Reālās dzīves ABC

Cilvēkiem ticēt nedrīkst, jāpaļaujas tikai uz sevi, jo jebkurš cilvēks tevi agri vai vēlu pievils.

Ja pusis dara kaut ko ne tā, vai Tev šķiet, ka viņš varētu darīt kaut ko ne tā - pamet! Pārējais viss ir pupu mizas.

Nesaki hop kamer neesi parlecis. Nekas nav muzigs, ne cilveks, ne attiecibas, ne darbs nekas. Ne viss ir zelts kas spid.

Vienmēr saki, ko domā vai paklusē. Liekulība ir stulba.

Vēl viena atziņa, kuru ar prātu esmu sapratusi, bet īsti pārkāpt sev un tam noticēt nesanāk - principā cilvēkiem ir vienalga, ja tu ikdienā kļūdies, izskaties, tavuprāt, muļķīgi utt. Vairums cilvēku koncentrējas uz sevi, savām kļūdām un problēmām un citus tā pa īstam neievēro.

Neroc otram bedri, pati tajā iekritīsi. Esmu izbaudījusi uz savas ādas vienmēr, kad gribēju otram ko riebīgu. Nu, kaut vai, nevarēju ciest vienu kolēģi, savērpu intrigu un pati neuzturēju, aizgāju, bet tā vēl turpat strādā. Laba mācība!

principā cilvēkiem ir vienalga, ja tu ikdienā kļūdies, izskaties, tavuprāt, muļķīgi utt. Vairums cilvēku koncentrējas uz sevi, savām kļūdām un problēmām un citus tā pa īstam neievēro.

tiesi ta. Man svarigi ir mani cilveki, par paraejiem ja godigi pilnigi nosplauties. Lai staiga pliki vai dzivo ar trijam sievam, vai staiga briljantos. Esmu parak aiznemta ar sevi un savejiem. Un ka jutas vai izskatas citi? Pilnigi pie pakalas. Galva pilna sar sevi.;-)

Jāiemācās priecāties pat par sīkumiem :) Jāsmaida labi daudz.

Vienīgais cilvēks, kam pilnīgi un galīgi varu uzticēties, esmu es pati. Nesaku, ka citi ļaudis nav uzticības vērti, taču ja runa ir par kaut ko tiešām man nozīmīgu, es to nekad nevienam neuzticēšu.

Ja ilgu periodu dzīvē viss ir noticis labi, tad noteikti atnāks periods, kad viss būs slikti. Mana pieredze ar šo pēdējā laikā ir tik plaša, ka tad, kad man ir labi, ir nedaudz bail to izbaudīt, jo zinu, ka atnāks arī sliktais periods, kad viss mainīsies par 180°

Reiz kāds cilvēks jautāja Sokrātam: – Zini, ko man par tevi teica tavs draugs? – Pagaidi, – apturēja viņu Sokrāts, – izsijā sākumā to, ko gatavojies man teikt caur trim sietiem. – Trim sietiem? – Pirms kaut ko teikt, vajag to izsijāt. Sākumā caur patiesības sietu. Vai tu esi pārliecināts, ka tā ir patiesība? – Nē, es to vienkārši dzirdēju. – Tātad, tu nezini, vai tā ir, vai nav patiesība. Tad sijāsim caur otru sietu – laipnības sietu. Tu gribi man pateikt par manu draugu kaut ko labu? – Nē, gluži pretēji. – Tātad, – turpināja Sokrāts, – tu gatavojies teikt par viņu kaut ko sliktu, bet pat neesi pārliecināts par to, vai tā ir patiesība. Mēģināsim trešo sietu – lietderības sietu. Vai tiešām ir tik ļoti nepieciešams darīt man zināmu to, ko tu gribi teikt ? – Nē, nav nepieciešams. – Tātad, – apkopoja Sokrāts, – tajā, ko tu gribi teikt nav ne taisnības, ne laipnības, ne lietderības. Priekš kam tad to vispār …teikt?

Neviens nekādos apstākļos nedrīkst piespiest otru cilvēku kaut ko darīt- vienalga, būt kopā, izdabāt... Ar šo gribu pateikt, ka ļoti ticu brīvajai gribai. Man nekas nav jādara tikai tāpēc, ka kāds to grib, kā arī nevienam nekas nav jādara tikai tāpēc, ka to gribu es.
Un, pats galvenais, nevienu nevar piespiest sevi mīlēt!

Neskaud otra laimi, jo Tu nezini, kam viņš ir gājis cauri, lai to iegūtu!

Domas matrializējas! :-)

Viss, kas notiek, notiek uz labu, pat ja sākumā tā neliekas ;-)

Domas matrializējas!

O, jā! Tikai ir jādomā konsekventi un ilgstoši, ar pārliecību. "Būtu forši, ja būtu..." nederēs.

Vērtīga atziņa, ko esmu guvusi personības izaugsmes treniņos (tos apmeklēju psiholoģijas kursa ietvaros).
Nevajag baidīties gribēt! Jāgrib ir daudz, un kā bērnam, piesitot kāju pie zemes "gribu un viss", un, jo vairāk gribēsi, jo vairāk saņemsi.

Nekad nevajag smieties un but ugstpratigam pret bomziem, dzerajiem, setniekiem un etc. Nekad nevar zinat kur pasu dzive novedis. Ir pieredzets dazi gadijumi kad ar labu izglitibu skaista jauna sieviete nodzeras lidz mirst, vai vairaki gadijumi kad ar labu darbu, daudz ipasumiem lpti turigi cilveki i nonak lidz bomzu limenim. Dzive atriebas viniem.

par ko smiesies, pret ko busi augstpratigs to ari agri vai velu sev dabusi.

Nestāsti citiem par savām problēmām, 20% tas neinteresē, pārējos iepriecina.

Tava personība nenosaka tavu nākotni. Tavu nākotni nosaka tava rīcība.

Ja esi cietis zaudējumu, nepazaudē pieredzi, ko tev šī neveiksme sniedza.