Fobija

Spīdola, vismaz kāds mani saprot. :-/ Visi par to Smejas(man pazīstamie)un saka, Tu gan dīvaina, no dzīviem jābaidās, ne no mirušiem! Bet man tak to neiestāstīs (t). Kapos es eju tikai ar tēti kopā :-(, neateju ne soli nost. Bērnībā tētis mani pārbiedēja , noslēpās aiz koka, kapos, es histēriski sāku bļaut .:-/ ,bet viena es nespēju ieiet kapos. :-/

Šis arī ir ļoti specifiski,bet neadekvāta varu palikt tikai tad,ja esmu lielā pūlī (piemēram,gaidot koncerta sākumu) un esmu tur kā siļķe ar visiem tiem cilvēkiem saspiesta. Ne var pakustēties,ne rokas pakustināt. Bet vissliktāk ir tad,kad tas pūlis sāk grūstīties uz vienu vai otru pusi un man nav nekādas kontroles par to,kas notiek. Tad gribas psihot,bet parasti kaut kā to apslēpju. Doma,ka nav kontrole un domas,ka varu tikt kaut kā :-D pagrūzta visiem zem kājām un samīdīta masu psihozē mani šausmina.

Agrāk bija fobijas no medicīniskām manipulācijām un zobārsta, es varēju sēdēt rindā pie ārsta un sākt histēriski raudāt, bet tam es esmu tikusi pāri un pie ārstiem eju labprāt.
Klasiskā izpratnē man laikam nav fobiju.
Bet ir nepatika, kas balansē uz kenofobijas robežas - bailes no plašām, tukšām vietām (piem. laukumiem), nepatīk arī lieli priekšmeti.
Piemēram, nepatīk atrasties pie jūras, es nesaprotu tos cilvēkus, kuri brīvdienās brqauc pastaigāties gar jūru, man ir nereāli neomulīgi. Nepatīk lielas lidmašīnas, ir pretīga sajūta, atrodoties lidlaukā vai plašā laukā. Nevemju un nespiedzu, bet, ja ilgāku laiku pavadu tādā plašā vietā vai lielāka objekta tuvumā, visu dienu būs slikts noskaņojums.

Vai tad irši jau ir pamodušies????
Es zinu par ko es murgošu šonakt.

Ir šausmīgas bailes no tumsas (s) Pati nesaprotu kapēc, bet nespēju ar to tikt galā. Nevaru ieiet tumšā istabā, ne viena, ne ar kādu kopā. Vispār spēju uzturēties tikai apgaismotas telpās un arī ārā ir paniskas bailes, ja nav apgaismota vieta.

Mani jau kadu lailu, kops visiem tiem teroraktiem, izvarosanam loti bailigi ir ara, tumsaa. Piemeram, vakaros, kad majas naku. Diezgan traka sajura. Meginu domat pozitivi , kka jau pamazam tas viss paliek mazaks.

Es vakar redzēju šo video:
https://www.youtube.com/watch?v=E93HRvKH06k
Visu nakti murgoju. Es vairs netuvošos vecām mašīnām. :D

Man paniku izraisa bišveidīgie. Es reiz tauriņķeramajā noķeru biti un skrēju pa pļavu izmisīgi raudādama, bailēs ka apstāšos un tā bite izlidos ārā, tik ilgi, kamēr vairs nebija spēka. Visi protams nosmējās līki, bet man tās bija īstas šausmas.
Un, ja man lapsene ielido istabā, tad es aizveru istabas durvis un aizbultēju visas durvju spraugas, lai tā lapsene netiek man klāt. Un neeju tajā telpā tik ilgi, kamēr kāds to lapseni nav izdzinis un man svēti neapzvēr, ka nelīgtā viesa vairs nav. Reiz lapsene ielidoja vannasistabā, kamēr es sēdēju vannā. Es pabāzu galvu zem ūdens un tā tupēju, kamēr sāka trūkt gaisa, tad pabāzu degunu ārā no ūdens, ievilku gaisu un atkal tupēju zem ūdens, līdz draudzene tika vaļā no lapsenes. Un ja es ieraugu irsi, tad vispār ir Dieva zīmes.

Man tieši tas pats un vispār neciešu nevienu kukaini ! Zirnekli ieraugot tiešām burtiski krītu panīgā un raudot bēgu! Loekas ka viņš man uzleks virsu iekodīs vai ko tamlīdzīgu! Staigājot piespiedu kārtā pa mežu vienreiz man uzrāpās gliemezis uz biksēm uzlecu uz celma un panikā raudāju kamer to pretekli no manis nenovāca!
Riebjas kukaiņi!!! Ahhh un gan bites gan lapsenes mani vairākkārt ir sakoduši un tās ir elles sāpes tādēļ arī tik drausmīgas bailes no tā!
Vēl ir panika un nevaru ēst garneles jo atgādina tārpus fui fui fui

Pārējie kukainīši un rāpulīši man ļoti patīk. Lieli iebildumi man ir tikai pret bitēm.

stindzis, vai Tev ir jauns profils? Labprat ar Tevi parunatos.