Bildinājums

Žēl, būtu bijis ērti- lieciniekus nevajadzētu, pie reizes mantiskās lietas varētu sakārtot. Tieši priekš pāriem, kas negrib no tā taisīt "pasākumu".

Arī dzimtsarakstu nodaļā var aiziet tā vienkārši un netaisīt pasākumu.

Ā, cieņa ir tad, ja vīrietis grib bērnu, bet precēt negrib?

:D :D :D Tā sanāk! Grib izmantot sievieti kā inkubatoru, bet negrib saistīties - tā ir cieņa.

Nu ja, un, ja sievietei tas nav pa prātam, tad sanāk, ka viņa sausa aprēķinātāja, ka vīrieti nemaz nemīl un negrib bez līguma savu ķermeni padarīt par abu kopējo. :-D:-D:-D

Nerea, vai var palūgt tantei, lai arī dzejolīšus neskaita? :D
Tagad jau vairs nebūs izvēles. Nezinu, kaut kā man dzimtsarakstu nodaļas atmosfēra uzdzen to pasākuma sajūtu. Ar notāru kaut kā lietišķāk. Bet atkal- es arī uz laulību reģistrāciju šobrīd skatos vairāk kā uz dokumentu un attiecību juridisku sakārtošanu, nevis "uzņemties atbildību", "parādīt pasaulei" utt. Jā, sausi un strikti, BET ar mīlestību un jūtām. :D

Sophie, ir iespēja sarakstīties bez ceremonijas. Tikai parakstīt papīrus.

Var, Sophie., bet tas prasa zināmas aknas, jo tantēm tie dzejoļi ir baigi mīļi :-D

Dionysus, ja tu tiešām domā, ka nopietnas attiecības mūža garumā balstās uz plikām jūtām un mīlestības, tad tava izpratne par attiecībām un saistībām ir visai vāja.

Jūtas mainās - pie tam visu laiku! Tāpēc jau visi zina pārus, kur bija lielā ļubestība, un še tev - pāris gadus vēlāk abi ienīst viens otru no visas sirds, gāna viens otru un dala mantu, bērnus un mājdzīvniekus. Tas jau nenozīmē, ka viņiem sākumā nebija patiesu jūtu un iemīlēšanās - vienkārši tās izplēnēja un atklāja patiesību, ka abi cilvēki vēlas pavisam dažādas lietas dzīvē. Tāpēc jau ir tik daudz šķirtu attiecību un laulību, jo cilvēki ļoti viegli pieņem to, ka lielā mīla beigusies, rozā brilles nokritušas, laiks meklēt nākamo pret ko būs "jūtas un mīlestība". Angliski tas skan vislabāk: we fell in/out of love.

Patiesi veiksmīgas attiecības ir balstītas cieņā, draudzībā un atbildības sajūtā vienam pret otru, un tikai tad jūtās. Ja pastāv vien jūtas, bet nav cieņas, rūpju, atbildības sajūtas vienam pret otru, tad tā ir iemīlēšanās un nekas vairāk, un tā ātrak vai vēlāk beigsies. Savu īsto cilvēku mēs izvēlamies paši - katru dienu no jauna, izvēloties palikt attiecībās un kopīgi strādāt pie tām, nevis paļaujoties uz kaut kādam mistikām jūtām. Kā viens gudrs cilvēks teica: katrā laulībā/ attiecībās būs diena, kad vieglākā izeja būtu izšķirties".
Kamēr cilvēki šo nesaprot, bet tic kaut kādam romatiskām ilūzijām, kas sagrābstītas no filmām un grāmatām, nedomāju, ka viņiem ir iespējamas īstas, laimīgas 2 pieaugušo attiecības.

Dionysus, ja tu tiešām domā, ka nopietnas attiecības mūža garumā balstās uz plikām jūtām un mīlestības, tad tava izpratne par attiecībām un saistībām ir visai vāja.

Protams, kur nu man saprast....

22 gadi attiecībās un 19 laulībā ir pārāk maza pieredze lai spriestu par attiecībām

Nu tad jau tev brīņišķīgi, interesanti vai tava sieva (sapratu no citam komatētajām, ka esi vīrietis) domā tāpat. :D

Nu tad jau tev brīņišķīgi, interesanti vai tava sieva (sapratu no citam komatētajām, ka esi vīrietis) domā tāpat.

Neteikšu ka tāpat, līdzīgi gan. Ja mums būtu domstarpības, nenodzīvoti tik ilgi kopā.
Attiecību sākumā, mums bija diezgan daudz kopīgu domu par nākotnes plāniem. Pēc 2.5 gadu iepazīšanās apprecējāmies ( bez ultimātiem), tad nāca pasaulē bērni.
Domāju ka ar lielāko daļu laulības krīzēm esam tikuši galā veiksmīgi.

Jā, jā, visas uzliek ultimātus, neko citu. Iesien nabaga vīriešu važās, bērnus nedzemdē, naudu noslauc! Ak, nešķīstenes! :-D
No dažiem tekstiem gribas vemt! Patiešām! Lej te par cieņu vēl! Fū!

Es nesaprotu, kaapeec Dionysus vienmeer baazh savus uzskatus, kaa vieniigos un patiesos. Kaapeec Tu esi savaa galvaa iedomaajies, ka visiem buutu jaadziivo peec Tavas demagogjijas? Respektiivi - 20 plus gados bez nekaadas finansiaalaas stabilitaates jaauztaisa beernelji, jaadziivo sveetaa paarlieciibaa, ka blakus esoshais partneris buus muuzhiigi, akli jaauzticas otrajai pusei un veel visaadi marasmi, ko Tu te ik pa laikam paud. Tu pats savaa apmaatajaa galvaa apzinies, ka Tevis sludinaatais dziives modelis veiksmiigi realizeejas varbuut kaadai tuukstoshdaljai no procenta? Atver acis un apskaties apkaart. Peerlju zvejnieks aptaureetais. Te dazhiem divdesmitgadiigiem skukjiem vairaak praata kaa Tev. Turklaat Tavas zinaashanas psihologjijaa apmeeraa taadaa liimenii kaa aazim, taas Tu vari pielietot attieciibaa uz to procenta tuukshtoshdalju, visos paareejos gadiijumos buus absoluutais fiasko.

Savaa vecumaa taa kaa vajadzeetu atjeegt, ka ne cilveeki, ne pasaule nav puukaini un rozaa kraasaa. Bet jebkuraa gadiijumaa - gan Tev, gan tam otram Tev liidziigajam komenteetaajam v35, kursh te dazhreiz uzpeld, jums abiem ir putni galvaa, nelieli putni, bet ir.

Pieļauju, ka jums te kļūmīte komunikācijā un Dionysus dāmu tekstus uztver kā ultimātus sausās attiecībās. Pats taču saki, ka ar sievu bijis daudz kopīga nākotnes redzējumā .. bet tikai runājot jau to var konstatēt. Un ja sieviete saka, ka vēlas bērnus laulībā, ne pirms .. tas nav ultimāts un nenozīmē, ka viss tiek plānots no a līdz z. Tā puses uzina otra nostāju. Ja vīrietis vēlas ko savādāk - taču arī saka, un tad, secīgi, meklē kopsaucēju vai lemj, kā būt. Kādēļ šādai rīcībai būtu jāizslēdz mīlestība un cieņa? Kā, ja vien nerunā - konkrētāk vai abstraktāk formulējot teikumus - var uzzināt otra domas? Minēt .. un aplauzties?

Man, kā nu jau (un vēl pagaidām) brīvai meitenei pēc 6.5 gadu attiecībām, tagad teju bail muti pavērt par šo jautājumu. Ex savu anti - laulību nostāju mainīja par vēlu un es vairs viņu negribu precēt. Nākamreiz - pēc daļas no cosmo loģikas - klusē un ceri, ka viss notiks un čalis būs ar sirdi 'pareizajā' (lasīt - ar maniem uzskatiem saderīgā) vietā. Ja reālāk -ceru, ka ņemšu vērā šeit lasītos vērtīgos viedokļus par to, ka tas jāizrunā jau - salīdzinoši - sākumā. Tikai .. jāizdomā, kas būtu optimālais laiks, kad šo tēmu kkur ievīt :D Un otrs - paldies, tas par nedzīvošanu kopā ir ļoti derīgs padoms :)

Es nesaprotu, kaapeec Dionysus vienmeer baazh savus uzskatus, kaa vieniigos un patiesos. Kaapeec Tu esi savaa galvaa iedomaajies, ka visiem buutu jaadziivo peec Tavas demagogjijas? Respektiivi - 20 plus gados bez nekaadas finansiaalaas stabilitaates jaauztaisa beernelji, jaadziivo sveetaa paarlieciibaa, ka blakus esoshais partneris buus muuzhiigi, akli jaauzticas otrajai pusei un veel visaadi marasmi, ko Tu te ik pa laikam paud.

Tāpēc, ka tās ir tādas attiecības kurās esmu laimīgs, man ir sieva ģimene, bērni...
Mums ir gan finanšu stabilitāte, gan savs īpašums.
Ar laiku daudzi sāk saprast ka lielākā vērtība uz pasaules ir ģimene...

Savaa vecumaa taa kaa vajadzeetu atjeegt, ka ne cilveeki, ne pasaule nav puukaini un rozaa kraasaa. Bet jebkuraa gadiijumaa - gan Tev, gan tam otram Tev liidziigajam komenteetaajam v35, kursh te dazhreiz uzpeld, jums abiem ir putni galvaa, nelieli putni, bet ir.

Man pietiekami liela dzīves un attiecību pieredze, lai varētu spriest par šīm lietām.
UN TEV ?

Sophie.
Es ceru, ka bēru sakarā tev ir tādi paši uzskati-nav ko ceremoniju taisīt-ieliek zārkā, aprok bedrē un miers. Vai vēl vienkāršāk-kremē un pīšļus izmet tuvākajā atkritumu tvertnē :-D
Vai tiešām laulības noslēgšana ir tik ikdienišķs un parasts notikums, ka traucēs jebkāda svinīguma izpausme? Laulības ir tikpat nozīmīgs notikums kā bēres.

Man pietiekami liela dzīves un attiecību pieredze, lai varētu spriest par šīm lietām.
UN TEV ?

Un, kas Tev liek domāt, ka viņai nav šīs pieredzes?! Ja neesi pamanījis, tad šeit ir dažāda vecuma dāmas. Un tas, ka katrā komentārā nepiesauc, ka ir tik un tik gadu attiecību pieredze, nenozīmē, ka tādas nav.
Un, kad Tev nāca šī atklāsme, ka ģimene ir svarīgākais? Pēc tam, kad biji krāpis sievu ar sekretāri? Tā Tavā uztverē ir cieņa? :-O

Dionysus - Tev pirms attiecībām ar sievu bija kas +/- nopietns ar citām sievietēm?

Man patiess prieks, ka jums ir saskaņa un viss forši. Pēc Tevis paša teiktā citviet forumā saprotu, ka jums attiecības izveidojās strauji, bet ļoti organiski. Manā uztverē - tieši tā tam arī būtu jābūt, be cilvēki, tāpat kā to uzskati, ir tik dažādi, ka nenobrīnīties. Ja tos izrunā - tā ir strikta plānošana, ultimātu uzstādīšana un attiecības bez mīlestības? Pēc Tevis teiktā tā secinu.

KristīnA! - kādēļ tu domā, ka viņiem nevarētu būt abpusēji poligāmas attiecības? Cieņa pret partneri ir TIKAI monogāmos modeļos? :D Viņa reālās darbības diskreditē viedokli? Ņedomāju viss.

frivolous_, pieņemsim, ka tā ir. :D Man kaut kā neiet kopā runas par cieņu, par ģimenes nozīmīgumu un krāpšana. Nē, ja tas ir tāds ģimenes modelis, tad...Tad man laikam negribas komentēt! :D

Un, kas Tev liek domāt, ka viņai nav šīs pieredzes?! Ja neesi pamanījis, tad šeit ir dažāda vecuma dāmas. Un tas, ka katrā komentārā nepiesauc, ka ir tik un tik gadu attiecību pieredze, nenozīmē, ka tādas nav.
Un, kad Tev nāca šī atklāsme, ka ģimene ir svarīgākais? Pēc tam, kad biji krāpis sievu ar sekretāri? Tā Tavā uztverē ir cieņa?

Reizēm pēc teksta var daudz ko saprast.
Var jau būt ka viņai ir liela attiecību pieredze, bet diez vai....

Mums ar sievu attiecībās ir gājis visādi, abi neesam bez grēka. Neesmu attiecības nodzīvojis kā enģelis. Bija gan savi melnumi, gan baltumi, bet kopumā, tā ir laba attiecību pieredze lai spriestu par ģimenes vērtībām. Un ja man būtu jādzīvo vēlreiz es ngribētu neko mainīt.

Nebija viss tik gludi un skaiti kā daudzas te sapņo, bet tāpēc tagad mūsu attiecības ir stipras un drošas,