no "vāvere ritenī" ikdienas). Tāda tā doma apmēram... Un man, piemēram, šķiet, ka Apple_pie ir gana uzņēmīga un atbildīga un var ļoti labi ar visu tikt galā. No bērna tādai nav jābaidās. Cita lieta, ja vnk negribas tagad...

Tad nu, jā, nedomāju, ka jaunai meitenei vajadzīga tā mūžīgā paranoja par grūtniecību. Tici man, tāda būs tiklīdz sāksi nodarboties ar sexu. Un izsargāties, saudzēt savu organismu, rūpēties par sieviešu līnijas veselību (ginekologa apmeklējumi regulārie) utt. to visu arī iemācās pareizi ar laiku. Jo agrāk sāc dzīvot dzimumdzīvi, jo lielāks risks, ka kaut kur nofeilosi.