Es mīlu mieru. Nekrītu uz nerviem apkārtējiem un naivi ceru, ka viņi darīs to pašu.
Varu sevi saukt arī par dīvainu. Ejot gulēt, atvienoju no strāvas visas elektroierīces, izņemot ledusskapi. Tas tādēļ, lai nekur nemirgotu lampiņas, nedūktu vai kā citādi neliktu sevi manīt iekārtas, kas iepirktas ikdienas atvieglošanai. Tumsa un klusums ir ideāli apstākļi smadzeņu atpūtināšanai.
Kopš sevi apzinos, man vienmēr veiksmīgi ir izdevies sev šādus apstākļus miegam nodrošināt. Taču tagad manai labsajūtai ir pienācis vardarbigs gals! :'-(
Pirms mēneša apprecējās kaimiņiene no augšējā dzīvokļa. Lai viņai laime un viss cits, kas piedien pie laulības! Kopš dienas, kad apprecējās, viņa augšā vairs nedzīvo. Kādu laiku vēroju sludinājumu vienā no Facebook grupām, kurā, nu jau precētā kundze, piedāvāja kādam kļūt par manu jauno kaimiņu. Viņa nemeloja, kad rakstīja, ka kaimiņi būs klusi, taču aizmirsa minēt, ka tādam būtu jābūt arī viņas dzīvokļa īrniekam.
Šis mans jaunais kaimiņš ir visiem iemācījis no galvas visus Calvin Harris hitus. Tas vēl būtu sīkums, jo man ir izdevies atrast pozitīvo noti gan šī mākslinieka šedevros, gan faktā, ka tie sāk skanēt pusstundu ātrāk, nekā man reāli vajadzētu celties.
Pretenzijas man ir pret ko citu! Katru, bez izņēmuma karu, vakaru, šis cilvēks mājās ierodas vēlu un noguris. Tik noguris, ka mēteli nevis pakar, bet met uz grīdas. Tas viss būtu štrunts, ja viņš pirms mest, to apģērba gabalu novilktu. Bet nē - met sevi līdzi. Tā viņš dara ar katru apģērba gabalu, kamēr tiek līdz guļamistabai un aizmieg. Man te - lejā, skan pamatīgi un traucē gulēt.
Pirms dažām dienām iespraudu viņam durvīs zīmīti, ka būtu jauki, ja viņš drēbes uz grīdas mestu tās novilcis, citadi man lejā līdz pēdējai zeķei ir dzirdams, kā viņš izģērbjas. Zīmīti viņš ir saņēmis, to es droši zinu. Paradumus nav mainījis.
Kādi ir iespējamie varianti, kā viņu motivēt mainīt savus paradumus? :-|
65
