draudzība

Haha. Man tas pats.
Man ir paziņas un puisis un man reāli sanāk visu uzkraut puisism vai nekā. Lielākoties palieku pie nekā un jūtu, ka vairs neesmu tas cilvēks, kad blakus bija draudzenes. Bet nu ko.. Laiki iet un mainās.. Visa dzīve priekšā tad jau redzēs kā būs.
Uz jautājumu atbildot. Nezinu kā iegūt.

man ir draudzen kops iemacijamies vai pat nemacejam staigat, 40 it gadus. Nedela vairakas reizes sazvanamies, katru otro runajam vismaz stundu, braucam ciemos uz vairakam dienam viena pie otras. Nu mes viena otrai esam kas vairak ka pat viri, jo vina 3 reiz precejusies es divas.... viriesi nak un iet mes paliekam viena otrai. un tas man liekas davana, kaut kurt tur no augsas. To ta maksligi nevar uzveidot, to uzdavina liktenis. Ir daudz labu draudzenu, bet DRAUDZENE ir man tikai vina. kura man pazvanis tapat vien, kurai no manis neko nevajag tikai dzirdet manu balsi un viedokli. (l)

Man arī nav draudzeņu. Kā iegūt.. nevar tā speciāli iegūt, draudzība vienkārši izveidojas. Manuprāt.

Man draugu nav, jo es nerunāju. :D

K.C. :-D:-D:-D

Man pēdējā laikā tā ir.It kā jau katram savas problēmas,bet jā,raksta tad,kad vajag kompāniju kaut kur vai palīdzēt.Man bija viena ļoti laba draudzene,bet tagad viņai citi draugi un vairs nekontaktējamies.Viena draudzene kura man vēl tāda tuva ir palikusi,viņa man tāds buddy,abas aicinām viena otru uz pasākumiem,bet visu viņai stāstīt nevarētu,bet mums ir arī ļoti atšķirīgie politiskie uzskati,kuri bieži uzpeld un traucē.Ar viņu šad tad izejam kafiju iedzert un papļāpāt,bet ir atsevišķas lietas par kurām ar viņu nerunāju.
Pēdējā laikā vispār viena eju gan iepirkties,gan kino.Sāk palikt nereāli vientuļi,gribas vīna vakarus,kaut kur vairāk iziet,kādam uzticēties...Bet nu..kā ir sanācis,tā ir.

Man draugu nav, jo es nerunāju.

sasmejos, bet ta ari varetu tas but. Tu jau nav milotais puisis kam tupa skastities acis stundam. Ar draudzeni zin jaizrunajas, japaklacjas, jauzklausa. Tur bez sarunam nu nekadi.(l)

Izskatās, ka vajadzētu uzrīkot tādu pašu ballīti kādu savā laikā taisīja OLG... :D

TADU nevajag! :-D:-D:-D nu ne ar tadam sekam. Labak iesaku organizejiet sametoties kadam viesu namam.;-)

Man ir paziņas un puisis un man reāli sanāk visu uzkraut puisism vai nekā.

+ es visu uzkrauju vīram :-/

Man bija viena ļoti laba draudzene,bet tagad viņai citi draugi un vairs nekontaktējamies.Viena draudzene kura man vēl tāda tuva ir palikusi,viņa man tāds buddy,abas aicinām viena otru uz pasākumiem,bet visu viņai stāstīt nevarētu

Man tā tuvā draudzene ir māsa, bet arī viņai visu nestāstu :-/

Man laikam ir tikai viena draudzene. Nu cilvēks, kas mani saprot, uzklausa, novērtē, ar kuru kopā es varu būt tāda kāda es esmu savā ne labākajā izpausmē. Agrāk biju kaut kā iedomājusies, ka draudzeņu man ir vairāk, bet dzīvē ir pierādījies citādi. Bet man ir daudz labu paziņu ar ko laiku pa laikam satiekos, no bērnības, no vidusskolas, no augstskolas... Bet draudzeni atradu iepriekšējā darba vietā, kur nostrādāju nepilnus 5 mēnešus un kas bija viens briesmīgs uzņēmums...bet nav labuma bez sliktuma kā redzi :)

Ir viena labākā draudzene ar kuru draudzējamies jau vairākus gadus. Laikam

Ir viena labākā draudzene ar kuru draudzējamies jau vairākus gadus. Laikam man ir tāpat kā K.C, ka vairāk draugu nav tāpēc, ka nerunāju. Bet īatu draudzību bevar speciāli izveidot, tas notiek vienkārši pats no sevis.

man vispar vienalga par draudzeneem. nekad neesmu jutusi veelmi peec taadaam

Man "itkā" ir trīs labas draudzenes, parasti kopā balējamies, tā pat vien, lai parunātos īpaši nesatiekamies. Tāpēc nav tās sajūtas, ka varētu stāstīt pilnīgi visu. Pārsvarā savu priekus/bēdas stāstu savam puisim, bet arī ne visu.
Protams, vēlētos iegūt sirdsdraudzeni, bet kas zin, laiki mainās un viss iet priekšu varbūt kādreiz tādu satikšu.. :-)

Mans jautājums jums: kā var iegūt draugus? Nevis vienkāršas paziņas. Es nesaprotu, kas man jādara. Apnicis, ka paziņas par mani atceras tikai tad, kad vajag kaut ko palīdzēt, bet lai aizietu kopā kaut kur, pajautātu kā jūtos- neviens.
Jā, tieši tās pašas izjūtas...
Ieteikt nekā nevaru..:-/
Bet kāds tieši ir diskusijas mērķis? iegūt draudzenes?

Esmu gatava draudzēties (l) tiešām!

Man liktenis ir dāvājis to lielo laimi satikt savus īstos cilvēkus. Man tāda ir mana labākā draudzene, ar kuru var runāt par pilnīgi jebko, viņa vienmēr mani sapratīs, atbalstīs un arī par muļķi nosauks, kad vajadzēs. Kopā esam jau 20 gadus. Pēdējā laikā par labu draugu ir kļuvis vīra draugs, kurš vairāk ar mani kontaktējas (lasi, krata sirdi) nekā ar vīru. Bet nu par labāko draugu es viņu nesauktu..

Man ir vairāki draugi (abu dzimumu), ar kuriem kontaktējos. Tāda slimīga vēlme dalīties ar VISU man nekad nav bijusi un maz ticams, ka parādīsies, bet šiem cilvekiem var stāstīt tieši tik, cik es vēlos stāstīt - atbalstīs, ieteiks, paanalizēs, tālāk nekur neko neizklačos, liekus jautājumus arī neuzdos.

Par otru jautājuma daļu, t.i., kur dabūt - ja universitātē nesanāk, tad jānomaina darba vieta, jāpiesakās kādos kursos, jāpievienojas korim/deju grupai/sporta komandai, īsumā, jāsocializējas grupās.

Lai gan, arī internetā var iepazīties ar foršām meitenēm, tālāk jau galvenais nenoslīgt pašai savās problēmās un izbrīvēt laiku kafijai ar foršajām meitenēm. Tīri ta mākslīgi - Anniņai nav draugu un Ieviņai nav draugu, tad lai draudzējas viena ar otru, var arī nesanākt. Bet var arī sanākt, ja izrādas, ka abām meitenem tarakani galvā no vienas sugas :)

Eju deju kolektīvā, bet vairāk par paziņām neiegūstu. Pat tās paziņas mani nekur neaicina. Nav ar ko nemaz aiziet kaut kur. Drauga man arī nav. Es laikam neprotu sarunāties ar cilvēkiem.

Jā, laikam ejot mainās arī cilvēki, draugi, paziņas! :)
Agrāk arī man likās, ka man ir daudz draugi, bet patiesībā, tie bija tikai paziņas. Lielākā daļa tiklīdz iegūst otro pusīti - pazūd.
Cik esmu novērojusi soc. tīklos, ir cilvēki, kas visu laiku posto jaunas bildes ar jauniem cilvēkiem, ko sauc par draugiem, apskaužu, ka tā var iepazīties, bet man tas neizdodas, uzskatu sevi par draudzīgu, komunikablu, bet man neveidojas šī paliekošā saikne, nezinu kāpēc.
Bet, noteikti, pati esmu vainīga, jo man ir maz laika un neesmu baigi ekstraverts cilvēks :)
Gribētos cilvēku ar ko kopā kur aizbraukt, izsmieties, parunāt pa tel., bet man tikai tādi party paziņas, protams, runājam, bet reāli liekās, ka viņiem ne silts, ne auksts kā man klājas :D

Takā, ja kādai ir vēlme pamēģināt komunicēt, varat uzrakstīt, labprāt ziedošu savu laiku :)