Kaut kā pofigs. Man nav grūrti ar cilvēku runāt tajā valodā, kurā viņš mani saprot, vēl jo vairāk, ja man pašai no šī cilvēka kaut ko vajag. Un ja cilvēks ir pozītīvi noskaņots, tad pavisam nesaskatu problēmu.
krievu valodu es diemžēl pilnīgi brīvi nepārvaldu. Es saprotu un varu atbildēt, bet nejūtos kā zivs ūdenī. Skolā mācījos, bet mana krievu valodas skolotāja bija vairāk kā ar putniem. :D Jauks cilvēks, bet skolotājs nekāds. Visu gadu laikā tik vien kā burtus iemācījos. :D Bet... Pateicoties viņai, krieviski uzrakstītu tekstu es varu izlasīt. Lēni, bet varu. Un arī uzrakstīt, kļūdaini, bet varu.
Es uzaugu pilsētā, kur gandrīz neviens nerunāja krieviski, izņemot vecākus, kad viņi nevēlējās, lai es saprotu sacīto, un televizoru, kuru es pārāk bieži neskatījos.
Un arī šobrīd manā dzīvē saskarsme ar krievu valodu ir diezgan niecīga. Man ir pāris draugi krievi, bet viņi ar mani runā latviski.
Es ļoti vēlētos šo valodu zināt labāk un ar savu nezināšanu nebūt nelepojos. Katra papildus valoda, kuru Tu zini, ir tikai un vienīgi Tavs ieguvums. Tā paver plašāk Tavus iespēju apvāršņus.
Es ceru, ka ar laiku es varēšu orģinālvalodā lasīt Pušķinu un Tolstoju, izbaudot šīs valodas bagātīgo smeķi.
Un, manuprāt, tikai normāli ir prasīt krievu un angļu valdoas zināšanas, darba vietā. Īpaši jau vietās, kas saistītas ar klientu apkalpošanu. Es arī diezin vai ņemtu darbā cilvēku, kurš krieviski vai angliski ne bū ne bē. tas nozīmētu, ka klientu, kurš runā tikai angliski vai tikai krieviski, mans darbinieks nebūtu spējīgs apkalpot. Un neņmetu darbā arī tādu - Latvijā jārunā Latviski - sludinātāju.