Attiecības ar alkoholiķu ģimenē augušu nu jau pieaugušu cilv.

Viltigalapsa, dzīvi jau jā. :) bet tāpēc izveidoju diskusiju,lai parunātu ar kādu ,kuram ir bijis līdzīgi. Jo varbūt es līdz galam nespēju izprast to visu. Man bija lieliska bērnība un vecāki, es nezinu kā ir kad tā nav un ir savādāk...tā,ka bērnam ir jāpieskata abi vecāki.

Pakaramais, viens teikums par to nerunāšanu un problēmām ir tik precīzs. :/ Pati arī es nerunāju par mazajiem aizvainojumiem, arī viņš drošvien noklusējis ir daudz ko,jo visu patur sevī. Un tad nu īdz vienai dienai, kad abiem ir sakrājies. Tagad ir sāpīgi abiem.


NordicBelle, sapratu, ka vinam šobrīd ir tas posms,kad Jūtas kā lielākais neveiksminieks, gan mūsu strīda dēļ, gan darba utt.

Vasaraszieds, mums bija līdzīgi. Izrādās cilvēks no manis gaidīja tādas lietas, kuras pēc būtības man nav problēmas sniegt, darīt, bet es kaut kā neuztvēru to, ka viņam tas būtu bijis svarīgi. Cilvēks teica, ka esot man to teicis "caur puķēm". Bet es nēesmu gaišreģis un domas nelasu. Nejau tikai vīrieši nesaprot caur "puķēm". Viss būtu bijis tik vienkārši, ja cilvēks būtu runājis. Abstrakti sakot - abi gribējām vienu lietu, bet viņš gaidīja, kad es piedāvāšu, es gaidīju, kad uzaicinās. Tā mēs viens otru nemitīgi sāpinājām. Viņš neticēja, ka cilvēki var mainīties. Savi tarakāni galvā. Es ļoti daudz ko varu darīt, ja otrs man ir svarīgs, bet viņš tikai dzīvoja savā sāpju pasaulē un turpināja mani atgrūst. Nebija manos spēkos "atslēgt tās durvis uz viņa sirdi". Visdrīzāk jau atslēgt tās durvis var tikia pats cilvēks. Katrā ziņā man šīs attoecības bija līdz kaulam sāpīgas. Vēl tagad sāp.Bieži nezinu, kur likties no tām sāpēm. Mēs vairs nekumunicējam. Kaut laiku spētu pagriest atpakaļ...

Katrā ziņā, esi uzmanīga, jo nocietinātas sirdis tikai un vienīgi nocietina citas sirdis. Katram civlēkeam dzīvē ir bijis tāds cilvēks, pēc kura tu zini, ka tāds kāds biji iepriekš vairs nebūsi nekad. Šis vīrietis ir tāds manā dzīvē. Šobrīd arī mana sirds ir kļuvusi auksta, tieši tāpēc es nevēlos attiecības šobrīd. Es zinu, ka man mana sirds ir jāatsaldē. Es nevēlos ar savu sāpošo un auksto sirdi sāpināt citus. Man vispirms ir jātiek galā ar sevi. Tas nav viegli, sasodīti grūti.

Latvju cietējas / pasaules glābējas sindroms.

Es arī dusmojos un divas dienas gaidīju,kad viņš atnāks un izrunāsies pēc strīda,jo tas taču butu loģiski. Bet viņš krita vēl dziļākā bedrē un otrajā dienā runāja par mantu savākšanu,jo es esot klusējusi un viņš sapratis,ka no manas puses izlīguma nebūs un es to nemaz negribot. Bet es gribēju un gaidīju, kad viņš atnāks.tikai klusējot. Tā nerunāšana laikam ir pats trakākais. Un es pat nesaprotu,kāpēc tas izrādās ir tik gruti?! Jo attiecību sākumā izrunājām visu un apsolījāmies vienmēr visu pateikt,kas uz sirds.. Bet izrādās ikdienā tā nemaz nesanāca mums. :(

Pakaramais, vēlu Tev daudz spēka un pacietības strādāt ar sevi un lai izdodas!



Un meitenes,kuras par to korķi un pudelēm, lai Jums viss skaisti dzīvē vienmēr izdodas un jūsu tuvajiem arī! :)

Vasaraszieds, nerunā un nesanāk tāpēc, ka viņam ir problēmas, es nezinu kā to nosaukt, mazvērtības kompleksi, "tarakāni" galvā. Viņš nevis rīkojas konstruktīvi un risina situāciju, bet ieņem galvā, ka viss cauri, jo tu klusēji. Un tā būs vnm, katrs tavs ne tāds pateiktais, nepateiktais vārds, rīcība vai bezdarbība tiks iztulkots pa savam, velkot paralēlas ar iepriekš iesaknojušām paradigmām un sajūtām. Nu nevar tur sanākt attiecības, ja cilvēks neatzīst problēmu un nestrādās ar sevi. Tu varēsi censties cik gribi. Tu pat nespēsi saprast, ko esi izdarījusi, kad jau viņš kārtējo reizi būs izdarījis savu spriedumu.

Vari man uzrakstīt :)

Vasarszieds man ir skaisti, kopš esmu laidusi gar ausi. Attiecībās bija teksti "a es tāds esmu" - kad centos mierīgi paskaidrot, kas man nepatīk un ko būtu vēlams mainīt-bija non stop ādīšanās. OK, man šī sasāpējusi problēma, kurai jau iziets cauri. Un tāpēc, ka ir iziets cauri - varu teikt, ka nav vērts. Tā Tu pazaudē tikai sevi. Kopš es sapratu to - esmu lieliskās attiecībās.
Ja gribi raksti PM

Piekrītu, Oliiva, tieši tā arī manās bijušajās attiecībās tas tika pasniegts - tāds es esmu. Te būtu vietā - cilvēkā iemetinājies sūds, bet viņš lepni to paziņo par raksturu. Ja cilvēks negrib mainīties, saredzēt savas problēmas, tad lai kā negribētos - ir jālaiž vaļā tas cilvēks, pretējā gadījumā sabiegsi sevi.