Bildinājums

Tiešām daudzas te ir safantazējušās par attiecībām, kā pēc plānotāja un ar saviem nosacījumiem.

Manuprāt, nav arī jāsamierinās ar ko mazāku nekā tiešām vēlies. It sevišķi, ja runa ir par tik svarīgām tēmām. Citādi tā arī var attapties pēc 10 gadu kopdzīves, ar bērniem un joprojām draudzenes statusā un tad kaut ko plānot un par kaut ko sūdzēties jau būs par vēlu.

Kāpēc sēdēt kā dārzenim un gaidīt un paļauties, kā dzīve iegrozīsies? Ja tev pašam ir skaidra vīzija, kādu dzīvi tu vēlies, un tavos spēkos ir iet un ietekmēt to.

Plānot un iet uz savu mērķi ir pareizi, bet vairāk darbojas uz darbu, karjeru u.t.t

Ja jau attiecības un ģimeni varētu tā saplānot un izpildīt, tad nebūtu tik daudz šķiršanās, neveiksmīgu attiecību, vientuļās mātes un vientulības.

Nu protams, ka nav jāsamierinās ar ko mazāku, bet visu caur ultimātiem un nosacījumiem saņemt arī nav forši, ja ar vīrieti nevar visu izrunāt, bet viss ir jāpieprasa... tad nav īstais. Gala rezultatā tas vīrietis ticis prom no despotiskās sievas uzvedās kā suns no ķēdes norāvies.

Es aizgāju no savām ilgajām attiecībām, puiša ,jo nebija bildinājums, nebija viņam vēlme pēc bērna. Tāda vnk kopdzīve , draudzēšanās mani ilgstošā periodā neapmierina...un es neuzskatu,ka man vēl 10 gadi būtu jāgaida un kā naivai muļķītei jācer-ka nju kādreiz ,kādu dienu. Oki, saprotu, ka uzreiz neaprec, nebildina,bet ja jau ilgi gadi nodzīvoti kopā, būti kopā un neko,tad neko...vnk jāpieceļas un jāiet prom.

Nu protams, ka nav jāsamierinās ar ko mazāku, bet visu caur ultimātiem un nosacījumiem saņemt arī nav forši, ja ar vīrieti nevar visu izrunāt, bet viss ir jāpieprasa... tad nav īstais.

+++
Protams, tam nav jānotiek caur ultimātiem. Ja šajos jautājumos domas tik krasi atšķiras, tad tas tiešām nav īstais un nav tur ko sevi mocīt.

Vienkāršas frāzes pateikšana un ievērošana "Vispirms kāzas un tad bērni un īpašumi" nav nekādi tur ultimāti vai despotiskas sievietes izpausmes. Tie ir vienkārši pamatprincipi, kas vīrietim ir jārespektē, lai būtu kopā ar šo sievieti.

Vispirms kāzas un tad bērni un īpašumi

Un ko tad dara tie vīrieši, kam jau ir savi īpašumi iepazīstoties ar sievieti?!:-D

Ja tiešām dzīvē kas nenotiek pēc plānotāja un vīrietis atstāj sievieti vienu ar bērnu, var pieprasīt uzturlīdzekļus.
Nevienu vīrieti, kurš izlēmis pamest ģimeni neapturēs gredzens pirkstā un papīrs plauktā.

Vienkāršas frāzes pateikšana un ievērošana "Vispirms kāzas un tad bērni un īpašumi" nav nekādi tur ultimāti vai despotiskas sievietes izpausmes. Tie ir vienkārši pamatprincipi, kas vīrietim ir jārespektē, lai būtu kopā ar šo sievieti.

Un ja bērns piesakās ātrāk ? Tā mēdz gadīties. Tad jāsteidzas rīkot kāzas, pa fikso ?
Pamatprincipi attiecībās ir abpusējas jūtas un mīlestība, nevis pamatprincipi kas jāievēro vīrietim.

Pirmajos attiecību mēnešos jau var just kā otrs attiecās pret bērniem, ģimeni, kāzām. Neviens jau nespiež precēties un plānot bērnus uzreiz, bet ja runa ir par kopīgu nākotni, tad gan vajadzētu saprast.
Un ja cilvēkam uzskati ir kategoriski NĒ, tad vajag padomāt vai ar šo superīgo partneri turpināt attiecības.

Rebelsoul, tas bina domāts par kopīgajiem īpašumiem, protams

Dionysus

Un ja cilvēkam uzskati ir kategoriski NĒ, tad vajag padomāt vai ar šo superīgo partneri turpināt attiecības.

Par to jau arī ir runa. Tāpēc jau attiecību sākumā ir jāpasaka sava nostāja (piemēram, ka sieviete vēlas kāzas un bērnus), lai vīrietis ar to rēķinās. Ja nesapas, lai katrs iet savu ceļu. Lai nav tā, kā te piemēros, kur sieviete daudzus gadus dzīvo un "cer" uz kaut ko

Ultimāts skan tā - ja TU mani neprecēsi, bērnu TEV nedzemdēšu.
Savukārt, sarkano līniju paziņošana ir tāda - Bērns? Tikai kopā ar vīru. ( Nekur netiek norādīts, kurš būs vīrs. Blakus esošajam vīrietim ir brīva izvēle gribēt šo sievieti par sievu, vai nē. Ņemt sev, vai atdot citam).

Ir taču dīvaini, ja sieviete 5 plus gadus nodzīvo ar vīrieti apmierinātībā un pēkšņi sāk vīrietim bubināt, ka nav labi, geibu precēties, bet sākumā samierinājās un ļāvās ( lai nepazaudētu?). Vajag taču atsijāt sānu silditājus no vīra jau sākumā. Lai zaķpstalas un man tas nav svarīgi tevi par sievu, iet tālāk.

Bet ja pagriež otrādi, piemēram ja vīrietis grib bērnu pirms kāzām vai negrib precēties vispār,sievietei tas nebutu jārespektē?

Rvs, vīrietim ir visas tiesības to vēlēties. Attiecību sākumā viņam ir jāinformē sieviete par šo savu nostāju. Ja sievietei būs līdzīgi uzskati, viņa paliks ar viņu un būs ar to mierā. Ja viņai būs citas vērtības (vispirms kāzas un tad bērns), tad viņa neveidos attiecības ar šādu vīrieti.

Rvs, Kāpēc vīrieši negrib precēties vispār?!

ja vīrietis grib bērnu pirms kāzām vai negrib precēties vispār,sievietei tas nebutu jārespektē?

Domāju, ka nē, jo tas tomēr ir sievietes ķermenis un viņa ir tā, kurai šis bērns būs jāiznēsā, jādzemdē un, būsim reāli, arī jāuzņemas lauvas tiesa rūpju par zīdaini.

Piekrītu, Marissa, ka tas ir sievietes ķermenis. Ok, kāzas vīrietis var negribēt, tad nu tālāk jāizlemj sievietei - dzemdēt vai nedzemdēt. Es arī nepiekristu dzemdēt, ja vīrietis kāzas negrib, tad mums nav pa ceļam.

Man tas nav svarīgi.
Var neprecēties un vnk dzīvot kopā.



Manam draugam savukārt tas ir svarīgi. Kāzas,bērni..
Es kaut kā par to nesapņoju. Zinu ka esmu egoiste,bet ar to nelepojos.

Rvs, protams, ka tāds lēmums sievietei ir jārespektē. Tad abi iet katrs savu ceļu, jo nevienam nav tiesību otru piespiest. Nav traģēdija, ja neesi spējīgs būt par vīru, būs tādas, kam tas nav svarīgi un otrādi.

Domāju, ka nē, jo tas tomēr ir sievietes ķermenis un viņa ir tā, kurai šis bērns būs jāiznēsā, jādzemdē un, būsim reāli, arī jāuzņemas lauvas tiesa rūpju par zīdaini.

Ja jau jāsāk dalīt lomas attiecībās - "mans ķermenis, dzemdēju" vai līdzīgi, šķiet ka tas bērns ir vajadzīgs kādam svešam, nevis savai ģimenei.

Kā var būt attiecībās, ja jau uzreiz jāsāk tā dalīt tik kopīgas lietas ?

Atliek tikai brīnīties.

Nu negrib precēties tad negrib, tad sieviete var arī negribēt tos bērnus dzemdēt un var arī negribēt ieguldīt naudu mantā kas būs uz vīrieša vārda.
Prātīgi pārīši aizsargājas un pret negaidītiem bērniem arī cenšas būt nodrošināti. Ja grib vīrietis bērnu, bet negrib precēties tad lai mēģina adoptēt viens pats. Tas nav godīgi ka sievieti var pat savā ziņā izmantot, bet kad iet runa kā to visu pavērst normālā gaismā ar precēšanos, tad lūk sāk skanēt stāsti ka negrib precēties.

Tas ir abu partneru interesēs pa priekšu likumīgi visu nokārtot tā lai katram pienāktos sava daļa, nevis pa priekšu viens uz sava vārda nopērk māju un tad tik otrs grūž tur naudas iekšā. Tas tak vispār ir galīgi aplami un pat pēc 20 gadiem tā māja tomēr officiāli piederēs tikai vienam īpašniekam un otrs NEKO no tā nedabūs.

Esmu ar savējo runājusi, ne no kaut kāda princešu kāzu viedokļa, bet tīri no tās puses ka es gribu būt līdzcilvēks, lai ir officiāli viss sakārtots un var mierīgi rīkoties ar domu ka neviens netiks apčakarēts. No vienas puses tāda sajūta cilvēks cenšās tevi čakarēt piedāvājot visu padarīt officiālu, bet no otras puses viņš tik parāda to ka viņš negrib lai viņu apkrāpj un tajā pašā laikā arī pasaka to ka pats negrib apkrāpt partneri.
Nevar nopietnās attiecībās ar nopietniem dzīves plāniem pieiet ar vienkārši - tagad darīšu, pēc tam domāšu. Viss ir jādomā laiīgi.