Es nekad neesmu varējis saprast, KO parastos kāda cilvēka sagudrotos savārstījumos var tādu analizēt. Ja tā būtu kāda augsta filozofija (tāda kaut cik atrodama vienīgi Jāņa Pliekšāna, mazāk - Eduarda Veidenbauma dzejā), tad būtu, ko apspriest. Un, ja tiem pantiņiem nav pat atskaņu, tad kas tur vispār ir ievērības cienīgs?