Dziedāšana nav noteicošais. Un Rēzijai Kalniņai, starp citu, ir pamatīgs lācis uz ausīm uzkāpis. Viņa tikai pēdējos gados ur iemācîjusies noturēt meldiņu.
Dziedāšanas mācîšanās ietilpst aktiera profesijas apguvē. Protams, +/- taisni nodziedāt ir jāmāk. Bet es arī nezinu nevienu aktieri, kas vispār nemācētu dziedāt. Dziedāt iemācīties var ikviens, bet katram aktierim nebūt nav jākļūst par dziedošo aktieri. Ir tik pat daudz aktieru, kas nedzied, vai dzied reti. Dziedāšana nebūs izšķirošais darba atrašanā. Būtiskāk varbūt tas ir Dailes teātrī. Tur viņi spuež uz dziedāšanu un teatralitāti visprastākajā nozīmē. Bet bez Dailes ir vēl ļoti daudz citu variantu.
Bet atgriežoties pie pamattēmas... Aktierus vairs neuzņem piesaistītas konkrētam teātrim (ar retiem izņēmumiem), kā tas bija senāk, bet arī tas negarantēja darbu konkrētajā teātrī.
Šobrīd, pabeidzot studijas, aktierim piedāvājumu var izteikt jebkurš teātris un var arī neviens neizteikt. Konkurence ir liela un daudzi aktieri paliek bez stabīlas štata vietas kādā no lielajiem teātriem. Štatā tiek talantīgākie, vai konkrētajam teātrim atbilstošākie. Bet, jebkurā gadījuma, aktiera profesija bus milzīgs ieguldījums tālākajā nākotnē un darba meklējumos. Cilvēkam ar nostādītu balsi, stāju un pašapziņu dzīvot ir vieglāk un foršāk. :)
Tomēr, visi aktieri, kurus pazīstu +/- strādā savā profesijā, pat ja nav piesaistīti kādam no teātriem. Vēl ir kino, projektdarbi, reklāmas, aizkadra balsis, pasākumu vadîšana utt.
Un arī štatā esošie aktieri meklē visus iespējamos veidus, lai pielnītos.