Arī es esmu bijusi attāluma attiecībās, man visskumjāk bija vakaros, kad blakus neviena nebija, tad visbiežāk mēdzu raudāt un skumt. Mans draugs dzīvoja ASV, tad nu arī laika starpība bija liela un nebija tik daudz laika, lai kontaktētos, jo kad es gāju gulēt, viņš brauca pusdienās. Sarakstījāmies katru dienu, bet iepazināmies, kad viņš jau strādāja ārzemēs, tāpēc man nebija jāiziet cauri tam, ko dažas meitenes šeit aprakstīja. Bet es dikti pārdzīvoju, kad viņš atkal brauca prom.
Tagadējais puisis, ar kuru satiekos, arī atradis ļoti labu darba piedāvājumu Londonā un septembrī uz diviem gadiem brauks prom.