Polija jau sen ir nieks - līdz Varšavai jākuļas un tad pa skaisto uz bāņa ( ja vien nebūtu biežie maksas punkti :D). Uz to pusi braucot tas ir nieks, jo ir ceļa jūtis, mājupceļš gan ir nogurdinošs, tad tā apziņa, ka tuvošanās mājai kļust arvien lēnāka, stundas ātri rit, bet kilometri nerūk :D.
Pārsvarā braucam divatā, pagājušajā gadā līdzi paņēmām savus piecgadniekus, ar brauciena kulmināciju Vācijas Legolandē.
Apmēram pāris reizes gadā braucam ar auto pa Eiropu, tādi specgalapunkti bijuši Parīze, Venēcija, Amsterdama, Kopenhāgena, Beļģija utt. no valstīm pamatīgāk, apvienojot darba lietas ar atpūtu, izbraukātas Vācija (ak, mana mīlestība Alpi (l) ), Austrija, Ungārija, Dānija, Čehija, Nīderlande, utt. Man ļooti patīk šādi izbraucieni (l). Katru vakaru meklēt jaunas vietas, ko apskatīt, apskatīt un vakarā atkal mesties jaunu piedzīvojumu meklējumos (l)..
Ko iesaku? Paņemt čības un treniņbikses, lai garākos pārbraucienos ir ērti :D
Maršrutus plānoju, sazogot idejas no grupu eksursijām, izvēlos sev tīkamos un laižam.