Mad, es smēķēšanu atmetu bez piepūles. Pīpēju no padsmit gadu vecuma diendienā. Biju nokūpīnājusi tā kādus 10 gadus. Atmetu ļoti viegli. Jo gribēju atmest. Pirms tam bija mēģinājumi atmest, bet nebija īsti vēlmes. Visu laiku atkal atsāku. Šoreiz labi apsvēru, vai man to vispārvajag un nonācu pie loģiska secinājuma, ka nevajag gan. Drēbes smird, paskriet nevar, zobi krāsojas, garša pretīga, veselību bojā, smaržas un garšas izjūta pasliktinājusies, lieki naudas tēriņi. Un visi šie mīnusi bija krietni lielāki par plusies. Tāpēc es nolēmu, ka smēķēt vairs nevēlos.
Ļooti reti uzpīpēju iedzerot, vai tad kad amorāli daudz jāstrādā un jādomā. Bet, domāju, arī pakēpeniski iespējams atradināties.
Es nopirku jaunu riteni. Šodien izbraucu pirmo reizi un apgāzos uz pārejas Brīvības ielas vidū. Nice :D