Cilvēki vienmēr ir meklējuši skaidrojumu neizprotamām lietām un mums vienmēr gribas, lai lietām būtu cēloņi, lai kosmoss būtu godīgs - labas lietas notiek ar labiem cilvēkiem, sliktas lietas notiek ar sliktiem cilvēkiem un ja ar labiem cilvēkiem (mums) notiek sliktas lietas, tad kāds noteikti ir pie tā vainīgs vai arī tas ir kosmosa pārbaudījums, karma vai vēl sazin kas. Un plusā vēl cerība, ka sevi ir iespējams pasargāt no sliktā, izpildot dažādus rituālus - dedzinot sveces, bēgot no melniem kaķiem, sūtot labās domas kosmosā. Apziņa, ka mēs esam sīki, neaizsargāti kukainīši lielā Visumā un tikai absolūta nejaušība mūs šķir no nāves vai lielām un mazām nelaimēm un ka mēs to itin nekā nespējam ietekmēt vai paredzēt, nav sevišķi patīkama un iepriecinoša. Ezotēriskā huiņa ir veids, kā mēs cenšamies radīt kārtību haotiskā pasaulē. Agrāk šo funkciju pildīja reliģija, tagad to aizvieto pseidoreliģija un pseidozinātne.