dzīve studiju laikā

:-D:-D:-D

New Feline, nopietni? :D :D
katrs jau izdzīvo kā māk :D

Man gan nav reālas pieredzes, bet nu kojas arī nav gluži bez maksas, citur esmu dzirdējusi, ka jāmaksā pat 100 eur mēnesī. Viena draudzene teiksim ar draugiem īre piecistabu dzīvokli, pašā Rīgas centrā, un tur katram vidēji jāmaksā 60-70 eur.

Paranoid arī taisnība :) Māku teikt par LU kojām. "Parastās" maksā 56-58 eiro, LU Prima kojas - aptuveni 110-120 eiro mēnesī. Bet "parastās" atšķiras - ir labākas, ir sliktākas, tur jāskatās konkrēti kuras. RTU, cik es esmu dzirdējusi "parastās" kojas ir visai briesmīgā stāvoklī, dzīvošana jaunajās Āzenes ielas kojās, kas tiešām ir ļoti skaistas un labas - 112 eiro, ja nemaldos.

1. un 2. kursā dzīvoju kojās, man kopumā bija paveicies ar istabas biedrenēm, kā arī periodiski istabiņā dzīvoju viena, dažādi forši notikumi kojās pieredzēti, kopumā pozitīvi atceros šo koju laiku :-)
Protams, gadījās arī dažas ne tik pozitīvas lietas, piemēram, pāris x meitenes manā istabā līdz nakts vidum mācījās tieši pie manas gultas, kā arī 1x nebija karstais ūdens vairākas dienas, bet tas uz 2 brīnišķīgu gadu fona ir sīkums.(l)

Man studiju gadi bija fantastiski, neskatoties uz to, ka bija ļoti daudz jāmācās, es mācēju sabalansēt ar ballītēm, skriešanu uz randiņiem un visādām citādām izklaidēm! Es gan esmu no Rīgas, kas ļāva man izvairīties no kojām, tāpēc par to nebūs viedoklis, bet konkrēti par manas universitātes kojām tika dzirdēti briesmu stāsti.. Un par draudzēšanos.. Man draugu netrūka, bet tādi tuvākie kontakti, kas tikai nodibināti arī nebija ar tiem, kas dzīvo kojās. Tāpēc, ja nejūties komfortabli pie šādas situācijas, un spēsi to nodrošināt, neredzu iemeslu, kādēļ lai sevi tā mocītu.
Ļoti paveicās, ka man nebija vajadzības strādāt, tāpēc bakalaura laikā izklaidējos, cik tik uziet, bet maģistrā pašai parādījās vēlme sākt darboties, un tad ar apvienošanu nebija nekādu problēmu, jo darīju to sevis dēļ, nevis vajadzības dēļ. :)
Kopumā, ja paskatās uz vidusskolu, tas bija tāds traks laiks, ko brīžiem ir kauns atcerēties, savukārt, augstskola lika pieaugt, bija daudz piedzīvojumu un skaistu atmiņu, ko atcerēties. Arī šobrīd nesūdzos par piedzīvojumu trūkumu, tiesa gan - nedaudz citādākā gultnē.

čau :) es arī atceros savu patīkamo satraukumu, kad pārvācos uz Rīgu, uzsākot studijas. bija forši, bet tik un tā katru nedēļas nogali braucu uz savu dzimto pilsētu, jo tur tomēr visforšāk.
kopā ar labāko draudzeni īrējām mazu dzīvoklīti. tas ir ļoti svarīgi, ka blakus ir laba kompānija. :)
četri gadi vienkārši paskrēja, tagad rakstu bakalaura darbu, tāpēc, pie reizes, mīļās dāmas, varat aizpildīt manu aptauju :D

https://www.webropolsurveys.com/S/05A80D7DD045EC5E.par

Nē, es pat neplānoju, lai vecāki maksā par manu dzīvokli un studijas vēlos pati apmaksāt. Mums bija liels strīds par šo tad, kad man bija kādi 11,12 gadi un es esmu iespītējusies, ka pati apmaksāšu savu dzīvi studējot. Ir iekrāti 2 vai 3 tūkstoši pašai, tā kā domāju, ka dzīvoklim sākumā pietiks. Arī par kojām esmu domājusi, taču nezinu, kā tur būs, jo ļoti nepatīk dalīt ar kādu citu savu vanna istabu un viruvi, patīk miers un privātums vismaz vienā telpā, kojās tā nebūs. Bet jā, piekrītu ,ka, ja paveicas ar istabas biedrenēm, tad koju laiks var būt ļoti patīkams un jautrs.

Es dzīvoju LU kojās. Nav jau ne vainas, visādas ašās idejas ar jauniepazītiem cilvēkiem var īstenot :)
Kojas nav tajā labākajā stāvoklī, brīvdienās tualetes briesmīgas, uz dušām stāvos rindas dažkārt, prusaciņi, bet pie visa pierod. Protams,ja man būtu iespēja dzīvot dzīvoklī, dzīvotu tur, bet kojās arī savs labums. Draugi var nākt kad grib, ārdurvis neslēdz naktīs, tā ka viss forši, ja gribas aiziet uz Vecrīgu.

Nav jau tajās kojās jāpaliek visi studiju gadi. Tā ir laba priekšrocība, ja neesi no Rīgas. Atbrauc mācīties, ir jumts virs galvas, kamēr atrodi labu dzīvokļa īres variantu, kas nebūt nebūs viegli.

Lūdzu aizpildiet aptauju!
https://docs.google.com/forms/d/17uTXyqmYB0hm_pdAUEizSIoQD2K6VhQ398uxWn0ZeW8/

Es arī studiju sākumā padzīvoju kojās. No sākuma man nepatika, tad es iedzīvojos un atradu stabilu darbu, ko varēja apvienot ar grafiku skolā. Par kojām bija jāmaksā maz, palika daudz naudas pāri, ko savā jaunības trakumā tērēju pa labi un pa kreisi. Tad sapratu, ka iekrāt es nemāku, un lai sevi disciplinētu sāku īrēt dzīvokli jau Tevis pieminētajā Āgenskalnā. Ne mirkli nenožēloju, ka izvācos no kojām toreiz, jo man bija SAVA istaba, miers un idille. Protams, naudas arī daudz mazāk un sāku pat dzīvot veselīgāk un apdomīgāk. :D
Taču Tev ieteiktu no sākuma arī padzīvot kojās, atrast darbu un, ja sapratīsi, ka vari "pavilkt" dzīvokli, tad pārvākties.