wee, lai nebūtu pārpratumi, es nesaku, ka viņš ir slikts cilvēks, es cienu daudzas viņa darbības. Tomēr piekrīti, ir cilvēki, kurus var paciest mazās devās. Diemžēl (man patiešām par to ir ļoti žēl), bet vīra tēvs ir viens no tiem cilvēkiem, kurus es nespēju ilgi skaidrā izturēt neizplūstot asarās. Sāksim ar to, ka mēs esam no pilnīgi dažādām kultūrām. Viņa enerģijas līmenis ir par daudz, vienkārši par daudz pat lielākai cilvēku grupai, ko spēt sagremot. Agrāk, kad viņš vēl strādāja, viss bija super, jo viņa enerģija tika daudz novirzīta darbā. Tagad, kad viņš ir pensijā, izmisumā ir novesta visa ģimene. Pat vīra māte, kura nekad nav strādājusi, ir aizskrējusi uz darbu un mājās īsti vairs nenakšņo. Vīra māsa vairs tik bieži ciemos nebrauc un vīra oma zvana man un raud klausulē, jo nespēj viņu izturēt. Ir cilvēki, kuriem tas enerģijas līmenis ir tik spēcīgs, ka Tu jūties vienkārši iztukšots pēc komunikācijas. Man pat prasītos piedēvēt viņam hiperaktivitāti, viņš ir nenogurdināms, ar spēcīgām garastāvokļa maiņām un dienas pavada kā driģenes būtu saēdies. Ar viņu tā vairs pat nav komunikācija, cik viņš runā un pat neklausās atbildēs. Savu sakāmo atkārto pa 10x, otrā cilvēkā neklausoties.
Mēs ar smilšpapīru apstrādājām sienas un griestus, lai šodien ķertos klāt citiem darbiem. Viņš ņem un pa sienu ar paklāju nazīti metra garumā ieskrāpē. Viņš gribot mums nopļaut zāli (tas, starpcitu, man patiešām būtu izpalīdzīgs darbiņš), bet es skatos, viņš iet klāt maniem jauniepirkatiem ogu krūmiņiem un augļu kociņiem, kas gaida rindā uz pārstādīšanu, lauzt zarus, skrāpēt stumbrus. (t)(t) Un viņš pat neklausās, kad ar viņu runā, vai prasa, kāpēc tā dara un, lai nedara.
Lietotāja Endy* ir izbaudījusi sen atpakaļ maziņu devu vīra tēva klātbūtnes, kad vēl tik traki nebija. Nu piekrita, draudzene, ka viegli jau tad nebija. :-/
Man šobrid nav laika auklēties. Darba pilnas rokas, enerģijas nav veselības dēļ.