Jautājums brīvajām meitenēm

Es savu brīvas meitenes statusu vienmēr esmu ļoti izbaudījusi, nekad neesmu uzskatījusi to par kaut ko briesmīgu. Arī skriešana uz randiņiem un iepazīšanās ir ļoti baudāms process. Šobrīd gan jau gadu kā neesmu brīva.

Man tieši 20.
Esmu viena, jo iepriekšējās attiecības laikam jau bija izsmēlušas pašas sevi un jaunām man nav laika :D Pagaidām ļoti izbaudu savu statusu, priecājos par laiku, ko veltu sev, jūtos nepiespiesta, brīva. Kaļu savus plānus, ieguldu sevī, attīstos un augu :)

Nav abpusēja interese. Ja ir no vienas puses, tad nav no otras un otrādi.

Kad reiz bija tāds periods, ka neviena pielūdzēja nebija, tas bija tādēļ, ka manā ikdienā bija iezagusies rutīna - vienas un tās pašas vietas, ko apmeklēju un nodarbības ar ko nodarbojos, viens un tas pats cilvēku loks. Nekā jauna. Un tad, kad kaut ko mainīju, tad arī iepazinos ar jauniem cilvēkiem, kuri savukārt sapazīstināja mani ar citiem, starp kuriem tad parādījās jaunas simpātijas.

Kādā mērā nav interese? Viens izrāda tik lielu interesi, ka otrs saprota otra nolūkus, bet noraida? Bieži vien jau vienam roda interese tikai tad, kad otrs to izrāda, kaut iepriekš tas cilvēks nav saistījis.

Šobrīd attiecības vienkārši nevēlos, gan jau kaut kad. Neizjūtu arī nekādu vajadzību pēc tādām, mana ikdiena jau tā ir diezgan piepildīta, man tas patlaban galīgi nav vajadzīgs. Kaut gan es tā noteikti tikai saku līdz brīdim, kad pie apvāršņa uzradīsies kāds jaukums, tad visas domas mainīsies. :-D

Zinu, ka daudzas aprunā pazīstamos puišus, tīksminās u.tml., bet raud, ka ir vienas. Neesmu prasījusi, bet viņām viņi nepatīk līdz galam vai arī baidās ko pasākt/izrādīt? Pašas itkā tādas, kurām nevajadzētu būt problēmu atrast čaļus.

Oi, man ir vesels lērums iemeslu :D
1) Nav laika un ir citas prioritātes;
2) Esmu ļoti pašpietiekama, līdz ar to savu brīvo laiku gribu tērēt tikai cilvēkam, kas manai dzīvei dod kaut kādu pievienoto vērtību, nevis ir tikai ķeksīša pēc laika kavēklis;
3) Esmu diezgan izvēlīga;
4) Esmu nogurusi no vīriešu uzmanības un attiecību drāmām;
5) Papildus visam gaisu jauc arī bijušie, kas iespējams neļauj noslēgt iepriekšējo posmu un doties tālāk;
6) Daži iekšējie tarakāni :D
7) Reti uzturos klasiskajās iepazīšanās vietās;
8) Man tiešām gribas labu, foršu vīrieti, ko es cienītu un no kura varētu mācīties un augt blakus kā cilvēks, un reāli apzinos, ka tādu nav daudz, kur nu vēl brīvu :)

Minci, oho :-D8-)

Esmu nopietnās attiecībās, esmu laimīga nu ļoooti, lai gan reizēm man šķiet, ka attiecības tik daudz ko tomēr mazliet bremzē .. es gan esmu pavērsusi to pavisam pretēji - šobrīd priekšroku dodu karjerai, tomēr jūtu, ka tas savukārt atkal mazliet bremzē attiecības(t)

Bet arī tad, kad biju brīva, daudz neskumu, izbaudīju puišu uzmanību un randiņus, bet tā attiecībās ar kuru katru nemetos, tiklīdz sapratu, ko patiesi vēlos - to arī dabūju :-)

es gaidu īsto un vienīgo. uznācis kaut kāds niķis (kas velkas nu jau 3 gadus) un ja nav fīlings, ka tas varētu būt cilvēks ar kuru gribu pavadīt atlikušo mūžu, tad nu attiecībās arī neielaižos.

smells like 40 and 10 cats, i know

Ja godīgi, tad tevis norādītajā vecumā īsti pat neesmu paspējusi būt viena, esmu gan šķīrusies un sagājusies no jauna, bet tie brīvie periodi bija apmēram mēnesis, varbūt 2, ne vairāk. Taču es aktīvi skaigāju uz randiņiem tādos periodos. Kāpēc neveidojas attiecības ar kuru katru? Nu pirmām kārtām, ne kurš katrs man patīk. Un pat ja patīk, tad man ir arī vēl citas daudzas prasības. Jā, esmu izlepusi, jā, man vajag, lai es sākumā vairāk patīku puisim nekā viņš man, un lai man vairāk paskraida pakaļ utt. Ja neredzēšu interesi no vīrieša puses, nekas arī nebūs. Tieši tādēļ ar daudziem neveidojās attiecibas, vai arī veidojās, bet ne ilgi. Jo es zinu, ko es gribu. Nu jau esmu atradusi to, ko es gribu un esmu laimīga, mīlēta, vislabākā savam vīrietim un ai, viss, ko es gribu man ir (l)

Nav abpusēja interese. Ja ir no vienas puses, tad nav no otras un otrādi.

the same. :-/

Un kā tad Jūs izrādāt savu interesi? nepārprotami?

Man ļoti žēl tos cilvēkus, kuriem ir vienpusējas jūtas. Tur nekas labs nevar sanākt, ar varu nevienu nepiespiedīs. Tad kādēļ turpināt mocīties un sāpināt sevi? Pasaulē ir tik daudz jauku vīriešu, kādēļ nepaskatīties nedaudz citā virzienā? Es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu tas palīdzētu. :)

Un kā tad Jūs izrādāt savu interesi? nepārprotami?

ari ar šo man gadās problēmas, bet pēdējoreiz, kad skaidri un gaiši pateicu, sapratu, ka tas arī nebija labākais variants. :D

Man liekas, ka problēmas visvairāk parasti sagādā tas, ka nevar saprast vai otrs uztver tevi par nenormāli labu draugu vai ko vairāk.

šobrīd esmu bez attiecībām, nedaudz vēl pārdzīvoju par iepriekšējo beigšanos, varbūt tādēļ. 25 gadi.
ir sakarīgi vīrieši apkārt, draudzējos, sarakstos, aizeju uz kādu randiņu.. bet vajag īpašu cilvēku, lai kļūtu par pāri. vajag to sapratni no pusvārda, vajag justies kā princesei, vajag milzu interesi par cilvēku, kas nenoslāpst iepazīstot viņu un viņa putnus.

kas attiecas uz problēmu, flirtu un draudzīgu papļāpāšanu sajaukt pagrūti ;)

Gribēju jau ierakstīties, bet TalisQualis par mani jau visu pateica :D

šobrīd esmu bez attiecībām, nedaudz vēl pārdzīvoju par iepriekšējo beigšanos, varbūt tādēļ. 25 gadi.
ir sakarīgi vīrieši apkārt, draudzējos, sarakstos, aizeju uz kādu randiņu.. bet vajag īpašu cilvēku, lai kļūtu par pāri. vajag to sapratni no pusvārda, vajag justies kā princesei, vajag milzu interesi par cilvēku, kas nenoslāpst iepazīstot viņu un viņa putnus.

Man 20.
Viens viennozīmīgi - esam draugi, bet es vai otrs jūt kko vairāk, visu čakarē fakts, ka esam draugi (tāpēc negribas riskēt) un tas, ka otrs nejūt to pašu.
Esmu pašpietiekama, patīk patstāvība. (Reizēm pārāk daudz, kas, iespējams, atbaida čaļus)
Esmu diezgan klusa, kautrīga jaunās kompānijās, tāpēc ir pagrūtāk iepazīties.
Esmu dīvains cilvēks :D
Neesmu bijusi īsti nopietnās attiecībās, tāpēc pašai reizēm ir nedaudz bail no attiecībām, iniciatīvas utt.

switched on jau pateica visu to, ko gribēju rakstīt. Varu tikai piekrist. Bet pats svarīgākais iemesls laikam ir tas, ka es ļoti, ļoti labi jūtos viena, tieši tikpat svarīga manā dzīvē ir neatkarība un brīvība. Esmu divreiz mēģinājusi kopdzīvi, saprotot, ka tas nav man. Uz doto brīdi nevēlos attiecības un kopā būšanu ar kādu, jo jūtos ļoti pašpietiekama arī esot viena. Manas domas spētu mainīt tikai tas, ja sastaptu tieši tikpat traku, dullu brīvdomātāju kā es, bet kamēr tas vēl nav noticis pa dzīvi trīs metrus virs zemes lidinos viena pati. Un arī tā ir forši. :)