Negribu iepazīties ar drauga māti

man absolūti nekas nav pret bērnu , bet es negribu, lai viņu visur ņem līdz, vai par viņu visu laiku runā. viņš man ir svešs bērns.

Tāpat kā tev skolasbiedri, kaimiņi, kolēģi un daudzi citi ļautiņi ir bijuši sveši cilvēki pirms tos iepazini. Vai arī tu esi ar tik pat noraidošu attieksmi pret katru, kurš nav bijis tev līdzās kopš šūpuļa? Tev ir pretenzijas pret to bērnu, taču atzīsti. Kaut kādi stulbi principi par svešas sievietes bērna ienākšanu kompānijā.

Domāju, ka Tev jāizsaka vīrietim savas raizes un vīrietim ir jāpielieto sava vīrieša balss un jāparunā ar mammu, jānoliek viss savās vietās. Ja viņš tam nepievērsīs uzmanību, tas var ievilkties diezgan sarežģīti. Tāpat mana audžutēva māte mūs ne par ko negribēja pieņemt sava dēla dzīvē un tur nu var teikt, ka viņš bija diezgan gļēvs un ļāva tai neapmierinātībai marinēties. Viņai nav jābūt nekādai vecmāmiņai vai jāpieskata bērniņš piespiedu kārtā, bet cieņu pret dēlu un viņa izvēli ir jāizrāda. :-)

man absolūti nekas nav pret bērnu , bet es negribu, lai viņu visur ņem līdz, vai par viņu visu laiku runā. viņš man ir svešs bērns.

booboo, un tāpēc viņai vajadzētu šo bērnu atstāt mājās? Un, kad viņai būs arī savi bērni - tas savus ņems, bet šo atstās mājās? :-/

Ko draugs saka? Manuprāt, viņam ir jānokārto šī situācija. Ja vēlēsies, lai jūs labi kontaktētos, tad noteikti atradīs veidu kā to nokārtot. Pēc izlasītā gan liekas, ka viņam vienalga.. nu, ja viņam vienalga, tad nedomā par to arī tu un nemeklē problēmu viņa mātē.

Tur jau tā lieta, dzīvojam īrētā dzīvoklī, esam domājuši par izpirkšanu un līdz ar to arī par sarakstīšanos, bet liekas - ko mēs precēsimies, ja pat neesmu iepazinusies ar topošajiem radiniekiem?
Visticamāk tie ir tarakāni manā galvā, jo vīrietis saka, ka viņi tādi ir ģimenē, kas neko lieki nejautā. Ja es zinātu, ka mans dēls satiekas ar sievieti+bērnu, es tomēr pajautātu kā klājas, vai neslimo u.t.t. Viņa nekad nav jautājusi kā mums iet, lai gan vīrietis saka, ka viņa nav tāda pļāpīga un ir vēsa sieviete.

Es ceru, ka tā nevēlēšanās skatīties bildi, kur vīrietis kopā ar mazo ir tikai pārpratums un viņa patiesībā ir jauka sieviete.

Ir jau abi vecāki jautājuši, kad aizbrauksim iepazīties, nav jau tā, ka teica, lai nerādamies tur. Tikai mazliet baidos.

Man tas šķiet tikai apsveicami, ka booboo radiniece ņem otrās pusītes bērnu līdzi. Ja viņa pieņem vīrieti, tad jāpieņem arī bērns. Tomēr jāsaprot, ka tava radiniece iespējams vēlas veidot ģimeni. Neņemt bērnu līdzi un veidot plaisu attiecībās tikai tāpēc, ka kādam tas ir svešs bērns, būtu negodīgi.

Vīrieši par šādām lietām neiespringst un nesaprot manu satraukumu. Un vienmēr atkārto, ka viņa vecāki tādi ir, kas nekur nebāžas(tā izskaidro to kāpēc par mums neko nejautā). Man jau liekas, ka viņa gana interesējās par savu dēlu - jāzina kā darbā, kāds dzīvoklis, kad brauks palīdzēt?

Tad būs vienkārši jāpārkāpj sev un jāizdara kas darāms. Nebraukt iepazīties būtu necieņa un tā problēma nekur nepazudīs.

Visticamāk tie ir tarakāni manā galvā, jo vīrietis saka, ka viņi tādi ir ģimenē, kas neko lieki nejautā. Ja es zinātu, ka mans dēls satiekas ar sievieti+bērnu, es tomēr pajautātu kā klājas, vai neslimo u.t.t. Viņa nekad nav jautājusi kā mums iet, lai gan vīrietis saka, ka viņa nav tāda pļāpīga un ir vēsa sieviete.

Tu par drauga vecākiem interesējies? Un vai viņš ar tavājiem ir iepazīstināts?

Kadel ir gruti saprast, ka svesi berni var nepatikt? Savi - tas ir pilnigi savadak. Savus un gimenes bernus esam iemilejusi un viegli piedodam vinu mazos nedarbus un kaprizes. Bet svess berns tomer ir pilnigi svess cilveks. Un runajot par kaiminiem/kolegiem/utt - pieaugusi cilveki adekvati reage esot ciemos, berni tas jau ir cits stasts. Mans kaimins man nepless dekoracijas, nezime uz sienam un neiebrada zemenes paklaja(piemeri iz dzives).

Jā, interesējos, gan atgādināju, lai apsveic mātes dienā, gan esmu palīdzējusi sagādāt dāvanas svētkos. Esmu ar saviem iepazīstinājusi, mana mamma ir ļoti pozitīva, kad zvana, viņa vienmēr jautā kā iet draugam, mums tā ir pierasts un pieņemts.

Nu bet kāpēc tad tavs draudziņš nav jūs vēl iepazīstinājis? Varbūt mamma domā, ka jums viss nav nemaz tik nopietni, jo dēls neiepazīstina, neved ciemos u.t.t. pats brauc, bet sievieti atstāj mājās. Nu nebrīnos es par viņas uzvedību. Ja draugs vēlētos, tad sen jau to būtu nokārtojis. Un nē, visi vīrieš nav tādi, daudzi iespringst un dara visu, lai visi būtu apmierināti.

Es arī domāju, ka, ja draugs gribētu, sen būtu noorganizējis tikšanos. Pats tevi nostāda tādā ne visai patīkamā situācijā... Attiecīgi par to es arī runātu, kāpēc pats neizrāda iniciatīvu utt.

Ja būtu tavā situācijā, tad vienkārši pie nākošās iespējas brauktu iepazīties un viss. Nav ko tur domāt. Attiecības ir jāmēģina uzlabot. Ne visi uzreiz pieņem ar atplestām rokām, bet ar laiku viss nokārtosies (ja izrādīsi iniciatīvu arī tu pati) un viss jums būs ok. Vienīgi nevajag viņa ģimeni salìdzināt ar savējo un meklēt tarakānus.

Ā, pati autore jau negrib iepazīties, bet tajā pat laikā gaida, kad drauga māte spers pirmo soli vai kā? Domāju, ka vienkārši ir jāiepazīstas vai jābeidz gausties, ka māte negrib skatīties kaut kādas fotogrāfijas.

Kadel ir gruti saprast, ka svesi berni var nepatikt?

Arī man visi bērni nepatīk un tas ir normāli, bet nav nepieciešams to izrādīt.

nevienā brīdī neesmu teikusi, ka nepieņemu, vai slikti tāpēc izturos. bet man ir tiesības uz savu viedokli un tā es jūtos. jā, es diezgan slikti pieņemu svešus cilvēkus, tā nu tas ir. katram savs. ja bērns būtu iepazīts un viņi būtu kopā ilgāk, tad es neko neteiktu. bet attiecībās, kas ilgst ļoti mazu laiku uzspiest man svešu bērnu nav forši. un nē, bērns nav jāatstāj mājās, bet nav arī katrām varītēm visur jāstiepj līdz.

Esam kopā vairak kā gadu, neesmu iepazīstināta, un arī nevēlos.

Zoyya, neiepazīstoties nebūs iespējas jums abām iepatikties viena otrai un satuvināties..

VIsticamāk, drauga mamma nezin, cik forša sieviete Tu esi.. tāpēc ir tāda atturīga :)

Autore - mana vīramāte arī tāda pati piesardzīga. Mūs gan iepazīstināja ātri, bet pirmā gada laikā satiku vien pāris reizes un arī tās bija tādas neveiklas. Kāzu gatavošanas laikā iepazināmies tuvāk un aizgāja tā komunikācija. Tagad pēc 2 gadiem esam ļoti tuvas un viņa man ir kā otra mamma. Es pieņēmu viņu tādu, kāda viņa ir. Dod jums abām iespēju. Nu nepatiksiet viena otrai, nekas. Iespējams, jūsu attiecības uzlabosies.