Es zinu, ka pati ko tādu nevarētu, bet... apbrīnoju savu mammu! Kad es piedzimu, viņa studēja otrajā (visticamāk) kursā un studijas turpināja. Neņēma nekādus akadēmiskos, negāja prom, neko nemainīja. Jā, omīte palīdzēja - pieskatīja mani, kad mamma brauca uz fakultāti. Arī dārziņā sāku iet ļoti agri - laikam no kāda pusotra vai divu gadu vecuma.
Visi dzīvi, man jauna mamma ar augstāko izglītību, pašai dārziņš neesot paticis, bet es neko tādu neatceros :D