Vai jūs vēl ejat uz randiņiem?

Mēs esam kopā 7gadus un, ja tie skaitās randiņi, tad jā, mums ir randiņi - ejam pastaigās, ejam uz kino, ejam uz kafejnīcām, braucam ar riteņiem daram visu ko. :-D Neuzskatu tos par randiņiem, bet gan normālas dzīves sastāvdaļas. Nevar jau sēdēt un nekur neiet.

Mums tā pat kā kukuruzai. Kopā nepilnus 7 gadus un ik pa laikam kaut kur aizejam paēst ārpus mājas, aizbraucam uz kino vai pie dabas. :)

Piekrītu Kukuruzai. Manuprāt, dzīvojot kopā, tāpat kā dzīvojot vienam - teātris, kafejnīca, restorāns, koncis, pastaiga parkā ir normāla parādība. Ja labpatīk to saukt par randiņiem - jā, mums ir randiņi. Tāpat kā viņš mēdz atvest man kādu īpaši iecienītu kārumu, vai atnest puķu pušķi, jo zin, ka man nenormāli patīk, ja mājās vienmēr ir svaigi griezti ziedi vai kompozīcijas. Tāpat es mēdzu vakarā uztaisīt kādu pārsteigumu, gan erotiski-romantisku, gan vienkāršu pasēdēšanu divatā, iepriecinot viņu ar viņa mīļāko dzērienu un uzkaodām. Bet es nudien to neuzskatu vairs par randiņiem. Nu manuprāt randiņi ir tad, kad kopā nedzīvo, vēl tikai satiekās un tad aicina viens otru kaut kur kopā pavadīt laiku. Mūsu gadijumā tā ir normāla attiecību uzturēšana, izkopšana un attīstīšana. Lai ikdienas rutīnā neaizmirstās tas, ka mēs neesam vienkārši dzīvesbiedri ar kopīgu mājsaimniecību un kopīgiem mērķiem, bet gan joprojām esam viens otram vīrietis un sieviete, mīļākie.

Principā kaut ko daram katru otro, trešo dienu. Piekrītu šim

Neuzskatu tos par randiņiem, bet gan normālas dzīves sastāvdaļas. Nevar jau sēdēt un nekur neiet.

Atbildot uz pēdējo autores jautājumu - mans vīrietis joprojām ir ļoti aktīvs uz randiņu rīkošanu. Jo savādāk nemaz nevaram iedomāties, kā var pavadīt laiku. Tupēt mājās un truli benzt televīzorā. Apmeklēt vecāku vai draugus??? Nesaprotu vienk., kā tādā gadijumā jūs pavadat kopīgu laiku, ja nekur praktiski neejat?

Jāpiekrīt citām meitenēm, mums tāpat. Regulāri kaut kur ejam, braucam, iepriecinam viens otru. Man arī vienalga, kā to sauc, galvenais, ka ir labi un interesanti :)

mazpasaule,

kā tādā gadijumā jūs pavadat kopīgu laiku

Pēdējā laikā ir tā, ka atnākam abi no darba, un es gatavoju vakariņas un/vai piekopju māju. Savukārt viņš ņemas pa mājas remontdarbiem, labo auto vai dārzā kaut ko strādā.

Protams, izejam ārā pastaigāt kādu līkumu vai ar riteņiem izbraucu, bet tas īsti nav randiņš. Man randiņš asociējas ar kaut ko tādu, kur viens uzaicina otru, piemēram, mīļā, uzaicinu tevi uz vakariņām tur un tur tikos un tikos

Varētu jau es vairāk "spiest" uz tādām lietām. Bet tā faktiski vienmēr būtu mana iniciatīva. Es negribu būt tā, kas izdīc. Viņš savukārt atrunājas, ka naudas nav

Ik pa laikam aizejam paēst ārpus mājas, kopīgi kaut kur izbraucam vai aizejam. Regulāri mājās mani sagaida ziedi vai kaut kā savādāk viens otru cenšamies iepriecināt. Tagad plānoju kopīgas brīvdienas, jo gribu, lai draugs relaksējas un atpūšas no darba, bet neturu to noslēpumā, jo visu cenšamies ieplānot kopīgi, pajautājam, vai otram tas patiks un tā. Un es arī tos neuzskatu par randiņiem, bet par normālu attiecību ikdienu :)

Ar savu mīļoto esmu tikai 2 ar kaut ko gadus attiecībās, bet salīdzinoši ātri sākām dzīvot kopā. Ja sākumā bija ļoti uzskatāmi tie "randiņi", kad mani uzaicināja un veda nestāstot uz kurieni, nesa ziedus, tad tagad tas viss ir ļoti veiksmīgi iefiltrējies ikdienas dzīvē.
Lielākoties cenšamies kopā organizēt došanos ārpus mājām, jo šobrīd cenšamies ieekonomēt naudiņu, kamēr iekārtojam savu personīgo ligzdiņu. Tāpēc ir tomēr vienam otrs jāpiebremzē brīžos, kad gribas vairāk iztērēties, bet šādi ierobežojumi atmaksāsies ilgtermiņā. Tomēr ir vēl brīži, kad liek ātri sapucēties un dodamies uz kādu vietu, paturot mazu intrigas mākonīti, jo uzreiz nestāsta, kur braucam. Tādos gadījumos grūti sadusmoties, ja ejam uz kādu dārgu vietu (l)
Manuprāt, mums tas iznāk dabiski, kad viens otru iepriecinam. Ja kāds mājās pa kluso atved suši, biezpiena vēja pikas, Muffins and More gardos kēksiņus vai tirgus labumus, tas silda sirsniņu un uztur to vēlmi meklēt tos mazos sīkumus, kas otru iepriecina, jo mīļotā cilvēka smaids ir neaizstājams (l)
Manuprāt, nevajag ieciklēties uz to randiņu būšanu, ja tas nenāk pats par sevi. Jo biežāk ar sīkumiem, kas nemaksā daudz, iepriecināsi savu vīrieti, jo ātrāk viņam pašam aizies tas klikšķis, kad gribēs arī dot pretī tikpat un vairāk. ;-)

Katru nedeelju vairakas reizes ejam eest arpus maajas, 1 - 2 reizes uz kino u.c. aktivitates arpus majas. Sestdienu vakaros parasti ejam uz kadu labaaku vietu eest un/vai dzert viinu, alu. Laikam tas viss skaitaas randini? :D

cassandra, nedomāju, ka ikdienas dzīvē visi, kuri dara romantiskas lietas kopā utt, uzrunā tieši šādi - uzaicinu tevi tur tikos un tikos... :-D Tev tieši nepieciešams tas oficiālais uzaicinājums? Tas tiešam vairāk ir periodā, kad kopā nedzīvo un cenšas iepazīt viens otru...
jeb, ja tev ļoti tas trūkst, tad pasaki to viņam...

Esam kopā 3,5 gadus, es nezinu vai tos sauc par randiņiem, bet ejam kopā pastaigāties, ieest uz kafejnīcu, citreiz uz bāru iedzert. :D Uz ballēm ar ejam. Ziedus saņemu, bet vairāk jau tikai, jo kalendārs prasa. :D

Kukuruza, ok, nav jau obligāti tā oficiālā uzrunāšana vajadzīga :) Bet tā iniciatīva, pārsteiguma moments.
Esmu runājusi, ka gribu biežāk kaut kur iziet. Bet tad nāk pretjautājums, tu kāzas gribi, tu gribi izremontētu māju? Protams, gribu... Un man vairs nav ko teikt, tā tas paliek

Kāpēc tu pati viņu neuzaicini nekur? Es, ja gribu, es tā arī paprasu - mož aizejam šodien paēst ārpus mājas. Un, ja viņš grib, tad arī prasa. Bet nu es biežāk gribu. :D

Dantessa, es aicinu. Kā jau minēju, vismaz reizi mēnesī es iegādājos kino biļetes. Pēdējos divos mēnešos es arī esmu tā, kas ir ievilinājusi viņu kafejnīcā un izmaksājusi viņam. Bet es negribu pārņemt šo vīrieša pienākumu :)

Randiņi manā izpratnē notiek tad, ja abi cilvēki nedzīvo kopā :)
Kopdzīvē iziešana ārpus mājām ir kā tāda kopīgā aktivitāte.. :)
Vismaz vienā no brīvdienām cenšamies izkustēties, piemēram, dodamies garajās pastaigās, citreiz kino utt.
Restorānus aktīvi apmeklējam, kad dodamies uz Latviju vai citām zemēm.. :)

Bet vai šīs kopīgās aktivitētes jāiniciē man vienai un jāizmaksā arī tikai man?

Man likās, ja tas ir pašsaprotami, nevis kāds "randiņš" - braukšana kkur paēst, vizināties ar velo, utml. :D
Jā, mēs tā daram :D

*ka

Man ļoti patīk pavadīt laiku ar vīru - pastaigas, vakariņas ārpus mājas, kino, pikniki pie jūras, izbraukumi utt. Tas mums ir regulāri, nedēļā pāris reizes, inicatore dažkārt esmu es, biežāk viņš. 5dienas vakaros vienmēr ēdam ārpus mājas, retāk pasūtam suši vai picu uz mājām.

Bet randiņi ar viņu ir vēl īpašāki, tie ir reizi mēnesī vai reizi divos. :-P
Kad sarunājam randiņu, tad visu dienu darbā nespēju mierīgi nosēdēt, esmu pusmetru virs zemes. (l) Randiņi (man patīk viņus tā saukt:-D) ir darba dienu vakaros - vienmēr sapucējos, darbā atjaunoju meikapu. Viņš man atbrauc pakaļ uz darbu ar ziediem un tad braucam kur nu viņš ir izdomājis (pirms tam mani aptuveni brīdinot, lai būtu atbilstošs apģērbs).. (l)

Protams, uznāk periodi, kad aizsēžamies mājās.. bet tie ir pārejoši. ;-)