Distance relationships

Dace117, man arī tā noriebtos, nemaz nešaubos. Vienkārši brīžiem uznāk tādi momenti, kad liekas, viñš tomēr varētu veltīt nedaudz vairāk uzmanības nekā to dara, kaut viñš saka, ka tās ir mułkības. Ej nu sazini. Grūti tik emocionālam un overthinking personai kā man šādā situācijā.
Tas, las palīdz noturēties, vismaz man, atceros kāda bija dzīve kopā lv, un ka viña atkal kaut kad pienāks.

Lasu un pinkšķu. :-D Manējais tik vakar aizbrauca un dzīvos labi ja 200km attālumā no manis, bet es jau tāpat skumstu. Ko jūsu vietā darītu!!? :-D

Daces aprakstītais puisis atgādina manu bijušo, tiesa, viñam jau beigās bija nervu problēmas. :D No tādiem labāk pa gabalu, jo atrak, jo labak

200 km? Es, salīdzinot ar šo situāciju, łoti priecātos

Attālums, ja satiekaties nedēłas nogalēs, var būt pat łoti veselīgs un saglabāt dzirkstelīti:-):-)

MazaisBumbiš megjinatu pa brivdienam ciemos aizbraukt!tie tacu tikai 200km,nav kaa man 10000000iem kilometru!!!

MazaisBumbiš Būtu man tie 200km tikai starpā, tad es katras brīvdienas brauktu ciemos. ehh (s)

Es šādi dzīvoju jau gadu. Draugs ir 1000km attāluma, bet reizi mēnesī apmēram vismaz tiekamies, jo reisi pie viņa nav dārgi. Pirmais pus gads bija grūtākais. No sākuma to vien darīju kā pinkšķēju. Tad kad vins atbrauca uz mājām ciemos, tad gan bija svētki un joprojām ir. Visus savus darbus metu pie malas un izbaudu viņa klātbūtni. Nu jau esmu pieradusi dzīvoties viena un būtu atkal jāpierod ja te diendienā vēl kāds būtu. Izbaudu laiku, ka viss tiek pakārtots man. Vēl kādu pusgadu ir tā jādzīvo vismaz, bet šis gads vispār ir pagājis ļoti ātri.
Sazvanāmies regulāri pārsvarā FaceTime. No rītiem es viņu modinu jo viņam ir vēlāk jābūt darbā un tad ja sanāk tad vins man kad ir laiks pazvana pa dienu. Ir pa kādai SMS ari dienā. Un vakarā ja es neguļu un viņam nav vēlā maiņa, tad vēl papļāpājām. Brīvdienas mums ļoti reti kad vispār iekrīt jo viņam ir maiņu grafiks un citreiz rīta, citreiz vakara maiņa, bet kādas divas reizes dienā vismaz sazvanāmies, sliktākajā gadījumā vismaz pa 5 minūtēm.
Esmu pieradusi, ka savas ikdienas gaitas un mazās problēminas vairs nevaru izklāstīt, bet esmu ar to samierinājusies.
Un kas ir pārsteidzoši, mēs abi esam kļuvusi mazāk greizsirdīgi. Nav jau jēgas vairs, tagad jau tiesām neko vairs neizkontrolēsim. Domāju, ka šis laiks mums būs nācis tikai par labu. :-)

Tāpēc jau saku - ko jūsu vietā darītu... Smejos par savu vājo dvēselīti. :-D Vairāk jau tas, ka man dekrēts un mājās tāds tukšums. Labprāt brauktu un droši vien kādreiz aizbraukšu, bet apstākļi neļauj patstāvīgi braukāt.

TalisQualis Un kurās attiecībās juties labāk? Kad tas kontakts vairāk noteiktos laikos vai visu laiku?

Otrajās. esmu impulsīva, viņš arī, daudz kopīgu joku, daudz tēmu, ko sapratām tikai mēs abi, daudz iemeslu dienas gaitā aizrakstīt.
runājoties "pēc grafika" bija tā sajūta, ka jāatstāsta kas jauns pa šo laiku noticis, mazāk impulsīvas romantikas, mazāk "paskaties, šis man lika par tevi iedomāties un sailgoties" momentiņu.

Attiecību sākumā bija ļoti grūti izturēt attālumu.. ja tagad sanāk pabūt atsevišķi, mierinu ar domu, ka visu dzīvi varam pavadīt kopā un šis mirklis ir salīdzinoši nieks :)

Galvenais, ka sirdī vienmēr līdzās ;)

Nodzīvojām tā 2 gadus, gandrīz katru vakaru sarunājāmies skype+ sms tad, kad nebija pieeja internetam. Kā arī īstas vēstules un paciņas. Tikāmies 2-3 reizes gadā, un katra reize bija tiešām kā svētki, viss tik īpaši un patīkami,ka tās sajūtas "baroja" vēl nākamos 2 mēnešus. Tagad dzīvojam kopā 2 gadus, bet vasaras pavadām atsevišķi, tad sazināmies apmēram 3x nedēļā.

Apmēram gadu tā dzīvojām. Laika joslas lielās atšķirības dēļ sanāca pa vienai e- vēstulei darbadienās un skype saruna nedēļas nogalē. Patiesībā nebija tik traki. Kaut kā laiks gana ātri paskrēja un es neteiktu, ka baigi raudāju vai skumu. Biju mierīga par visu šo situāciju.

kad mans vīrietis bija prom vairākus mēnešus mēs sazinājāmies katru dienu, kad bija laiks atbildējām viens otram, dažkārt pat ar divu stundu atstarpi starp sms, bet atbildējām.
Rakstīju sms arī nesagaidot atbildi, ja bija kas ļoti interesants vai nopietns sakāms.
kad varēja tad arī viņš darba laikā man skype zvanīja. Brīvdienās visu laiku runājāmies, gāju uz veikalu vai kaut kur vienmēr bija austiņas ausīs un runājāmies.
Protams bija dienas kad bija tikai divas ziņas dienā- labrīt un arlabunakti. Bet vienmēr bija šīs ziņas, nebija tā ka diena bez šīm ziņām.
Ir ļoti smagi, bet ja grib tad var visu. Un tā sajūta, kad Tu atkal satiec savu mīļoto pēc vairāku mēnešu prombūšanas ir NEAPRAKSTĀMA. Sajūta, ka iemīlies no jauna un daudz stiprāk un patiesāk.
Ļoti labs pārbaudījums attiecībām.

Tik silti palika ap sirdi šo lasot (l)

Vavay, ja tā Tev ir vēljoprojām, sūti ratā, reāli sūti ratā. Man bija tā, ka biju kopā ar cilvēku žēluma dēļ, es saprotu, ka tas ir ļauni un ka tā nevar, bet tajā brīdī nevarēju nekādi saņemties, viņš man teica, ka nedzīvos bez manis, ka viņam nevienu nevajag. Tas ir tāds bullshits. Sūti ratā! Es biju tik laimīga kad viņu pametu. Tu nevari iedomāties. Es sāku sevi vairāk cienīt un mīlēt + satiku savu mūža mīlestību!

Nicki, iesaku Tev atrast nodarbi, lai aizietu šis laiks.
Ja Tavs vīrietis ir saprotoš un Jums ir labas attiecības bijušas un ir, pasaki, ka gribi vairāk ziņas, ka ilgojies. Ir ļoti jāskatās no situācijas kādas ir Jūsu attiecības.

Miss Joker, ļoti jauki, ka tas izraisīja patīkamas emocijas! :-)(l)

cik te sievietes ir nepašpietiekamas :-D jums draudzenu nav, hobiju, izklaides, dievigie mirkli vienatne tikai ar sevi?

Losis Elmo atkal iebāzis degunu.:-D

ak tu vājā dvēselīte :'-(