Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Jā Dievam, nē reliģijai

 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
Labs vakars!
Kā vienmēr, kad nakti jāiet gulēt, man sakas miljons domas galva, tad, nu, izdomāju, ka japadiskute ar kādu par so tēmu :)
Pastāstīšu savas domas.
Bērnība man bija tāda grāmata - bībele bērniem. Tur Dievs ka jau Dievs uzzīmēts - onkulis debesis, ar garu mākoņu bardu un ta ari es lidz šim to esmu iztēlojusies. Gadi gaja, saku interesēties par tādu lietu ka Visums. Un tas ir tas, kam tagad ari ticu. Es ticu, ka ir kāds spēks, kaut kas neredzams - Enerģija, kas ir mums visapkārt. Un no šis enerģijas esam katrs veidots, dvēsele - ta ari ir šī energija. Un to varu saukt ari par Dievu. Bet...reliģija....es tam nespēju noticēt. Man liekas šī enerģija nav "sveeta", ta vienkārši ir! Mes varam to izmantot to sava laba, palūgt, lai notiek ta, ka gribam un ta bus. Bet visi tie svētie Pēteri, tie pasi Allahi, kuru dēļ cilvēki sevi galina. Tas reliģijas....tepat LV to ir tik daudz! Kāpēc? Un kura ir pareiza? Ka lai parasts cilvēks to zina? Ko pielūdz katra reliģija?
Vispār, pastāstiet ko Jūs domājat par reliģiju un Dievu/Visumu/Enerģiju? :)
23.04.2016 00:34 |
 
Reitings 1343
Reģ: 24.11.2015
Tu tiešām domā, ka kāds vienos naktī diskutēs ar tevi par Dievu? Nopietni?
23.04.2016 00:49 |
 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
Kāpēc ne?
23.04.2016 00:51 |
 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
:-D:-D:-D:-P
23.04.2016 00:51 |
 
Reitings 806
Reģ: 29.01.2009
Protams, ka reliģija (jebkura) ir atsevišķu cilvēku vai cilvēku grupu izdomājums nolūkā pārvaldīt masas/ manipulēt ar tām. Un, līdzās tam - pat ikdienības sīkumos ir samanāmas likumsakarības, kas nebūtu iespējamas bez `augstāku spēku` klātbūtnes.

Ticu cilvēka vienotībai ar visu esošo un tam, ka liela daļa nelaimju un bēdu rodas no tā, ka par visām varītēm cenšamies no šīs vienotības atrauties (tehnoloģiskais progress, tīša neklausīšana sirdsbalsij utt.).

Lai strikti noformulētu savu viedokli šajā jautājumā, atzīstu, trūkst zināšanu, taču ir lietas, ko vienkārši sajūti un zini. Kad Juris Cālītis, mācītājs, stāsta par nepieciešamību palīdzēt līdzcilvēkiem, nebūt vīzdegunīgiem un neiedomāties sevi labākus esam vien tāpēc, ka pietuvojamies vidējam aritmētiskam vairāk nekā `tie tur`, es viņam ticu. Savukārt tad, kad neprašas un augstprāši rāpjas kancelē sludināt vispasaules pareizību, es viebdamās novēršos.
23.04.2016 01:01 |
 
Reitings 117
Reģ: 06.04.2016
Ticu Dievam jeb kaut kaadam par mums augstaakam speekam(-iem), bet bazniicaam neticu, neapmekleeju. Esmu kristiita, bet nezinu, kam tas bija vajadziigs. Man jau noteikti nee. Arii bez taas savas `katolju ticiibas` dziivotu labi.
23.04.2016 01:19 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Problēmas sākas tad, kad Dievam piešķir cilvēcisku izskatu un cilvēcīgas īpašības. Nu nav viņš vecītis uz mākonīša tādā izpratnē! Un Viņa esību/neesību, vai jebkādu darīšanu/nedarīšanu (sodīšanu, dusmas u.tml.) nevajag traktēt no cilvēciskā viedokļa. Tad nebūs abidas, ka Dievs neuzklausa, ka nepalīdz, ka neatbild, ka vēl tur kaut ko nedara vai dara... Dievs ir Dievs un cilvēks ir cilvēks - jāzina sava vieta un tad viss būs kārtībā. Nē, bet vot cilvēkiem par katru varīti vajag to Dievu nolaist līdz savam primitīvajam līmenim un tad gadutūkstošiem spriedelēt ap un par to, ko Dievs, viņuprāt, grib, dara, zina utt. Un strīdēties, kuram tad tā teorija ir tā īstākā...

Juris Cālītis - foršs cilvēks, foršs pasniedzējs un foršs exdekāns, bet mācītājs... par tādu noteikti nekad neesmu viņu uzskatījusi.
23.04.2016 01:27 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Kad moka eksistenciālas pārdomas par "dievu un enerģijām", es ieteiktu izlasīt šo grāmatu, jo šī ir labākā no lasītām, kas ir īss ievads eksaktajās zinātnēs un tajā, kas mēs esam un no kā mēs esam taisīti. Tālāk ir vieglāk izveidot pamatotu viedokli par pārējo.


Es ticu smadzenēm, neiroloģijai un neiro-ķīmijai un redzu, cik ļoti cilvēka uztvere nosaka to kā mēs katrs redzam realitāti. Pārfrāzējot Ruso: "ne jau lietu daba mūs "kustina", bet gan mūsu attieksme pret tām"
23.04.2016 01:35 |
 
Reitings 806
Reģ: 29.01.2009
NordicBelle, bet tad jau iznāk, ka patiesība mums katram savējā?

Protams, viszinība liks sacīt, ka esmu gudrāka par gatera priekšstrādnieku, bet kas tad galu galā ir tas, kas dara mūs viedus? Izlasīto grāmatu skaits/ kvalitāte? Nedomāju vis. Kas tad?

Mani aizķēra aktrises Ineses Kučinskas sacītais: mana varone varbūt nav izlasījusi daudz grāmatiņu (pamazināmā forma man, grāmatu mīlei, lika sajust uzmetamies zosādu), toties viņa ir dzīvojusi pa īstam - mīlot, nežēlojot sevi. Sava daļa taisnības tur ir, arī daļa gudro profesoru apgalvo - dažkārt lauku sieviņā, kura absolvējusi septiņas klases, ir vairāk dzīvesgudrības kā divkāršā doktorantā.
23.04.2016 01:43 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Nē, nav mums patiesība katram savējā. Uztvere mums ir katram sava un es ļoti cienu jebkādus cilvēcēcīgus garīguma meklējumus, prakses un mehānismus kā pieņemt skarbu realitāti. Tajā pat laikā mēs dzīvojam fantastiskā realitātē, radīti no zvaigžņu putekļiem un ķīmisku impulsu vadīti -tas ir poētiskāk nekā jebkas, ko senie ebreji, indieši vai inuiti spēja iztēloties.
23.04.2016 01:50 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Nordic, tātad skarbi un vienlaikus poētiski, ja? Interesanti un vienlaikus jēgpilni, jo diženie dzjdari jau arī vārsmoja gan par maukām, gan puķu vāzēm. Un nevar zināt, kurās notekūdeņi ir smakojošāki. Priekā! :)
23.04.2016 01:53 |
 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
NordicBelle, un ka ar dvēseli? Esi redzējusi kādreiz mirisu cilvēku? Galīgi neizskatas pec ta paša, kas bija dzīvs! Man liekas, ka jūt dvēsele, bet doma prāts!
23.04.2016 01:57 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Hanniņ, es tev gribēju atbildēt ar kādu Ričarda Davkinsa citātiņu, bet es domāju, ka šoreiz varam pieņemt vienkārši, ka dzīve ir sarežģīta, sāpīga un skaista vienlaikus, jo mēs esam (neiroloģiski) spējīgi to tā piedzīvot un tu kādu Ričarda video jūtūbē (pēc izvēles) vari noskatīties, kad tev pasē. Un piedomā par mani. Pagaidām - dzeram portugāļu Videgal ;-)
Wirtuozo - esi kādreiz redzējusi cilvēku ar smadzeņu darbības deficītu?
23.04.2016 02:06 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Es piedomāju par Tevi vismaz tik bieži, cik ienāku šajā ārēji tik tukšpaurīgajā forumā, kur tomēr mēdz uzturēties arī sapratīgas/ jūtošas būtnes, radniecīgas dvēseles. 8-)
23.04.2016 02:24 |
 
Reitings 5533
Reģ: 26.01.2015
Hanna!, tik mīļi!

23.04.2016 02:55 |
 
Reitings 1821
Reģ: 13.02.2010
Varbūt beidzam noliegt un ļaujam vaļu? Pat tad, ja riskējam ar mirklīgu (uz mūžības fona) haosu, tas taču ir tā vērts, ne? Būsim pārliecinājušies par savu personīgo dogmu patiesīgumu/ melīgumu un spēsim labāk sadzīvot ar savu vietu visuma fonā. Protams, ambiciozākie lies asaras sabiedriskuma labā, bet pārējie pakāpsies kaut mazu solīti izaugsmes cēlā.

Man vienkārši šķiet, ka ir nepieciešams kaut mazumiņš atbilžu šķietami nebeidzamajā jautājumu jūklī. Un to mums nesniegs grāmata (tā spēj dot mirklīgu mierinājumu), ne pravieša runa, bet vienīgi paša pieredze.
23.04.2016 03:05 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Nu, bet tā taču (vismaz pie mums) ir absolūti brīva izvēle, kam ticēt - vai nu mākoņbardas vecītim (ja tev ir 5 gadi), vai "Visumam", vai horoskopiem+čakrām+reinkarnācijai+ekstrasensiem+karmai+mandalām, vai pievērsties t.s. dievturibai, arī scientoloģija un mormoņi jau ilgus gadus uzdarbojas Rīgā, ja ir interese. Opciju ir gana.

Katram tie garīguma meklejumi (vai nemeklējumi) ir atšķirīgi, man būt domāt, ka arī 2 ticīgi katoļi, kas iet uz vienu un to pašu baznīcu, to Dievu uztver, saprot tomēr atšķirīgi.

Es reiz biju nonākusi vienas sektas galvenajā mītnē, un man sanāca tieši par attiecīgās ticības tēmu sarunāties ar kādiem, šķiet, 4-5 ticīgajiem. Lai gan mani īsti nemēģināja pievērst, bet tomēr, cilvēki padalījās ar to, kas viņiem šķita centrālais, būtiskākais šajā ticībā. Un - tie visi bija izteikti dažādi naratīvi.

Ta ka, man negribas ticēt, ka visi reliģiozie kristieši uztver Dievu kā vecīti, kas sēž uz mākoņa.
23.04.2016 08:05 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Tas reliģijas.... kura ir pareiza?


Ja es tev pateikšu - Dzenbudisms, ko tad?
23.04.2016 08:10 |
 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
Tas nebija jautājums uz kuri gaidīju atbildi, tas ir manas pārdomas. :) un gribēju dzirdēt Jūsu pārdomas par so tēmu! Interesanti! Paldies
23.04.2016 08:13 |
 
Reitings 258
Reģ: 03.07.2012
Un par to makonbardas vecīti. Nespēju pieņemt tādu vārdu - Dievs! Tas man asociējas ar kaut ko labu, svētu, Jēzu un pārējiem, bet es ticu kam citam. Un Dievs mana galva ir palicis ka kaut kas ka no bērnu bībeles. Kaut kas, kas nav īsts. Ka Ziemassvētku vecītis vai Zobu feja. Bet no otras puses...ja domāju par Visumu - tas ir tas pats Dievs! Man laikam vienkārši nepatīk pats vārds - Dievs!
23.04.2016 08:17 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Jēzus gan ir OK? Jēzum tici? Problēma ir Dievs un Pēteris? Kā ar Mariju? :)
23.04.2016 08:26 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits