28.04.2016 Beztēma!

Taaks, esmu ceļā prom no Rīgas, tāpēc atskaitīšos par permanent - Juta ir forša, akurāta un visu izstāstīja līdz sīkumiem, procedūra īstenībā gandrīz nesāpēja, tagad uzacis nav pašas skaistākās, beet var redzēt, ka būs super! Es laimīga (l) ceru, ka labi dzīs un nebūs nekādu ČP. Nākošā tikšanās mums jūnijā!

ahh, es atkal šorīt sapriecājos, ka pēdējā laikā tīri labi palīdz citroningvertēja, jo pat tad, kad likās, ka nu jau vairs neizsprukšu no iesnām, tomēr neuznāca, tad nu šodien ik pa laikam dzeru, bet kakls kā tā sāpoši nīd, tā arī turpina nīdēt. :-/ no rīta jau likās, ka viss būs labi, bet nu šoreiz nav. ko Jūs vēl no dabīgajiem līdzekļiem lietojat pret kakla sāpēm?

bet tā šodien pagaidām baigi maz esmu bakalauram izdarījusi, jo sapratu, ka tomēr nevarēšu uzrakstīt vienu formulu, jāgaida būs atbilde no vadītāja vai to nevar uzzināt kā savādāk, lai varu turpināt un cerams, pabeigt visu laicīgi. :)

Beidza līt, mazliet noskaidrojās un tomēr aizgāju paskriet. Šodien mazais skrējiens. 10km vietā 6, bet tomēr aktīvāk nekā sēdēt dīvānā :D

Vakar atklāju, ka tomēr māku raudāt - kādu pusgadu, ja ne pat ilgāk, nebiju raudājusi.. Tik daudz bija sakrājies, kā arī, protams, deva stresa darīja savu..

Semicolon, es arī neesmu no raudātājām, bet jūtu, ka tuvākajā laikā sprāgs vaļā. Pie vainas tikai un vienīgi stress.

Čau!

Man aiz loga varens "skaistulis" - vien paskatoties sāk klabēt zobi no aukstuma. Līst un vējojas ne pa jokam. Nu neko, ietinos trīsreiz savā piecmetrīgajā pledā un imitēju aktīvu darbību papīros. Sēdēdama sofā. Pagaidām sanāk. :D Nevaru saņemties izlīst no siltās kūniņas. (s)
Rītvakar draudzenes bēdu neitralizēšanas seanss ar burkānkūku un kapučīno un tad jau brīvdienas, brīvdieniņas. Gulēšu kā ruksis! (l)

Marissa, pavisam nopietni jau biju nodomājusi, ka vairs nekad neraudāšu.. vienmēr bija tikai tā, ka asaras acīs sariešas, bet ārā nekas "netek". Vakar jau bija tā, ka asaras pār vaigiem ritēja, bet arī ļoti īsu mirkli. Kaut kā vienalga nespēju izraudāties tā pa īstam, arī ar visu stresu.. :-/

Selīna, microblading tehnikā? :)

Semicolon, diez vai sanāks tā nekad vairs neraudāt. Kaut kad jau tam viena vai cita iemesla dēļ jānotiek, mana vecmāmiņa kādreiz teica, ka paraudāt ir veselīgi, mazāk būs jāčurā. ;-):-D:-D:-D

mana vecmāmiņa kādreiz teica, ka paraudāt ir veselīgi, mazāk būs jāčurā

Mana arī tā saka :-D:-D:-D

neesmu no raudātājām, bet jūtu, ka tuvākajā laikā sprāgs vaļā

Man no stresa tā krājas un tad tas sprādziens maksimāli nepiemērotā laikā notiek... pēc tam kauns pa visu seju :-|

Esmu mājās arī ietinusies kokonā, šodien atsalu, jo redz ir viens autobuss, kurš kavējas 30 minūtes un tas nav reti, bet ļoti bieži, tad visi dusmīgi stāv pieturā un beigās jau sāk runāties viens ar otru, ka autobuss kavē utt.:-D
Oi, būtu es no neraudātājām, pēdējā laikā bieži vien izejot no ārsta kabineta apraudos, kaut gan nekāda briesmīgā diagnoze netiek uzstādīta. Laikam esmu tā, kura ir raudājusi sabiedriskajā, uz ielas, autoostā, darbā tualetē un mājās vakaros. (t)

kaut es neraudātu. pēdējos 3 mēnešus es varu uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt vakarus, kad gulēt esmu aizgājusi sausām acīm.. :-/

Amelya - jā, microblading :-)

LACE - teach me, sensei! :D Goda vārds - labāk būtu tā emocionālā un raudulīgā meitene, nekā nocietinātā un nejūtīgā.. Eh, cik gan bieži ir bijis tā, ka dvēsele raud, bet fiziski nespēju raudāt. Nu nevaru. Bet dvēsele histēriski raud..

Amelya - jā, microblading

Jūnijā korekcija vai kaut kas cits? Biju dzirdējusi, ka korekcija nav nepieciešama.

Semicolon, pēc raudāšanas man paliek vieglāk, daudz vieglāk.:-D Visneforšākā sajūta ir kad apraudies sabiedriskās vietās, jo pēc tam jūties kā ņuņņa.(s) Vismaz reizi mēnesi man sanāk paraudāt, uznāk arī jūtīgie periodi, kad raudu vairākas dienas pēc kārtas un tas tā krīt uz nerviem.(e)

LACE - teach me, teach me.. :D Vienmēr esmu apbrīnojusi cilvēkus, kuri bieži raud - es arī tā gribētu spēt.. (e) Besī ārā, ka dvēsele pilna, bet sēžu un ciešu.. (e)

Oi, sabiedriskā vietā vai cilvēkos es nekad neraudu, es laikam drīzāk nograuztu sev roku nekā raudātu, lai arī kas nebūtu noticis un ir bijis tā, ka notikusi tiešām traģēdija, kāds tuvinieks nomiris, bet es vēl visu dienu smaidot darbā pavadu, pat neatprasos. Laikam labāk tiešām būtu spēt apraudāties, kad to vajag, nevis sevī tikšķošu bumbu kušināt.
Toties pie kādas filmas gan mierīgi izšķīstu asarās kā tāds buljona kubiņš karstā ūdenī. :-D

Maggi , šīs.
http://m.deichmann.com/GB/en/shop/home-ladies/home-ladies-shoes/00009001366011/Hi*Tops.prod?amp;showAll=true