Ko jūs esat piedevušas?

Pirmais teikums bija bez jautājuma zīmes galā. Atvainojos.;-)

Neko. Neko tādu nav izdarījis/pateicis dēļ kā būtu bijis jāpiedod. Ikdienas sīkumi man īsti neskaitas, jo par tādiem jau ir piedots jau pirms tas ir lūgts.

Man brīžiem pasaka kaut ko sliktu, piemēram, kādu aizskarošu vārdu. Es pārsvarā piedodu to, jo visādi mēdz gadīties.

Paceļu!:-)

Nevienai neko aizvainojošu nav izdarījis?

Aizvainojošākā? Esmu piedevusi krāpšanu. Taču kopā gan vairāk neesam. Laikam ja mīl tad piedot var daudz ko, ne visu, bet daudz ko. Bet ai, tur ir tik visādu sīkumu... kādas ir attiecības, kā abi reaģē uz lietām, kas valda pār cilvēku - sirds vai prāts, pāri darītājs nožēlo vai nē u.t.t. simtiem mazu lietiņu, kas var ietekmēt. Esmu sapratusi, ka nevar risināt problēmas tāpat kā to dara citi, nav 2 vienādu situāciju :-/

pārāk intīmu flirtējošu čatiņu ar citu meiteni. un lai arī cik pārspīlēti neizklausītos, vairāk tādas lietas nepiedotu gan, jau toreiz vajadzēja aizdomāties, ka tas nav nejauši un nav vienreiz.

Arī esmu piedevusi krāpšanu, bet kopā ar to cilvēku vairs neesmu - otro reizi vairs nepiedevu..

Esmu piedevusi krāpšanu un esmu joprojām vēl kopā! Mums ir kopīgi bērni un solījās jau ka vairs tas neatkārtosies.
pēc tā gadījuma ir pagājuši 4 gadi - vēl Paldies Dievam nekā! Izklausās pēc neuzticības, taču tā arī ir - kad vienreiz tas ir bijis, otrreiz sieviete kļūst piesardzīgāka un uzmana, bet ja tas notiks, neko jau nevarēs izdarīt.
Kā saka: Pirmo reiz var piedot, bet kur ir otrā reize tur arī visas pārējās!
Suns spalvu met, netikumi paliek!
:-)

Mani laikam neviens nav īpaši aizvainojis vai sāpinājis. Trakākais bija, kad pēc šķiršanās bijušais draugs sāka par mani nesmuki izteikties, bet tas bija dažus mēnešus, tad aizvainojums pārgāja. :) Bija viens vīrietis, kurš man diez gan daudz sameloja, neteiktu, ka kaut ko briesmīgu, tādus sīkus nenozīmīgus faktus.. tā arī nepiedevu. Man nav pa ceļam ar meļiem un krāpējiem.

Krāpšanu.
Ja godīgi, nožēloju, jo pēc tam vairs nespēju uzticēties.

Piedevu aizbraukšanu uz ārzemēm un līdz ar to pazušanu ar galiem. Vēlāk gan savu kļūdu saprata un mēģināja atgūt, bet bija jau par vēlu. Ļaunu prātu neturu. Tāds cilvēks manā dzīvē vnk nav vajadzīgs. :-)

Esmu piedevusi man veltītus rupjus vārdus un attieksmi. Diemžēl tas ir noticis vairākkārt un nezinu cik ilgi vēl to pieļaušu. Pagaidām pieļauju, jo, manuprāt, tas ir viņa vienīgais mīnuss. Tomēr, ja tas turpināsies, tad nekas viņu nespēs attaisnot.
Neciešu rupjības...kur nu vēl pret sev tuvu cilvēku... (t)

Piedot var visu, bet aizmirs nekad :)