Mums pirmie strīdi piemeklēja jau pirmajā mēnesī. Par sīkumiem, bet tādi pamatīgi. Un turpinājās vēl ilgi. Kaut kā nevarējām sadzīvot. Tagad rit nu jau 4. gads un tikai tagad kaut kā esam pieslīpējušies viens otram un tie strīdi pazuduši.
Vairāk nekā 2 gadi pakāja kopš bija pirmais strīds. Par ko es pat neatceros, lai nu kā, mums parasti ir strīdi par sīkumiem kur vienkārši vienam patīk iespītēties un otram tad pārāk patīk censties meklēt loģiku :D
Mums ļooti reti ir strīdi. Parasti, ja kaut kas nepatīk - pasakam viens otram.
Ja man ir slikts garastāvoklis (pms), viņš ir uzmanīgāks.. kā arī es nekacinu draugu, kad viņš neomā :) Es domāju, ka šāda taktika palīdz apiet kašķus :D
Esam kopā mazāk kā gadu un neesam strīdējušies. Man vispaŗ nepatīk strīdēties un draugs jau tiešām strīdus neprovocēs. Biežāk gadās lieki paklusēt nekā pastrīdēties,ja kaut kur domas nesakrīt. :-D
Miss Joker, laikam jau tas ir atkarīgs no neomas izpausmēm :)
Manējais vnk izskatās tad pēc bumbas ar laika degli, bet to sejas izteiksmi atšifrējot, iedodu paēst un tad mierīgi nodabā daru savas lietas :D Pēc laiciņa viņš jau pats nāk kā maija saulīte klāt :D
Kā jau es minēju citās diskusijās, mums vispār nebija tāds "medusmēnesis" par ko te visas runā :D
Mums attiecību sākumposms bija ar ļoti lieliem strīdiem :D Es pat īsti neatceros par ko, bet manuprāt par tādiem sīkumiem, kā neatbildēšana uz sms laicīgi, vai arī , es gribēju kkur aizbraukt atpūsties, viņš netika un tad bija scēnas, jā :D Un tad mēs vēl bijām jauni, tā kā jā, ko var gribēt no diviem jauniešiem:D
Pirmais strīds laikam bija pēc 4 mēnešu būšanas kopā. Bet nu, tas pat nebija strīds, jo es vienkārši apvainojos un visu dienu ar viņu nerunāju, un tad arī viņš apvainojās. :D Beigās jau izrunājām visu. :)
Nepatīk man strīdēties, tāpēc nestrīdamies bieži. :)
cormeum manējais atkal liekas ka ir vairāk neomā nekā omā. Nesaprotu kāpēc tā. Pat tad kad vis ir ok, visi priecīgi, mēs ko runājam un tad viņš izdomā ka jāspītējas pretī manis teiktajam un tad mēs pavadam 3 stundas gan diskutējot gan kašķējoties par to kāpēc debesis ir zilas. :D
Reizēm jau jautri tā padiskutēt un pakašķēties pat, bet tas prasa ļoti daudz enerģijas un reizēm man tam nav spēka :D A kas ta viņam, viņš izklaidējas un beigās izdomā vel muļķīgu pieņēmumus kas vispaŗ nav loģiski lai tik mani liekas ka vel uzvilktāku noturētu :D
Kurš to vairs atceras, jo gandrīz 5 gadi kopā :D Bet arī tagad mēs šad tad strīdamies un uzskatu, ka tas ir ļoti normāli. Nevaru iedomāties, ja mēs vispār nestrīdētos.
28
