Ilgstošās attiecībās izskatam ir maza nozīme - ja eksistē kaut kāda seksuāla pievilkšanās (kam nav nekāda sakara ar sabiedrībā pieņemtajām skaistuma/neskaistuma normām), ar to pietiek.
Piekrītu! Es reiz biju kopā ar vīrieti, kurš neatbilda sabiedrībā pieņemtajiem standartiem - respektīvi, izskata ziņā tiem nelīdzinājās. Viņš nebija gara auguma tumšmatis ar zilām acīm vai muskuļots princis no televīzijas ekrāna. Izskata ziņā viņš bija gluži parasts cilvēks, kuru pūlī varbūt neviens nepamanītu un ejot garām pa ielu, nemaz neievērotu un neiemīlētos no pirmā acu skatiena, taču tā dzirkstele, kura bija starp mums, tā kaisle, spēcīgā pievilkšanās, manās acīs viņu padarīja par pasaulē skaistāko un labāko vīrieti. Tiesa gan, mūsu ceļi šķīrās, taču tas notika pilnīgi citu iemeslu dēļ, turklāt tagad esam saglabājuši labas, draudzīgas attiecības.
Protams, kad biju pavisam jauna, biju savā prātā izsapņojusi savu vīrieša ideālu, taču ejot laikam sapratu, ka otrā cilvēkā meklēju tieši to dzirkstelīti, pievilkšanos un sajūtu, ka manās acīs tas otrs ir pasaulē labākais, skaistākais, brīnišķīgākais. Jā, man ir svarīgs cilvēka ārējais izskats, taču ar to vien nepietiek, tāpēc, ja jūtu, ka mūsu starpā virmo kas vairāk, manās acīs auguma centimetri, matu krāsa vai ķermeņa parametri zaudēs jebkādu nozīmi. Protams, neaizejot galējībās par punduriem vai 200kg smagiem vīriešiem.
71
