Situācijas ir ļoti dažādas, arī tādas, kā raksta Bella. Piemēram, manos laukos ir cilvēki, kuri dzīvo bez darba, jo reāli viņiem nav pat mašīnas un nav pat tādu līdzekļu, lai izbraukātu uz darbu uz tuvējo pilsētu (2 eur dienā), un pat nav no kā aizņemties, jo visi kaimiņi tādi paši nabagi vien ir.
Bet man ir jautājums, ar ko labāki ir daļa no tiem, kas minētajā vecumā, nu teiksim līdz 25, studē, bet nestrādā? OK, var studēt medicīnu, kur darbam nav laika, bet nesen sanāca iepazīties ar jaunieti: 22 gadi, pēc vidusskolas beigšanas nekur nav ne mācījies, ne strādājis, dzīvojis uz krāga mammai Rīgā, mamma pat sagādājusi kaut kādu ļoti lētu auto un iedod naudu degvielai. Jaunietim pat draudzene ir, tai vismaz kaut kāds simbolisks darbs ir, kopā dzer aliņus uz akciju no Superneto un dīkdieņo. 22 gados izdomāja, ka ies studēt filozofiju LU dienas nodaļā (budžetā). Strādāt neko un nekur negrib. Lekcijas ir 3x nedēļā, un ne jau pilnu dienu. Viņš ietilpst studējošo statistikā. Jautājums: kāda jēga?? Šādas studijas var mierīgi apvienot ar vismaz pusslodzes darbu, bet jaunietim tas nav aktuāli! Viņš pat varētu strādāt sakarīgu darbu kā kurjers vai taksists, jo ir AV apliecība, bet negrib.