Par to, kas ir noticis manā dzīvē, lai es sevi tik ļoti čakarētu, man tev nav jāsniedz nekādi paskaidrojumi. Un jā, man paliek labāk, kad es griežu sev rokas. Labāk, lai sāp fiziski nekā garīgi. Bet es te neesmu, lai kratītu sirdi, bet varbūt saņemtu kādu noderīgu padomu. Bet no tevis tādus neviens nekad nav sagaidījis un nesagaidīs, tāpēc saprotu, ka šo diskusiju tu pacēli, lai paņirgātos un iesmērētu man acīs kaut ko, par ko es pati saprotu un cenšos mainīt. Pie tam, tu to dari anonīmā vidē, kas mani vispār nekādīgi neietekmē. Ko tu centies panākt? Kaut kādā veidā mani pazemot?