Protams, būtiski ir, kā tas tiek pateikts, tomēr, kaut kā neizskatās, ka tas varētu būt jāuztver aizskaroši.
Man, piemēram, arī ir lietas, kuras negaršo (tādu nav daudz, tomēr ir) un, ja mana otrā puse ēdienam pievienotu, piemēram, kinzu - nu, nevarētu es to ēdienu pat tuvumā mutei dabūt, līdz ar to arī uzskatītu par nepieciešamu pateikt, lai nākamreiz gatavojot šo garšvielu nelieto.
Mūsu ģimenē gatavoju es un ar laiku esmu izpētījusi un sapratusi, kas vīram garšo un kuras ir tās lietas, kuras viņš apēdīs "gariem zobiem" (līdz ar to par šādu ēdienreizi negaidu nekādus atzinības vārdus), kā arī lietas, kuras viņš vienkārši neēd un visdrīzāk nekad neēdīs.
Protams, vari ar draugu uztaisīt tematisko sarunu vakaru un sākt konspektēt, kuri ir viņa neiecienītie produkti, kuras garšvielas viņam nepatīk u.t.t., lai izvairītos no kritikas vēlāk, tomēr es neko sliktu nesaskatu arī šajā gadījumā - viņam ir iespēja izmēģināt un konkrēti pateikt, garšo vai nē (mazums, līdz šim bijuši aizspriedumi un nemaz konkrēto "man negaršo" lietu nav ēdis, vai arī nav ēdis šādi pagatavotu).