Sveikas,
šobrīd esmu attiecībās, kurām nav nākotnes. Vienkārši nav, nav būtiski, kāpēc, bet nav. Man ir stipras jūtas pret to vīrieti, varētu turpināt baudīt mirkli, nedomājot par nākotni, bet tajā pašā laikā gadi iet uz priekšu, baidos, ka es tā palaidīšu garām dzīvi, vai to cilvēku, kurš man ir paredzēts. Jau labu laiku domāju par to, ka jāliek punkts, bet es nespēju saņemties :( Jūtos kā apburtā lokā, nespēju palaist viņu vaļā, jo stipri mīlu.
Vai kāda ir bijusi līdzīgā situācijā? Kā jūs saņēmāties? Kā lai liek punktu, ja no domas vien jau sirds sāp...(t) Gribas turpināt baudīt mirkli, bet tai pašā laikā prāts kliedz, ka nav vērts...
Esmu ļoti apjukusi.