Sveiki! Kā jums ir ar kritikas saņemšanu un uztveršanu? Man šķiet, ka varu paciest konstruktīvu kritiku, ja saprotu, ka ir pelnīta:-) Nav man problēmas atdzīt savas kļūdas, ja izprotu tās pati. Taču pēc tam, kad viss ir izrunāts un saprasts, es vairs atpakaļ pie tā atgriezties negribu:-/
Nav neviens perfekts un pasaule ir nežēlīga:'-(
Ar svešiem cilvēkiem man ir kaut kā vieglāk.... Vai nu tādi ar zemāku IQ, kas grib apvainot, apvainošanas pēc:-D Tādu viedoklis vispār neinteresē.... Bet ja tā nopietni un cilvēcīgi aizrāda, tad jau vēl ir ok.....
Bet ar tuvajiem ir pavisam cits stāsts.... Tie zin manas vājās vietas.... Tie mani pazīst un var tā pateikt, ka asaras paliek grūti novaldīt:'-( Un galvenais, ka zina, ka man sāp.... bet neinteresē tas nemaz... Ceļ un ceļ augšā tās manas kļūdas, par kurām es tā gribētu aizmirst un dzīvot tālāk:-).... Bet nē... ir jāpaceļ uz augšu un man jāatgādina.... acīs vēl kārtējo reizi jāiebāž, cik stulba es kādreiz biju:-/ Man tas tikai dusmas izraisa, nu ko var ņemties par vienu un to pašu nez cik reizes?
Un vēl.... Vai kādam kādreiz ir palīdzējis, tas ka pasaka: "Tādam kā tev dzīvē būs grūti, ļoti grūti.... ko tu vispār dzīvē tāda kā tagad darīsi?'' Reāli noliek un paziņo, ka nekas no tevis kā cilvēka nav, neko tu nevarot izdarīt:-(
''Var būt kādreiz dzīvē atradīs ''kārtīgu'' otro pusīti, kas varēs ''parunāt'' un viss vēl būs ok...'' Nu paldies māmiņ(e) It kā vienīgā dzīves jēga būtu atrast vīrieti(e)
Man laikam atkal pasūdzēties gribējās:-( Ai,... brīžiem tik smagi paliek, ka ir kaut kur jāizstāsta(l) |Tā kā nav tādu tuvu draugu, kas būtu ar mieru klausīties un spētu arī reāli uztvert (ģimene vispār atkrīt, jo uz neko citu kā ''tu esi pārāk jūtīga'' un ''beidz ar tiem saviem psiholoģiskajiem murgiem bāzties virsū'' nav vērts cerēt) paliek internets:-)
340
