Atkarīgs no garstāvokļa, situācijas un no tā, kas tieši zvana. Tas, ko nekad nedaru - nenometu, neko nepasakot (vispār nolieku tikai tad, kad ir abiem skaidrs, ka saruna beigusies, nevis nobubinu, ka neko nevajag un nometu), un nelamāju viņus. Man tieši nesen teica, ka es pārāk laipni runājot ar viņiem, bet pārsvarā jau otrā galā arī ir normāli cilvēki, kuri vienkārši dara savu darbiņu, līdz ar to neredzu iemeslu dusmoties. BET tie zvanītāji, kuri acīmredzami no ne pārāk lielām kompānijām zvana (nu, aptuveni - viens no uzņēmuma dibinātājiem pagaidām pats meklē klientus vai tml.), gan mēdz būt pretīgi sarunu biedri, taču arī tad turos un nenometu, kamēr neesmu viņam ieskaidrojusi, ka mani neinteresē kārtējie mājas lapu izstrādātāji u.tml.