Ir čikstīgāki, 'grūtāki' bērni un ir mazāk čīkstīgāki bērni. Bet lielākoties viss atkarīgs no tavas pašas attieksmes. Zinu mātes, kam dzīve tiešām beidzās ar bērnu piedzimšanu, jo viņas nespēja pat iedomāties, ka varētu atstāt mazuli pieskatīt kaut uz pāris stundām kādam citam, spītīga vilka visu vezumu uz saviem pleciem kaut mirdamas un, protams, pastāvīgi žēlojās, cik viss ir grūti un slikti. Tās arī parasti ir tās, kas laikus biedē jaunās mammas. Bet ir arī pretēji piemēri, kad jaunajai ģimenei dzīve tikai sākās un mazulis netraucēja ne izklaidēties, ne kultūru baudīt, ne iepirkties, ne ar draugiem satikties - gan līdzi ņemot, gan pieskatīt atstājot. Pa lielam neviens nekad nevar 100% garantēt kā tas būs, pat vienas mātes divi bērni var būt kardināli atšķirīgi savos paradumos un uzvedībā, kaut audzināšana un ģenētika viena. Tik pat grūti arī prognozēt, kas notiks tavā galvā, kad mazais beidzot būs klāt.