Vīrietis kritizē ēdienu

MazaisBumbiš, pareizi ir! Skaisti pasniegtam jābūt ne vien ēdienam, bet arī sievietei (десерт) ;)

Vīrs 5 gadu laikā nekad neko nav kritizējis. Gatavojam mēs abi un es arī vienmēr tikai nopriecājos un novērtēju, ka viņš kaut ko uztaisa :)
Pašai gan ne vienmēr liekas, ka man viss garšīgi sanāk, bet šis tik ēd un slavē :D pat dārzeņu sautējumu, kas viņam ne visai. Zinu, ka sīpolus neēd un tāpēc arī nelieku. Tāpat to sautējumu, ja viņš ir pacietīgs un neizsaka piezīmes, ka negaršo, esmu pretīmnākoša un saprotoša un tādu gatavoju ļoooooti reti, tikai kad ļoti sagribās un sagatavoju viņam atsevišķi gaļu, lai ir izvēle un nav jāmokās :) bet tāpat visu ēdam kopā, pat briesmīgos dārzeņus :D

Nu 3 stundas ir jāgatavo liellopa sautējumi, jāvāra buljoni, klasiskā bolonas mērce, u.c.

Parasti tik ilgi jāgatavo sautējums no liellopa, ja vecs lops bijis un arī tad gaļa nav garda. Ņem jaunlopu, un Tev pat 40 minūtes nevajadzēs sautējumam. Buljons un boloņas mērce 3h par šerpu... maksimums stunda. Tie laiki, kad virtuvē jāstāv puse dienas ir pagājuši, ja patīk tad ir cita lieta.

Man ir tieši otrādāk, draugam pašam patīk gatavot un tad gaida no manis, lai komentēju kas garšoja un kas nē, viņš ir tas pavārs starp mums diviem. Ja es ko taisu, tad tas pārsvarā ir vai nu kas salds vai krabju salāti. :D

Vienreiz laikam vīrs kaut ko senāk teica, ka kotletes pārāk sausas, ka mammai gan sanāk sulīgas :D Bet tas nebija tā pērmetoši un kritizējoši.
Bet nu viņa mammas kotletes ir no treknas gaļas, tā kā nebrīnos :D Man tādas negaršo.

Pēdējā laikā mēs kotletes un karbonādes neēdam, bet gan interesantākus un veselīgākus ēdienus, kritiku dzirdējusi neesmu. Viņš ļoti novērtē, kad gatavoju, jo 80% gadījumu gatavo viņš, viņam labāk patīk tas process, kā man, tāpēc tie viņam ir svētki, kad es kaut ko pagatavoju un viņu iepriecinu. Ir bijis tā, ka viņš ēd tā lēnām un pēc sejas izteiksmes var redzēt, ka ne visai garšo, pats neko nesaka, bet es sāku smieties un saku, ka laikam jau viņam negaršo :D Nu gadās. Man arī kādreiz kaut kas ne visai, ko pagatavo viņš.

Man ir gadījies, ka vīram kaut kas negaršo, vai arī man kaut kas nav izdevies garšīgs, bet es nejūtos vainīga, ka vīrs neapēd manis gatavoto, bet sasmērē sev maizītes. Ir gan bijis tā, ka es apcērtos, jo ēst gatavot ir pienākums, kuru es labprāt nedarītu. Bet tad es tā kā vairāk uz sevi sadusmojos, ka nav sanācis garšīgi, nevis uz vīru. Ja būtu vīram teikšana, tad mēs katru dienu ēstu pelmeņus vai ceptus kartupeļus... Tāpēc mans princips ir - negaršo, neēd. Alternatīvas piedāvāju tikai bērnam, vīrs pats prot atvērt ledusskapi.

autorei - ieteiktu gatavot jums abiem kopā, tad nebūtu viens vainīgais, uz ko novelt vainu par neizdevušos ēdienu, turklāt tas būtu vērtīgi pavadīts laiks kopā. Manuprāt, trīs stundas, kas pavadītas virtuvē, nav nekas šausmīgs, ja ēst negatavo viena, bet kopā ar mīļoto un varbūt pat iesaistot bērnus, ja tādi ir. Tad var apspriest pa dienu notikušo un tamlīdzīgi. Jo, kāda jēga no maksimums pusstundā pagatavota ēdiena, ja to tikpat ātri apēd un pēc tam, piemēram, katrs ieurbjas savā datorā?? Tad jau labāk trīs stundas virtuvē, bet kopīgi un kvalitatīvi pavadītas!

ja viņš kritizē tavu gatavoto ēdienu, tā tad tas nozīmē ka kaut ko nepareizi liec klāt vai gatavo no produktiem kas viņam negaršo!Uzzini iemeslu tam, pajautā kas garšo utt. Ja nesanāk, tā tad pasaki viņam ka nevari izdabāt viņa garšas kārpiņām bet nekādā gadījumā neatzīsti ka esi slikta gatavotāja!!!Nenopel sevi!

Es savējam gatavoju katru dienu, viņam paldies Dievam gatavo viss, pat ja uzcepšu pliku olu uz pannas, gardu muti notiesās un manis gatavotie saldumi - cepumi, plātsmaizes, tortes vispār viņu paceļ spārnos :D Es gatavotos ēdienus gatavošanas procesā nepagaršoju, brīdinu vienmēr ka iespējams garšvielas jāpievieno vēl klāt, tas viņam nesagādā neērtības un problēmas.Pārsvarā jau viss ir ok, ka pašam tikai krējums kkur bijis jāpievieno....Toties viņš man neko negatavo, jo veģetāros ēdienus neprot pagatavot un es nemaz nelieku to darīt jo man pietika viņam palūgt lai traukā ieliek biezpienu ar augļiem un tā vietā viņš man vēl krējumu iejauca...Vot tad sadusmojos, jo krējumu neēdu un neizdarīja kā lūdza.Liku arī pašam apēst :D

Nu es to par kritiku neuzskat. Manuprat, tu saasinati uztver. Manejais kka reti izsaka kko par edienu, jo nu gatavoju okey un pie tam, mes vairak tiesi visadas garsvielas liekam, mazak sali.
Bet nu vins man vairakas reizes teicis, lai negatavoju neko no maltas galas, tapat ari vsp galu meginu nepirkt. Vinam ar kotletem neizdabasi.

man laikam ir paveicies ar víru, vai arí protu labi gatavot. kritiku neesmu dzirdéjusi, zinu, ka ja vinjam negarshos - vnk neédís. attiecíbu sákumá biju uztaisíjusi salátus ar papriku - vnk neéda, paskaidroja, ka negarsho paprika, kukurúza utml, tagad vnk neizmantoju to, kas negarsho un viss ok.

Mans vīrs bija pārsteigts, ka vispār gatavoju, jo viņa ģimenes/paziņu lokā vīrieši ir tie, kas labprāt dzīvojas virtuvē. Jāatzīst gan, ka gatavojam biežāk kopā...es viena vāru zupas, ko viņš slavē un labprāt arī citiem lielās.
Par gatavošanas laikiem gan pasmaidīju. Kad iepazinos ar vīru, viņš arī ticēja, ka viss vairākas stundas jāsautē, lai ir mīksts, bet nē, man reti kura gaļa ir ilgāk par 1,5h jāgatavo. Es gan no liellopa atzīstu tikai mēli.

Gatavoju reti, vīrietis biežāk gatavo...parasti ēdam ārpus mājas, ja gatavoju, tad tikai to kas abiem garšo, ja negaršo, tad lai gatavo pats... par viņa gatavoto ēdienu nekad nesūdzos...

Gatavoju reti, jo esmu mājās vēlu. Kad gatavoju, mēdz būt tā, ka viņam varbūt neīpaši kāda garšviela, tad no tā izvairos, kas viņam nepatīk. Bet tā neņemu pie sirds, jo ja viņam gribas kaut ko labāku, var mierīgi pats aiziet bez brēkas kaut ko uztaisīt.

Man šķiet, ka ir normāli pielāgoties un atast kompromisu attiecībā uz gatavotajiem ēdieniem. Un to var panākt tikai runājot par to, kas nepatīk.
Kad mēģinu kādu jaunu recepti, vienmēr saku, lai vīrs godīgi saka vai garšo. Ja negaršo, bet noklusēs, pastāv risks, ka izgatavošu šo ēdienu atkal. Ēdienu vērtējumu neuztveru kā personīgu apvainojumu, jo mums ļoti atšķiras gaumes. Viņam patīk klasiskie kartupeļi-karbonāde ēdieni, man patīk visādi salāti, biezzupas, ēdieni ar indiešu garšvielām. Viņš neko no tā neēd un tādus ēdienus es gatavoju tikai sev. Būtu jocīgi, ja viņš pateiktu, ka viņam kāds ēdiens negaršo, bet es turpinātu to gatavot un viņam dot.

tām, kurām kotletes sanāk sausas, ja gatavojat no liesas gaļas (piem., liellops tikai):
1) sablenderē sīpolu (ja lieto ķiploku,arī to) pienā izmērcētu maizi 1-2 šķēles atkarībā no porcijas
2) šo mikstūru labi samaisi liesā gaļā.
cepot uz lēnas uguns, šķidrumam nevajadzētu iztvaikoties, bet palikt kotletē.

par tēmu: mans nekritizē. gatavojam abi. Es pirmā esmu,kas sarauc degunu, kad kaut kas nav sanācis.

Man ļoti patīk gatavot ēst, bet es gatavoju veselīgi, bet, kad sākām dzīvot kopā, vīrietis daudz ko nepanesa, bija slikti, jo bija pieradis pārtikt no desām, maizes un makaroniem. Neko tādu es, protams, negatavoju. Nekad nav sūdzējies par ēdiena garšu vai kvalitāti, bet sākumā bija problemātiski, jo daudz ko nepanesa. Tagad viņa organisms jau ir pielāgojies. Man atkal traucē tas, ka viņam vienmēr ir "viss ir ļoti garšīgi!" - man ir vajadzīgs viņa viedoklis par to, kā un ko es varu uzlabot. Reizēm pati uzprasos, jautāju, vai kaut kas nav par maz vai par daudz pielikts, bet nē, viņam viss vienmēr patīk. T.i. izliekas, ka patīk. :-D

Es tieši būtu pārlaimīga, ja man izteiktu piezīmes, bet mans vīrs par visu, ko es gatavoju, saka, ka esot baigi garšīgi. Vienīgais, kas skarbi kritizē manu ēdienu ir vecāki. Bet vīru joprojām neesmu atkodusi, kad viņam tiešām traki garšo un kad pārspīlēti mēģina noslēpt, ka negaršo. :D

Mēs abi ar vīru aizraujamies ar gatavošanu, meklējam receptes, lasām kulinārijas blogus un skatāmies ēdiena dokumentārijas. Viens otra prasmes kritizējam konstruktīvi un laipni. Ja kaut kas ir sanācis "meh...", tad izrunajam, vai to var uzlabot, vai arī vienkārši nav forši. Protams, ka arī mums dažreiz gadās kāds faux pas un kaut kas ne īpaši garšīgs, bet parasti to uztveram ar humoru. Attiecību sākumā gan es virtuvē biju krietni kašķīgāka un nepanesamāka - mēdzu dzīt vīru ārā no virtuves, jo viņš kapāja par lēnu, ne tādos gabalos kā vajag un vispār par lēnu kustējās, bet nu jau kādu laiku esam pieslīpējušies :-D
Attiecībā uz produktiem, garšvielām un kulinārajām tradīcijām mums gaumes sakrīt, vienīgi viņš pat ļoti asiem ēdieniem vēl piebliež krietnu šļācienu Srirachas vai Tobasco :-D

V.L.K Nu tas, cik stundas jāsautē nav atkarīgs tikai no vecuma, bet arī no galas griezuma, bet 40 min sasautēt liellopu gan nevar, tam es neticēšu- 40 min pat cūkgalu nevar. Varbūt tādu, ka var sakost, bet ne mīkstu.
Pëc orginālreceptes bolonas mērce ir jāgatavo visu dienu, tā ka 3h var saukt par ātro variantu.
Buljons, Lai no visa izvilktu garšu ir jāvāra ilgi. Liellopa -3-4h, cukgalas 2-3 h Un vistas 1-2h, savaadaak Tu vnk izmet Kaulus Un daarzenus pirms esi izdabūjusi visu garšu no tiem ;-)

tas, cik stundas jāsautē nav atkarīgs tikai no vecuma, bet arī no galas griezuma

+++