Bildinājums

Nesaprotu, kāpēc dazi šeit uzskata, ka visiem ir vienādi mērķi dzīvē, vienādi morāles kritēriji un uzskati par veselīgām attiecībām! :-D:-D:-D

Ne tie pieder pie IDEĀLI labajiem.
Kuri savā mūžā nekad neko sliktu neizdarīs

Uz to būs šovakar jāiedzer 8-)

Grēks vai ne grēks, bet sānsoli nepiedotu.

Kur kāda teica, ka nekad neko sliktu nedarīs?
Varbūt arī izdarīs (un tā nav tikai krāpšana) vai jau izdarīja, tikai atsķirībā no tevis, neceļ sevi debesīs un nesaka, ka ir mīlestības, cieņas un attiecību ekspertes un, lai tās pārējās, kuras nav nodzīvojušas 50.gadus, nesprēgā,jo neko no dzīves un attiecībām nejēdz, un krāpšana ir normāla dzīves sastāvdaļa.

No viena grāvja - citā. Cosmo klasika! :-D Ja kāds izveidotu konkrētu tēmu par sānsoļiem - visi sprauslotu, ka nemūžam ko tādu nepaciestu (ar dažiem izņēmumiem), bet šajā tēmā sanāk, ka visi to uzskata par normu un tikai daži ir naivi glupiķīši, kuri dzīvo iedomu pasaulītē bez krāpšanas attiecībās. Nu kā tad galu galā ir???

Man krāpšana neasociējas ar "grūtībām laulības dzīvē". Tā ir nodevība, ko es diez vai spētu piedot un ar ko spētu sadzīvot. Tādu laulības dzīvi es negribētu ne sev, ne citiem ko tādu novēlētu. Un vēl jo mazāk - uzskatītu to par teju ikdienišķu normu kopdzīvē.

Atrunas ''krāpu jo sieva šo un sieva to, viņa šitāda un tāda, olas no rītiem vairs necep, ir tās sugas pārstāvju atrunas, kuri nevis attiecības izrunā un nokārto, bet gan šauj acis citām zem brunčiem. Kas nu kuram, viens meklē cilvēcīgu risinājumu, cits guļas kādai apakšā un mierina sevi ar domu, ka visi krāpj. Nē jau es viens te tāds. Sieva Pati vainīga. Tas pats arī attiecināms uz sievietēm. Ērts attaisnojums.
Lai arī cik grūti attiecības nav gājis, ne prātā nav nācis meklēt attiecību krīzes ''risinājumu'' gultā ar citu un pēc tam klāstīt pasaulei, ka vīrietis bija vainīgs un tādā gadījumā krāpt ir pat ļoti okei. Nav okei.

Vispār pēc statistikas ārlaulības sakari ir bijuši ~ 70% vīriešu un ~ 40% sieviešu

Tā ka sanāk vismaz katrās otrajās attiecības tādi gadījumi var būt.

Protams pirmā doma - nu manās attiecības tiešām nekas tāds nav.
Saprotot jūsu attieksmi pret laulības sānsoļiem, ja jūsu vīrietim vai draugam arī kaut kas tāds gadīsies, jūs to neuzināsiet un pat nenojautīsiet nekad.

Nevart taču vīrietis atzīties savos grēkos - apēdīs bez sāls, tāpēc no vīrieša puses labāk atstāt visu pie sevis un viss būs OK.

Un 40% sieviešu nav no tukša gaisa ņemtas, tikai Cosmo šo faktu nepamana.
Sievietes, bieži vien šos grēkus spēj labāk noslēpt nekā vīrieši.

Jap, visas tiks krāptas un vēl puse arī pašas krāps. Tāda ir dzìve un dionisa statistika :-D āmen

Krāpējs krāpēju nokrāpa, piekrāpa, apkrāpa.

Es tikai vienmēr brīnos, no kurienes vienmēr tiek sagrābstīti tiek statistikas dati ar konkrētu procentu sadalījumu? :-O Kurš tās aptaujas veic un kurus cilvēkus aptaujā..Vismaz man neviens nekad nav jautājis, vai esmu krāpusi savu vīru, vai viņš ir krāpis mani, vai mēs taisāmies krāpt viens otru. Neesmu arī dzirdējusi, ka kādam no maniem draugiem šādas aptaujas būtu veiktas.

Un nepazīstu arī nevienu sievieti, kurai šķistu normāli, ka vīrietim, redz, ir kaut kas gadījies. Bet nu kas es esmu, lai apšaubītu, ka tādas dāmas ir un viņām noteikti ir brīnišķīga laulības dzīve.

Nu ja sieva pirma krapa, yad tev bij izvele - piedot vai triekt rata. Ja reiz piedevi, tad nevajag savu sansoli novelt uz to, ka sieva ari nekads engelis nav bijis.
Protams, katrs dzivo kaa velas un es tiesam ticu, ka var saglaabt attiecibas pec krapsanas un dzivot talak. Bet ja runaju par svi, tad meveletos, lai ari mani tas notiktu un pati iet pa kreisi netaisos. Un ar gadiem es parliecinos par to vairak.

Esmu novērojusi, ka tiem, kas krāpj, ir krāpuši savus partnerus visiem kā vienam ir tendence apgalvot, ka tā jau notiek ar visiem, katram jau gadās, nekas jau dzīvē nav ideāls un vēl par katru cenu censties iegalvot, ka, ja kāds saka, ka tomēr ar visiem tā negadās, tad tas ir naivs pamuļķis, kas vēl no dzīves neko nesaprot. Kaut kā grūti šiem cilvēkiem pieņemt, ka kāds tiešām tā var nedarīt.
Un man neviens neiegalvos, ka krāpšana attiecības jebkādā veidā padara labākas. Doma, ka tā ir, manuprāt, mākslīgi radīta, lai mierinātu sevi un skatītos uz situāciju no gaišās puses, jo ko tad citu vairs darīt. Un arī tas ir pareizi, ja vēlas ko saglābt, bet, lai arī neesmu laulībā nodzīvojusi 20 gadus, tomēr atļaušos apšaubīt šādas pieredzes nepieciešamību.

+++


P.S. Tās statiskas, ko taisa, par "visu sabiedrību" kopumā ir diezgan neprecīza. Principā ir tā, ka tiek aptaujāta neliela grupa cilvēku, piemēram, 2000, un iegūtie dati tiek ekstrapolēti uz visu sabiedrību. Bet problēma ir tajā, ka dati nav iegūti vienmērīgi - no visām profesijām, no visiem sabiedrības slāņiem, no visām apdzīvotām vietā, cilvēki ar dažādiem IQ u.tt.. Ja pieņem, ka Latvija ir lode, tad dati būtu jāievāc makismāli randomizēti, bet tā, lai tie būtu vienmērīgi izklāti pa visu lodi, ja tā izdara, tad statiska darbojas perfekti, bet tā, kā parasti tā nenotiek, tas tie statiskas dati nav diezko precīzi.
Un, lai plātītos ar statisku, ir jāzina no kurienes, tie dati, no kādas grupas, kāds skaits cilvēku utt.

Un arī tad varbūt jāieliek avots, no kura šie dati ir ņemti. Jo es arī tagad varu uzrakstīt, ka 65% Latvijas iedzīvotāju ēd kartupeļus katru dienu. Bet vai tie ir ticami dati? ;-)

Es tomēr domāju ka atsevišķos gadījumos krāpšana tiešām rezultātā var attiecības padarīt spēcīgākas. Nav runa par atkārtotu krāpšanu ar pat vairākiem partneriem un ilgiem gadiem ilgu krāpšanu, bet gan vienu konkrētu mirkli vai pat vienu reizi. Te jau vīrietis ir minējis ka viņi ar sievu ir diez gan līdzīgi, līdz ar to uzskati arī ir līdzīgi. Ja sieva ir pielaidusi arī kļūdas, viņi abi apzinās savas kļūdas, centās viens otram par tām piedot un rezultātā tas arī izdevās, tad ir iespēja ka viņi attiecības padarīja spēcīgākas.
Varu arī saprast to ka cilvēks saka ka pat ja viņam būtu otra iespēja ko mainīt, viņš tomēr to nedarītu, jo ja viņš ko mainītu tajā laikā, viņš nezina kādas būtu tās pašas attiecības tagadnē, ja vispār būtu.

Katrās attiecībās cilvēki ko iegūst, vienam lai iegūtu mācību vajag pārtraukt esošās attiecības, citam vienkārši ir jābūt gana izturīgam un jāpārdzīvo tā attiecību krīze, neatkarīgi kādi ir tie iemesli un sāpes, bet ja tās iztur tad attiecības tikai uzlabojas. Gana daudz stāsti ir dzirdēti ka cilvēkiem ir attiecību krīzes, viņi tās pārvar un pat paliek attiecības spēcīgākas, uztvere un sapratne vienam par otru arī paliek labāka.

Manā attiecību modelī krāpšana nav pieļaujama jo es un mans vīrietis esam 100% pret to un nespētu sadzīvot ar tās radītajām sekām, bet ja ir līdzīgi domājoši cilvēki kuriem uztveres ir savādākas, tad viss ir iespējams.



P.S. Pateicoties tam ka savējam sāku stāstīt par šo tēmu viņš piedāvājās sarakstīties lai tik vairs nesāktu diskutēt par šādām tēmām :-D:-D:-D

es domāju, ka ikviens krāpējs labāk būtu laimīgs ar savu otru pusi, to nekrāpjot. šeit pat varētu likt punktu, bet paturpinot..

tā būtu tā visīstākā, skaistākā laime un mīlestība attiecībās. bet nereti cilvēki tādi nejūtas, tāpēc arī krāpj.. ko pēc tam iesākt ar šo krāpšanas fakts, paliek tikai pāra ziņā. ja abi patiesi to var pieņemt, piedot un dzīvot tālāk - ok. ja nespēj piedot un dzīvot tālāk - tad neko.. būt attiecībās un grauzt sevi un otru par to - tas ir sliktāks variants kā šķirties.

par autores tēmu - ja es būtu Tavā situācijā - es nebūtu gaidījusi 10 gadus. Tas ir milzīgs laiks, ja pat bez bildinājuma, jo kā izskatās, vīrietis nemaz negrib precēties, nevis grib vienkārši sakrāt naudu un kaut kad vēlāk. Tad nu... skaties, cik Tev tas ir svarīgi. Vai nu samierinies vai uzstādi ultimātu. Daudz variantu nav. Ja pie ultimāta viņš teiks, ka tad šķiramies - tad būsi vismaz pēc 10 gadiem noskaidrojusi, kādas ir Jūsu attiecības, nevis pēc 20 gadiem.. Īpaši, ja viņš pats pagātnē tika uzstādījis Tev skaistu ultimātu.

Ko es tikko izlasīju. Nē, nu, tiešām, laikam vecums nenāk viens :-D

Kā tas var būt, ka rīdziniecei liekas ok laišana pa kreisi, bet līdz ko dzird, ka kāds dzīvo civillaulībā, brēc par piegulētājiem? Man tas galīgi nelīmējās kopā :-D Galvenais, ka pāris precējies, tas nekas, ka jājās apkārt :-D A tie, kas ir uzticīgi viens otram, bet neprecējušies, tie gan ir riktīgi izlaideņi un piegulētāji!! :-D

Beidz izmurgot citu vieta pasakas. Pamegini lasit ko saka otrs.:-P

Tad saki, ka neuzskati tā? :-D

Ka? Beidz murgot, lasi ko saka citi. Nav pasakas citu vieta jaizdomaa!:-D:-D:-D:-D:-D

Cik lasīju Rīdzinieces teikto ja pareizi atceros, tad man vairāk izklausijās ka viņa nevis atbalsta krāpšanu, bet gan atbalsta to ka attiecībās ir krīzes situācijas un ka tās reizēm ir jāpārvar, nevis vienkārši jāmūk.

Galu galā uztvere par attiecībām mainās ar gadiem un ilgumu kurš ir pavadīts attiecībās. Cilvēks kuram ir vel savā ziņā drusku pat naiva uztvere par attiecībām nesapratīs to kāpēc cilvēks kurš ir bijis vienās attiecībās vairāk kā 20 gadus var tomēr pagriezt otru vaigu kad partneris ir nokrāpis. 20. gadus izdzēst dēļ viena notikuma, kuru iespējams cilvēks pat ļoti nožēlo arī būtu briesmīgi. Tas izmainītu visu līdz šim piekopto attiecību modeli, ne tikai pašiem, bet gan arī bērniem un citiem tuvi iesaistītiem cilvēkiem. Tā nav pašupurēšanās vienmēr, reizēm vienkārši sākt visu atkal no 0 nav spēks.
Protams ja krāpšana izpaužas tā ka knapi gadu kopā un jau tad laiž ar katru meiču kas pasmaida pa kreisi, tad jā, tur nav ko domāt un ir jāiet prom. Citiem arī tādi spēki uzrodas pēc 20 gadu attiecībām ja pēkšņi nokrāpj, bet tas ir kā kuram.