Agrāk es arī teicu, ka nekad, bet kad paliku stāvoklī un šo to palasīju, uzzināju, tad gribēju, lai vīrietis ir blakus, kaut vai līdz izspiešanai tikai, bet neko neuzspiedu.
Vīrietis bija blakus visu laiku, arī izspiešanā un neko nenožēloja. Un jā, arī roku turēja, jo man kontrakciju brīdī vajadzēja kur pieķerties, bet pie gultas malas varēju tikai ar vienu roku, tad ar otru iekrampējos vīrieša rokā, jo tā man bija vieglāk.
Un nekas nav mainījies pēc dzemdībām, tieši uzlabojies visās jomās.
Spēju saprast, ka var negribēt, bet kā jau te min meitenes - visu nosaka attieksme.
Vēl nespēju saprast tos, kuriem pēc tam grūti būs sievieti uzskatīt par iekārojamu, tad man tiešām ar tādu nebūtu pa ceļam, jo 'vairums vīriešu sievietes pēc tam apbrīno un pateicas, ka sievietes dāvājušas viņiem bērnu, nevis fui cik tu riebīga tagad... pffff, vispirms tad jāpieaug, bet dažiem tas nenotiek nekad...