Ir valstis, kur saliktu uzvārdu izmanto ne tikai pēc precībām, bet arī bērniem - gan mātes, gan tēva uzvārdu. Tātad, gadījumā, ja ir meita un viņa izlemj pēc kāzām pievienot vīra uzvārdu, tad viņai būs trīs vai četri uzvārdi?
Vai jūs bērnam liktu dubulto uzvārdu?
Nu piemēram ja man precoties mūsu ar vīru uzvārdi saliekot kopā ļoti labi un skaisti skanētu tad liktu gan sev gan bērnam! Bet ja izklausītos dīvaini kā mūsu gadījumā kopā galīgi neskanētu tad priekš kam? "Ponta" pēc? :-D
Nē, neliktu ne sev, ne bērnam. Uzskatu, ka sieva iziet pie vīra un viņai ir jāpieņem viņa uzvārds. Jo gribu, lai mēs visi ģimenē esam ar vienādiem uzvārdiem, viena ģimene. Kaut kādus caur svītriņu es pati neatbalstu, bet protams citi dara kā grib un man pret to nekas nav.;-)
p.s. ir arī izņēmumi, kad vīra uzvārds varētu būt ļoti šausmīgs :-D Tad varbūt var arī savu atstāt.
Reiz uzdevu jautājumu spānietei, kā ir ar to mātes - tēva uzvārdu. Tradicionāli ņemet sievai sava vīra tēva un sava tēva uzvārdu. Tad nu bērnma ir savu vecētu uzvārdi.
Bērnam neliktu dubulto uzvārdu:-) Sev arī nē, bet tikai tāda iemesla dēļ, ka man jau ir divi vārdi:-DTad kopā ar dubulto uzvārdu sanāk tāda gara verzele. Bet tā man dubultie uzvārdi patīk;-)
Par tiem diviem uzvārdiem mani moka dilemma- mans uzvārds ir tikai manai ģimenei(radiem), līdz ar to rets un, ja kādu redzu ar tādu, tad zinu, ka "savējais" :D
Bet virietim ir klasisks krievu uzvārds... Ja pieņemu tikai viņa uzvārdu, atsakoties no sava,tad esmu 6. ar tādu vārdu un uzvārdu. :/ Esmu pieradusi, ka es esmu vienīgā un, neesmu droša vai esmu gatava no tā atteikties.
Ja smuki kopā skan, tad sev ir ok. Bet bērniem diez vai liktu dubulto. Kolēģes bērniem ir dubultais, turklāt abi gari un sarežģīti uzvārdi. Nu ko lai saka... nabaga bērni:D
Nesen darbā aizrunājāmies līdz tēmai par 2 vārdiem, kas tagad arī ir bieža parādība. Un tad domājām vai šie cilvēki izvēlētos arī dubultos uzvārdus.
Pati diez vai izvēlētos dubulto uzvārdu, jo tagad jau gan vārds,gan uzvārds ir samērā garš, un nepatīk gari rakstīt :-D
Gribētu dubulto-savu un nākotnes vīra, jo man patīk savs uzvārds-piederības sajūta tēva dzimtai.
Bērnam gan tikai vienu-bērna tēva. Vai savu, ja bērna tēvs izrādītos kretīns :D
Gan man, gan topošajam vīram ir samēra reti uzvārdi. Nav vairs neviena cilvēka Latvijā ar tādu vārdu un uzvārdu, bet es vienmēr esmu uzskatījusi, ka ņemšu tikai vira uzvārdu, savu neatstāšu. Neiet pie sirds man tie dubultie uzvārdi un tāpat arī dubultie vārdi man nepatīk.
Man pēc kāzam būs dubultais uzvārds un vīram arī. Es jau sen zināju, ka no sava uzvārda pilnībā neatteikošos un man jebkurā gadījumā būtu dubultais. Vīrietim patīk mans uzvārds, tad nu viņš pats labprātīgi ņems arī manu klāt savam.
Nu neko darīt, bet nākotnes bērniem arī tiks :D Bet uzvārdi kopā skan labi.
Man patīk dubultie uzvārdi. Es, godīgi sakot, vispār nespēju saprast, kāda mārrutka pēc sievietei ir jāatsakās no sava uzvārda.. Vismaz man tā ir tikpat liela daļa no identitātes kā vārds.
Bērnam gan jau kas neliktu, jo tas, ka negribu atteikties no sava uzvārda nav saistīts ar dzimtas turpināšanu, bet manām subjektīvajām sajūtām un identitāti.
3647
