Vēl viena provokatīvā diskusija. Latvijas Universitāte - prestižs augstskola un konkurētspējīga izglītība?

nepiekritīšu viedoklim - ko var darīt augstskolā, ja tajos priekšmetos (ķīmija, fizika, u.t.t.) vidusskolā knaps 6. Man, piemēram, vidusskolā ķīmijā bija visādas atzīmes (4-9), bet par pašu ķīmiju izpratnes nekādas nebija.Aizgāju uz LLU, pavisam savādāk, beidzot ir izpratne, kāpēc,piemēram,rodas tas un tas, un kā veidojas, u.t.t. Tāpat zinu citus studentus, kuriem vidusskolā kāds no priekšmetiem nav gājis,bet augstskolā ir pavisam citādi. :)

Bet tas ir arī akmens augstskolas lauciņā, kura uzņem tādus studentus, kuri ...

Nu, universitātes arī ir situācijas ķīlnieki, tā sacīt. Mums augstskolu pilns, bet studentu katru gadu paliek arvien mazāk. Tāpēc katrs neieinteresētais četrinieku karalis ir zelta vērts - tā ir nauda augstskolai (un pilnīgi vienalga, maksas students vai "budžetnieks", par budžeta studentiem maksā valsts, un, ja nemaldos, vairāk, nekā katrs "maksinieks" maksā no savas kabatas par sevi).

80-o gadu beibī bums jau sen kā aiz muguras, arī Rietumu augstskolas mūsu jauniešiem ir nesalīdzināmi vieglāk pieejamas, nekā tas bija pirms 10, 15 un 20 gadiem. Ārzemju studenti pie mums nebrauc. Krieviski runājošos (visa bijusī PSRS, t.i., Ukraina, Kazahstāna, Armēnija utml) mēs nevaram piesaistīt, jo valsts valodas likums ir izskaudis krievu plūsmu universitātē. Rietumeiropai mēs neesam diezko interesanti (izņēmums - medicīnas studijas). Pie tam, studijas angliski pie mums praktiski nav pieejamas (ar retiem izņēmumiem). Un arī vīzas mēs dodam nelabprāt, prasam slimīgi augstus TOEFL un IELTS rezultātus, lai izsniegtu studiju vīzu.

Tā ka, atliek vien ar reklāmām "VISI GRIB INŽENIERUS!!!" vilināt uz RTU tehniskajām studijām visus, ieskiatot tos, kas nesaprot matemātiku.

Latvijā izglītībai vispār nav nekāda sakara ar prestižu. Prestiži ir jāties ar miljonāru.

Kā jau te meitenes teica - ar ko salīdzina..
Esmu pabeigusi to pašu LU SZFu. Tagad mācos citā neRīgas augstskolā. Abām ir savi plusi un mīnusi, kas nav otrai.
LU budžets un vēsture tomēr dara savu vismaz bibliotēkas un pieejamo datu bāžu ziņā - to trūkumu es šobrīd izjūtu.

Piekritīšu meitenēm, kas saka, ka arī no pašu attieksmes daudz kas atkarīgs. Dzīves realitāte pierāda, ka augstskolā viss ir teorijas līmenī, bet praksē iemācies to, ko reāli profesijā nepieciešams zināt.

LU studējusi neesmu, bet dokumentus pirms pāris gadiem nesu sniegt, tad sajūta bija, ka augstskola ir kā konveijers un jau tajā brīdī attieksme bija briesmīga. Aizgāju uz citu augstskolu un esmu ļoti apmierināta ga ar to, kā izvērtās studijas, gan ar augstskolas attieksmi un citiem sīkumiem. :-)

Mana pieredze- ar draudzeni studējam vienu un to pašu programmu, tikai dažādās augstskolās- viņa LU, es citur. Ļoti daudz tur māca vielas, kura vispār nav vajadzīga un jau sen ir novecojusi, no praktiskām lietām ir ļoti maz, kas ir pats svarīgākais. Par savu mācību programmu esmu ļoti apmierināta un būtībā nevaru sūdzēties, ja eju meklēt darbu un pajautā, ko apguvusi esmu lekcijās, nav kauns teikt un tas tiek novērtēts, atzīstot par labu esam. Ja manā vietā uz to pašu darbu ietu pieteikties draudzene ar LU apgūto, tad darba devējs nopietni padomātu.