Strādāt kaut ko vienkāršāku

Labprāt strādātu darbu, kur nav vajadzīga intelektuāla piepūle, bet diemžēl naudu mīlu vairāk :)

Katram savs :D piemēram, man nudien nav izprotams, kā var sapņot par darbu pie konveijera. Pat ja par to maksātu 3x vairāk, nekā par ofisa darbu, es neparakstītos.

Kāpēc uzreiz jāiet strādāt pie konveijera? Tur darbs kā min 12 h uz kājām, tas nav nemaz tik viegli fiziski! Tas nekas, ka ar galvu mazāk jādomā.
VAr jau pameklēt darbu savā jomā, savā amatā, bet ar mazāk/vienkāršākiem pienākumiem. Varbūt kāds mazāks uzņēmums piedāvā līdzīgu darbu, kur ir jāvada mazāka komanda? Alga protams arī būs zemāka, toties nervi mazāk bendēsies.

man nudien nav izprotams, kā var sapņot par darbu pie konveijera. Pat ja par to maksātu 3x vairāk, nekā par ofisa darbu, es neparakstītos.

+++
man šķiet, ka cilvēks notrulinās, tādu darbu strādājot

Šakti, tie, kas strādā pie konveijera, gribētu tādu darbu, kā tev. :-D

es ilgi meklēju sfēru , kurā justos labi , pat ne labi , bet kā zivs ūdenī. Esmu strādājusi daudzās sfērās , bet tagad man darbs nes tādu prieku , protams ir atbildība , pret manu pircēju , bet nu ja , kas noiet greizi , tad man pa galvu neviens nedods + pa lielam jau nav kam noiet greizi , visu var izlabot un mani pārdzīvojumi par to ar ko labāk dekorēt mellenēm vai avenēm , nemaz nav šo pārdzīvojumi vērti :-D:-D:-D

Šakti, kad Tev pēdējo reizi bija atvaļinājums? Kad man bija tādas pārdomas kā Tev, tā bija profesionālā izdegšana.

Man patiik augt un attiistiities un peec iespeejas vairaak kustinaat savas smadzenes, liidz ar to, es dodu prieksroku izaicinaajumiem un sevis paarvareesanai. Noteikti esmu tendeeta uz progresu. Esmu izveidojusi labu karjeru, bet turpinu attiistiities. Tiesi taadeelj esmu pienjeemusi kaarteejo izaicinaajumu un saaksu pavisam jaunu karjeru nu jau pavisam driiz!! (l)

Man arī bija viens tāds brīdis, kad visa atbildība par uzņēmuma nākotni (kurš nepiederēja man) gūlās uz maniem pleciem, priekšniecība nemitīgi pieprasīja arvien augstākus rezultātus un es vienkārši izdegu. Tajā brīdī arī sapņoju, ka varētu iet strādāt jebkur, absolūti jebkur, lai tikai man būtu miers pēc darba laika beigām/brīvdienās, lai nebūtu tas drausmīgais stress un atbildības kalni. Bet finansiālais aspekts mani atturēja. Un tad, kad es piepeši pieķēru sevi pie tā, ka man pēc darba dienas beigām ir vajadzīga vairāk kā viena glāze vīna pie vakariņām, lai vispār spētu aiziet gulēt, kad man murgos rādījās atskaites un pārskati, es aizgāju no darba. Šobrīd strādāju savā pamata profesijā ar līdzvērtīgu, ja ne lielāku atalgojumu un gandrīz pilnībā bez stresa. Esmu laimīga un esmu nozvērējusies vairs NEKAD neparakstīties uz tādu bulšitu, vienkārši tādēļ, ka bail uzņemties risku un iet prom.

man nudien nav izprotams, kā var sapņot par darbu pie konveijera. Pat ja par to maksātu 3x vairāk, nekā par ofisa darbu, es neparakstītos.

Nu, ne visos "ofisa" darbos nepiecieshama liela intelektuaalaa piepuule. Piedodiet, bet, piemeeram, biroja administratores pienaakumu, atbildiibas, stresa liimeni nevar saliidzinaat ar lielas firmas kaadas nodalas vadiitaajas vai kaada uzneemeeja pienaakumiem.

Es nezinu, sheit jaaskataas peec buutiibas- mieriigas un stresainas dziives attieciiba pret citiem faktoriem-alga, stabilitaate, aprite utt. Man pashai pagaidaam arii alga ir svariigaaka..bet nu nervi arii pamatiigi iedragaati:-D

Jackie, bet ko Tu.. ofisa darbs skaitās "krutāks" arī tad, ja viss, ko Tu dari, ir pienes kafiju priekšniekam un sakārto papīrus uz galda.

Tev pieredze ir ļoti liela, saprotu, ka augstā amatā, varbūt ir vērts ielūkoties darba sludinājumos kaut ko līdzvērtīgu, bet tā būtu pavisam cita vide, iespējams, pienākumi atšķirtos. Ja finansiālajā aspektā būtu neliels kritums, tas Tevi ļoti iespaidotu?

nu nezinu... es nekad nevarētu ziedot savu pacietību, nervus, prieku utt pret naudu. neuzskatu , ka tas ir tā vērts. bet netiektos arī uz konveijera darbu, vienmēr taču pastāv zelta vidusceļš - normāla alga un darbs uz kuru ir patīkami celties!:-)

Es zinu vairākus cilvēkus kuri ir attiekušies no karjeras un vadošiem amatiem.
Ne jau visiem patīk skriet un rāpties augstāk un tālāk.

Karjera nav slikti, bet var zaudēt gan attiecības, gan veselību un nervus.
To vairs nenopirksi ne par kādu naudu.

nu nezinu... es nekad nevarētu ziedot savu pacietību, nervus, prieku utt pret naudu. neuzskatu , ka tas ir tā vērts. bet netiektos arī uz konveijera darbu, vienmēr taču pastāv zelta vidusceļš - normāla alga un darbs uz kuru ir patīkami celties!

nu tieši tā ... lai veči raujas melnās miesās , ja gribās :D

Pirms 5 gadiem man likās, ka strādāšu tikai un vienīgi birojā, un ka nekāds cits darbs mani vispār neinteresē, tagad es redzu dažādus darbus arī ne-birojā, kurus es labprāt gribētu veikt. Reizēm uznāk vēlme atteikties no tās atbildības, kas man tagad ir, gribas, lai vairs nav jārisina visas šīs problēmas un jāiedziļinās jautājumos. Bet tad es padomāju no otras puses - nu pieņemsim, ka es atradīšu vienkāršāku darbu, kur pelnīšu tikpat cik tagad, bet problēmas jau no tā neizzudīs! Vienas problēmas būs no kakla nost, uzradīsies citas problēmas. Es zinu ražošanas uzņēmumu, kur cilvēks ar 9 klašu izglītību gada laikā var kļūt par iekārtas operatoru vai maiņas vadītāju un mēnesī atnest mājās pusotrīti uz rokas (eiro), bet, esot tajā ražotnē, skatoties, kā tur viss notiek, es neteikšu, ka viņam atbildības līmenis ir mazāks par manējo manā vadošajā amatā. Darbs ar ļoti dārgu un ļoti sarežģītu iekārtu, kur puse padoto totāli lohi, man liekas, ka es tur pirmajā nedēļā nosirmotu. Viena maza kļūdiņa uzņēmumam maksā vairākus desmitus tūkstošus, un vadība to noteikti pamanīs.
Rezumējot, mans novērojums - jo lielāka alga, jo lielāka atbildība, un nav svarīgi, vai par to lielo algu stāvi pie konveijera vai piedalies direktoru sapulcēs. Ar to gan negribētos teikt, ka tiem, kas pelna maz, automātiski nav nekādas atbildības.

Es esmu pamanījusi, ka tev jau vismaz šī ir 3. vai 4. diskusija darba sakarā. Noteikti kaut kas ir jāmaina. Es esmu savulaik strādājusi ļoti daudz, garas stundas , brīvdienas, svētkus, ir bijis daudz stresa, bet tagad esmu nopelnījusi sev tādu darba laiku , kā vienmēr esmu vēlējusies.
Un, jā, es izvēlos labāk veltīt laiku vairāk vīram, draugiem, ģimenei, kā tagad tikai dzīties vēl uz priekšu, domāt tikai par strauju attīstību darbā, tā vietā es lēnām attīstos, bet veltu laiku atpūtai un citām sev svarīgām lietām. Nav tev uzreiz jāiet strādāt, kas pretējs, vari taču sameklēt citu darbu atbilstoši savām zināšanām un tādā līmenī, kā pašlaik, ar līdzīgu algu, bet bez tik liela stresa un nemitīgas attīstības. Nedomāju, ka vajadzētu būt lielām problēmām, ja jau ir sasniegts pieklājīgs algas lielums un ir liela pieredze savā sfērā.

Daudz, daudz labāk par administratori, nekā pie konveijera.
No vadītājas par administratori būtu stulbi (neviens jau arī neņemtu, ja vien neslēptu 90% CV), bet par speciālistu nav ne vainas. Maksā labi un nav neviens jāvada.
Bet sākt varētu tiešām ar atvaļinājumu :)

Jā man tikko viena paziņa aizgāja no darba, bija finanšu direktore milzīgā uzņēmumā, alga liela, bet atbildīga, slodze, darba apjoms, tas nebija tā vērts. Kāda jēga no tās algas, ja tev pat nav laika viņu tērēt.

Ir godkārīgi cilvēki, kuriem tas lielais amats dzīvē daudz nozīmē. Man arī tas īstenībā ir diezgan svarīgi, lai gan neuzstādu to kā pašu pašu svarīgāko lietu dzīvē. Tā ka to, ka strādā par finanšu direktori, pelna lielu algu, bet nav laika notērēt - to es vēl saprotu.
Man nav skaidra to cilvēku motivācija, kuri, piemēram, paņem vairākus studiju kredītus, pabeidz prestižas augstskolas, velta tam 5-10 gadus, un tad aiziet strādāt ārzemēs uz lielajiem uzņēmumiem, nu tur Ernst&Young, zviedru Swedbank, P&G, utt. nu kaut kādiem headquarters, bet aiziet, protams, par mazajām skrūvītēm. OK, tā mazā skrūvīte varbūt pelna mēnesī 10 000$ (vienu tādu pazīstu), bet ko tas dod, ja tu turpmākos padsmit vai pat vairākus desmitus gadu tik un tā būsi mazītiņa neredzama skrūvīte ar salīdzinoši minimālām izredzēm ieņemt tur top vadītāja amatu un kļūt par CEO vai CFO (iespēja ir, bet tik un tā maza, jo konkurss ta liels), un, protams, laika tērēt naudu nav, jo jāstrādā ir 16 stundas dienā? Kad es studēju 1. kursā, sapņoju par šādu karjeru, tagad pāris paziņas ir šādu izvēlējušies.... nu nē, man to nesaprast. Ja gribas nopelnīt villai Maiami, var taču izdomāt interesantāku/ patīkamāku veidu, kā to izdarīt.

Atkarīgs jau ir no vadības. Ja vadība liek atskaitīties pilnīgi par visu un ir neapmierināta ar paveikto, lai tik darbinieks nopūlētos vēl vairāk un nesaliedē kolektīvu, nosit radošumu un patīkamu atmosfēru, tad uz darbu var iet kā uz cietumu un tad es pati ar labāk strādāt uz konveijera :-D
Ja tev ir 10 gadu pieredze, tad sāc veidot savu biznesu :-D

http://garavasara.com/articles/pamest-visu-cilveki-kas-nogurusi-no-panakumiem