Vīrietis pāriet sievas uzvārdā

Man pilnīgi vienalga, civēki dara kā grib.

Es pāriešu drauga uzvārdā pēc kāzām + man ir 2 brāļi, uzvārds nekur nepazudīs.

Attieksme ir neitrāla :)

Pazinja paargaaja. Vinja tevs no vinja "pazuda", kad vinjam bija 3-4 gadi. Mamma bija precejusies otrreiz un vinai bia jau cits uzvards. Tad nu pargaja sievas uzvarda.

Draudzenes vīram bija kaut kāds nesmuks uzvārds, tāpēc viņš pieņēma sievas latvisko un skanīgo uzvārdu. Radi laikam viņam nav, tāpēc nekāda saikne ar dzimtas mantojumu arī neesot.

Neko sliktu tajā neredzu. Esmu vīra uzvārdā, bet tādēl, ka viņam ir skaists uzvārds. Ja būtu neglīts, iespējams, būtu palikusi savējā, ja viņš gribētu manu uzvārdu, man nebūtu iebildumu.

Ja sievai ir vnk skaists jeb īpašs dzimtas uzvārds, kam ir svarīgi turpināties, tad saprotama vēlme.

Bet, ja nomaina labskanīgu, foršu uzvārdu un grūti izrunājamu, rakstāmu vai pat smieklīgu uzvārdu - nesaprotu tādus cilvēkus...

Manējais nekad tam nepiekristu, jo ir pēdējais dzimtā ar savu uzvārdu, viņam ir ļoti svarīgi kaut nedaudz dzimtu paturpināt. Es arī nekad negribētu, lai vīrietis pāriet manā uzvārdā. Neesmu ar savējo tik ļoti saaugusi. Jā, tas ir mana tēta uzvārds un esmu lepna par to, bet kaut kā jau no bērnības ir iegājies, ka sieviete maina uzvārdu stājoties laulībā. Man tas šķiet loģiski. Joprojām pie tā pieturos un jebkurā gadījumā gribētu pāriet vīra uzvārdā, nevis otrādi. Nevaru pat īsti izskaidrot, bet man būtu neriktīga sajūta, ja vīrietis pārietu manā uzvārdā(s)

Arvien biežāk dzirdu šādu tendenci. Kad mēs laulājāmies, nebija divu domu, ka jābūt vīra uzvārdā, bet mums abiem bija latviski, skanīgi uzvārdi. Ja vīram būtu tāds, kas ne visai, tad varbūt padomātu. :D

Kāpēc gan ne, ja abus tas apmierina!

Man jau liekas, ka katrs var darīt kā vēlas. Ja tev ir uzvārds,kas pašam liekas nepatīkams, tad jau labāk nomainīt uz sievas/vīra uzvārdu, ja tāda iespēja pastāv un ir atvērta.
Pati jau tomēr esmu nolēmusi, ka, ja draugs bildinās, pāriešu viņa uzvārdā. Patīk viņa uzvārds, labi skan, manam vārdam piestāv un man manējais uzvārds nekad nav paticis. Un zinu, ka viņam patīk viņa uzvārds+ Man arī liekas, ka ar vienotu uzvārdu, tu jūties vairāk saistīts ar savu otro pusīti, bet tas ir tikai mans viedoklis, vēl neesmu saskārusies ar šo :D

Attieksme pret to man nav negatīva, bet , manuprāt, tikai retais vīrietis ir gatavs kam tādam. Es tomēr vecmodīga šajā ziņā esmu, uzskatu, ka sievietei jāpieņem vīrieša uzvārds, protams, ja vien tam nav kāds nopietns iemesls, lai to nedarītu. Ja vīra uzvārds būtu izteikti nepatīkams man, tad varbūt teiktu, lai pieņem manu :D

Katrs dara kā grib. Man vienalga.

Pirms laulībām apsvēru nepieņemt vīra uzvārdu, bet mums abiem nomainīt uz citu uzvārdu, izvēloties no mana vai viņa dzimtas koka, taču beigās nolēmām palikt pie vīra uzvārda. Es gan šobrīd nedaudz nožēloju, jo uzvārds man nepatīk. Nekādas baigās dzimtas saites neizjūtu ne ar savu, ne vīra ģimeni, tāpēc vismaz man vecāku uzvārds ir tikai burtu kombinācija. Svarīgāk bija (un ir), lai abiem ar vīru ir viens uzvārds - tur gan gribu dzimtas saites izjust. :-D

Man īpašas attieksmes pret to nav.
Pati precoties ņēmu dubulto, jo no sava atteikties nevēlējos. Ja kāds vīrietis vēlas atteikties no sava un pāriet sievas uzvārdā - lai dara tā. Neredzu tajā neko sliktu. Galvenais, ka pārī abiem domas šajā jautājumā saskan.

Man vispar vienalga. Pat isti nesaprotu to vecmodigo ideju par dzimtas turpinasanu! :-D Cilvekiem patik meklet problemas tur, kur to nav.

Man tēvs pārgāja mātes ģimenes uzvārdā. Cik saprotu tad tāpēc, ka viņa dzimtais uzvārds diezgan pabriesmīgs. Es ar tādu dzīvot negribētu. Arī šis uzvārds man neiet pie sirds kā gribētos, tāds vācisks. Bet, ja vīrietis mani precēs, noteikti pieņemšu viņa uzvārdu, jo tas ir latvisks un iet pie sirds.
Man šķistu pazemojoši vīrietim pieņemt manu uzvārdu, bet cilvēki ir dažādi un neskatos ar šķībām acīm, ja kādam tāds lēmums ir visvairāk pieņemams. :-)

Mans viedoklis ir tāds, ka ģimenei ir jābūt vienam uzvārdam, tas ir sievas vai vīra, nav būtiski. Zinu pāri, kur vīrs paņēma sievas uzvārdu, jo pašam bija tiešām nesmuks.

Katrs pāris dara kā grib.

Es šajā jautājumā esmu neitrāla, ja abas iesaistītās personas ir ar to apmierinātas, tad uz priekšu!
Ar draugu esam spriedelējuši par šo jautājumu. Draugam patīk mans latviskais uzvārds, ar viņa vārdu arī smuki skan, bet neņemtu manu uzvārdu, jo tomēr ir vecmodīgs. Tāpēc,skatoties nākotnē, visticamāk man būs dubultais, vīram savs un bērniem vīra. Uzskatu, ka ģimenei vajag kopīgu uzvārdu.

Zinu divus pārus, kuros vīrietis ir pieņēmis sievietes uzvārdu. Viens pāris ir manā vecumā, viens manu vecāku vecumā, abos gadījumos iemesls ir bijis vīrieša ne visai simpātiskais uzvārds.

Es zinu, ka vīrs manā uzvārdā pārgājis nebūtu, viņam ir svarīgi nēsāt tēva, vectēva uzvārdu, kaut gan jāsaka, ka uzvārds ir ļoti garš un sarežģīts, ilgu laiku pēc tam, kad pati pieņēmu šo uzvārdu, nevarēju ar to sadzīvot un nepatika. Tagad esmu pieradusi, bet, ja atkal precētos ar viņu pirmo reizi, domāju, ka paturētu savu veco uzvārdu.