Es domāju, ka tā vai tā Dzīve, Liktens, vai kas cits mūs noliek "pie vietas" un mēs sākam klūt pateicīgi, pateicīgi ka varam tagad jau tik daudz, pateicīgi ka vel varēsim.. Tas tā notiek visiem, tas ka vel nav bijis "karmiskais piezemējums" vel nenozimē, ka mēs visu daram pareizi.. neticu ka ir iespēja visu vienmer izdarīt pareizi.. bet tas jau netraucē mēģināt..
un jā, es esmu pateicīga, tagad gan, ka uzaugu neforša skolas - vidē, jo tas ļava man domāt, secināt, vērot un pievērsties sava prāta & iekšējās pasaules attīstīšanā, kādreiz, man likās, ka tas ir manas sods, tagad es apzinos, ka tā ir mana dāvana..
dažreiz būt par balto vārnu ir labi, jo pēcāk jau pelēkās vārnas nāk pie tevis pēc padoma..