Sievietes loma attiecībās.

Šķiet, ka nozuda disksusija starp beztēmām. Paceļu.

es visu var pati , bet pie šāda noteikuma , kam man vecis ?!

Vispār , es kādreiz biju kaprīza, neļāvu stiept ne maisu , ne skrūvi ieskrūvēt , labi , ka pār mani diezgan ātri nāca apgaismība ....:-)

Interesanta nostāja. :-)

Vēl kādi viedokļi?

Lomu sadalījumu ļoti ietekmē ģimene, audzināšana, arī sabiedrībā pieņemtie modeļi.

Mēs ar vīru esam komanda - ar vienlīdzīgām tiesībām un vienlīdzīgiem pienākumiem. Uzskatu, ka mūsu kopīgajā ģimenē tiešām piedalāmies ar vienlīdzīgu atdevi, upurēšanos, ego malā pabīdīšanu un vienlīdzīgi arī saņemam viens no otra mīlestību, atbalstu un cieņu. Ja nu akurāt gribas to situāciju nonivelēt līdz maisu stiepšanai un naglu sišanai - netaisu no tā drāmu, ko varu, izdaru pati, ko nevaru, izsaucu meistaru un viņš izdara. Nu nav man pēc 10h darba dienas jāčikst mīīļais, ieskrūvē to skrūūūvi, tāpat kā viņš mani nedzenā viņam zeķes atrast un kotletes uzcept.

Bet katram jau savs - galvenais, ka paši laimīgi, ko par to domā pārējie, ir mazsvarīgi.

Turklāt, man šķiet, ka ļoti daudzas sievietes sevi mēģina izstiept visās frontēs - grib perfektu karjeru, būt perfektas mājsaimnieces, perfektas mātes, perfektas gultā un perfekti izskatīties un nekas mazāk par to netiek uzskatīts par adekvātu sasniegumu dzīvē. Un tas ir visskumjākas - kad laikā, kad sievietēm ir tik daudz iespēju dzīvot tā, kā viņas pašas to vēlas, joprojām pastāv vēlme lēkāt kā šova ponijam pār sabiedrības uzliktajām perfekcijas latiņām.

Nu pieredze rāda, ka sievietes kaut kādu standartu dēļ arī pārāk nopietni ņem to, kas sievietei būtu vai nebūtu jādara. Jāatrod vīrietis, jāapprecās, jātaisa bērni, jāsaimnieko pa māju.

Ja vēl trāpās ģimenē vecāki, kas spiež uz "tradicionālām vērtībām".

Vien retā dzīvo tā, kā vēlas pati.

Esmu ļoti apmierināta ar to modeli, kas valda mūsu mājās. Nenotiek kaut kāda darbu dalīšana sieviešu-vīriešu darbos. Abi taisam ēst, vīrietis pat vairāk. Es pārsvarā tikmēr satīru/sakārtoju māju un tādā veidā ātrāk visi darbi tiek padarīti un vakarā var vairāk laika pavadīt kopā atpūšoties. Priecājos, ka man ir aktīvs vīrietis, kuram nav kaut kādi aizvēsturiski aizspriedumi un tai pat laikā mēs katrs tik un tā spējam saglabāt savu lomu attiecībās uz sadzīvē.
Man nav kaut kādu supersievietes mērķu pašai visu izdarīt visās jomās. Es labprāt pieņemu palīdzību un labākais ir tas, ka man tā nemaz nav jāprasa.
Bieži vien jau ir sievietes, kuras pašas uz sevi ņem visu vezumu, sakot, ka viņām tas patīk, bet pēc 5min jau čīkst, ka tie viņu vīrieši jau neko nedara un nepalīdz... kā man patīk teikt - tādas latviešu cietējas... protams, es nerunāju par tām, kurām tiešām patīk vezumu vilkt uz saviem pleciem.;-)
piekrītu katrai - katram jau savs.

man jau šķiet , ka tieši viena liela daļas dara to ko vēlas un vienam neko neprasa .. , bet nu līdz galam nesaprotu šo spiedienu no ģimenes , jo pati nekad to neesmu izjutusi , man vienmēr teica , ka jādzīvo saskaņā ar sevi un pa lielam arī jādara tas kas sagādā prieku , ja par sevi , tad man žēl , ka neatradu to , kas man tiešām tik ļoti patīk , gadus 8 atpakaļ , bet ko nu vairs , labāk vēlāk nekā nekad ....:-)

būšu godīga , man ir sadalījums , mans vīrietis ēst taisa , labi ja 5x gadā (cept šašliku pagalmā neskaitās ) , bet ēst gatavot ir mana kaislība un , ja vīrtiess gatavo man vienmēr liekas , ka kaut kas nav kā vajag , protams, kā tad lai viņš iemācās , ja negatavo .... :D :D koks ar 2 galiem , es esmu ļoti kritiska pret ēdienu :-/ Es neskrūvēju skrūves ( māku un varu , bet to nedaru konkrēt mājās ), nepumpēju riepas u.t.t
Bet es pati tā gribēju , es neesmu no tām , kura iestājas par dzimumu vienlīdzību nu vismaz ne attiecībās , protams , ja kāda vēlas var darīt , kā grib , bet ja par mani es negribu .... Man patīk atļauties būt vājākai nekā patiesībā esmu , jo kā jau iepriekš teicu , kam man vecis , ja visu varu pati .... ?

Nu, wee, to mēs jau sapratām no pirmā komentāra. :)

Tev vajag, lai dara Tavā vietā, citas ir patstāvīgas. Katram savs.

Es gan labāk ēst netaisu, man īpaši nepatīk. Toties vīrietis gan man ir pavārs un tur nekad nav ko bīties, ka būs kaut kas ne tā.:-D

nē, man nevajag ,lai dara manā vietā , man vajag lai dara savas leitas un man atļauj darīt savas .... Manā vietā toč neko nevajag darīt , tas var baigi slikti beigties !:-D:-D:-D

Piekrītu Kukuruza.Kāds ir tavs viedoklis?

Es gan labāk ēst netaisu, man īpaši nepatīk. Toties vīrietis gan man ir pavārs un tur nekad nav ko bīties, ka būs kaut kas ne tā.

es labāk uztaisīšu ēst armijai , nekā skapi sakārtošu :-D:-D:-D

bet tā kā esmu moderni domājoša,tad arī..

Es personīgi piekrītu Kukurūzai. ;-)

Vien retā dzīvo tā, kā vēlas pati.

Manuprāt, šī problēma nav izteikta sabiedrības standartu dēļ (vismaz ne mūsu platuma grādos). Lielus ierobežojumus jau liek, pirmkārt, apstākļi. Materiālais stāvoklis ne vienmēr atļauj ģimenē kādam nestrādāt. Varbūt sievietei patiktu sēdēt mājās, adīt zeķītes un audzināt 5 bērniņus... bet.. nebūtu ar ko viņus pabarot..

Tā kā uzskatos valda daudzveidība, svarīgi ir atrast 2. pusīti ar līdzīgu skatījumu. Būs grūti sadzīvot vīrietim, ja viņš par dzīves laimi uzskata mājās smaidošu sievieti, kas galdā steidz likt soļanku kolīdz viņš pa durvīm iekšā, bet tajā pat laikā dāma dievina savu karjeru un ēst gatavošana ir uz jūs..

Nu Tevis minētais par mājās sēdēšanu ar pieciem bērniem ir no "tradicionālajām vērtībām".

Tieši tā par to uzskatu sakritību. Ja sieviete izdomājusi, ka viņas dzīves būtība ir sēdēt mājās un auklēt bērnus, bet vīrietis gaida līdzvērtīgu cilvēku attiecībās, tad pa ceļam viņiem nebūs.

Bet ir cilvēki, kuriem tās tradicionālās vērtības tiešām patīk :)

Kukurūzas modelis