Fobija

Man ir fobija no kaulu krakšķināšanas. Riebjas, ja kāds krakšķina, nedod Dievs man kaut kas nokrakšķ. Sadzīvot grūti, jo draugs visu laiku prasa, lai viņam muguru izkrakšķinu :-D :-), tad nu es tur vemstīdamās cenšos palīdzēt, bet nu riebjas ļoooooti.

Man traucē dzīvot mana fobija no tomātiem. Nopietni.

Man ir fobija no putekļiem. Nevaru būt mierīga, ja manā dzīvesvietā ir kaut viens puteklītis. Slimīgi, jā.

Es negribu izskatīties nepieklājīgi smejoties par tomātu fobiju, bet tā tiešām ir neparastākā dzirdētā. :D

Man pēdējā laikā galīgi traki. Vispār nevaru pārstāt par to domāt. Ir ok tikai mājās. Izvairos kautkur iet, esmu aizgājusi no darba, jo nāca panikas lēkmes. :D un tā ir pilnīgi nepamatota.

Lollipop, kas tev pret tomātiem? :-O

vai tad par fobiju sauc lielu nepatiku pret kaut kādām lietām?

Man bija patiesa fobija, dēļ bērnībā piedzīvotā gadijuma. Tiešam īsta fobija ar panikas lēkmēm un nekontrolējamām emocijām, nokļūsstot tajā situācija. Mani no fobijas izārstēja. Vienkārši pameta vienu pašu tajā vietā un situācijā no kuras bija fobija. NO manis tecēja sviedri, es vemstijos, domāju, ka sajukšu prātā, raudāju. Bet es uzvarēju. Vairs nav bail.

Atcerējos to veco filmu, ko bērnībā skatījos. :-D Killer tomatoes vai kaut kas tāds.

Nevaru iedomāties fobiju sev. Varbūt vienīgi uzstāties publikas priekšā. Brr.

Mazpasaule, tiešām prieks, ka tev izdevās to pārvarēt. :)

Žēl, ka manā gadījumā gan šis nepalīdzētu. :(

Fobija ir slimīgas un iracionālas bailes - diez vai tomāti un kaulu krakšķināšana ietilpst šajā kategorijā.
Man ir klaustrofobija, šaurās telpās burtiski smoku, sāk reibt galva un paliek slikti ar sirdi. Piemēram, kāpšana pa viduslaiku pilij tipiskām, šaurām un stāvām kāpnītēm mani var novest histērijā, liekas, ka sienas iet virsū un spiež nost.

Fobiju nav. Un te daudzas aprakstītas lietas ir nepatika, ne fobija.

Ir viena skaņa, kuru izdzirdot un kurai turpinoties, es kritu histērijā, pat līdxz asarām. Vai nu ar steigu jāpārtrauc, vai jāiet prom. Bet vai tā ir fobija? Šaubos gan.

Delusion, lycopersicoa phobia ir fobija no tomātiem.

stindzis No kā tev ir fobija?
Man fobija ir no baloniem, neteiktu, ka tas gluži ikdienā traucē, bet ir muļķīgas situācijas, kad jāuzturas telpās, jābrauc mašīnā, kurā ir baloni. Nezinu tad ko darīt, likt lai aizvāc (kauns jau savu fobiju atzīt) iziet pašai, paciest.
Nezinu, vai fobija, bet nevaru uzturēties telpās, kur ir vājš elektriskais apgaismojums, galda lampa ir ok, bet nevaru izturēt tieši, ja vāja spuldze griestos, kaut kāda panika uznāk. Kādreiz darba tualetē bija ekonomiskā spuldze, kura iedegas pakāpeniski, ieslēdzu un tikai pēc laika gāju iekšā.

Jā, ja krakšķ kādam citam, tad tā tiešām nav fobija, bet ārkārtīgi liela nepatika, taču kā jau rakstīju - nedod Dievs man kaut kas nokrakšķ, īpaši, ja to ir izraisījis kāds cits cilvēks. Tur gan sākas fobija manā gadījumā.

Es nevaru sagriezt tomātus, nevaru bez pretīguma tiem pieskarties, nerunājot vēl par ēšanu. Ja man restorānā atnesīs šķīvi, kurš izgarnēts ar tomātu - viss, es šķīvim nepieskaros. Veikalā maisiņā tomātus liek ar citu maisiņu rokā un mājās tomātus griež sev vīrs. No tomātu smaržas man vēmiens nāk. Ja vīrs apēdis tomātu, tad vairākas stundas viņam buču nedodu. Es neēdu arī citus produktus, kam tas nejaucenis ir pieskāries. Bet kečupu un tomātu pastu es ēdu.:-P

Nikola, man negribas šeit teikt, varbūt, ja kāda, kurai tikpat traki gribēs, varētu vēstulēs parunāt, bet nu, teiksim tā.. līdzko izeju no mājas, pārņem uzmācīgas domas, ka varētu PIEMĒRAM noģībt. (nav īstais iemesls, vnk, lai būtu skaidrāk)
Man šķiet galvenais ir nevis pati fobija, bet tās uzmācīgās domas, iracionālās bailes.

Ja tā nav fobija, tad es nezinu, kas tas ir.

No vardēm/krupjiem. Neeju garā zalē, mežā, pie ūdens arī bail, vienmēr kādam citam lieku iet pa priekšu, jo visu laiku jūtu bailes, ka tur būs vardes. Ja arī ieraugu tikai attēlu slikti sametas un vienmēr naktī redzēšu vardes un mani ļaunākie murgi ir saistīti ar vardēm, ka viņas man visur ir apkārt un neko nevaru izdarīt. Vardes noteikti man traucē normāli atpūsties pie dabas.:-D

Uzmācīgas domas, ka varētu "piemēram" kaut kas notikt, atbilst arī obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem un veģetatīvajai distonijai, tā nav obligāti fobija.

Tā varbūt nav fobija, bet es neuzticos cilvēkiem - stāvot uz perona, man liekas, ka kāds mani uzgrūdīs uz sliedēm, esot veikalā, liekas, ka kāds man uzbruks utt. Tas gan nav līdz histērijai, tāpēc varbūt tiešām tās ir vairāk bailes tādas