Lieldienu sirdsāpe

Godīgi sakot? Ja nevēlas runāt- nerunās. Ja negrib uzlabot attiecības- neuzlabos. Viens cilvēks nevar izglābt attiecības, tas tikai morāli graus tevi. Labāk sāc piestrādāt pie sevis un pievērsties savai nākotnei- ar viņu vai bez, bet savai.

Pēdējā laikā es nesaprotu, kā lai ielienu viņa galvā

Tas nav nepieciešams

Uzsākot tēmu par turpmāko , nākotni

Kad cilvēks distancējas... vajadzētu vedināt sarunas uz - kas noticies, vai kaut kas nomāc? Nevis sākt apspriest nākotnes plānus :)

Ja viņš nav pārliecināts par kopīgu nākotni vai kaut kādu tavu esamību viņa dzīvē, tad aizmirsti viņu.

Vai esmu vienīgā sieviete šeit, kas neredz kopīgu nākotni arī pēc diviem un trim gadiem? Ar to es domāju kopīgas dzīvesvietas iegādi, bērnus, laulību un tamlīdzīgas lietas.. Taču tas vēl nav rādītājs, ka attiecības ar mani veidot nedrīkst vai ka es savu draugu nemīlu :D

Cilvēki ir dažādi! Viens pēc mēneša sāks dzīvot kopā, otrs pēc 10 gadiem vēl atturēsies.

gabija, cilvēki ir dažādi un ja tēmas autorei par to sāp sirds, acīmredzot, viņiem nav vienāds domu gājiens, kas vien norāda uz to, ka abiem nesapass

Uzsākot tēmu par turpmāko , nākotni, viņu māc šaubas vai vēlas ar mani saistī atlikušo dzīvi. Kā to gada laikā var nesaprast?

Priecajies, ka vins tev to pateica tagad, nevis pec diviem, tris vai pat pieciem gadiem. Tada ir dzive, ne visiem pariem ir lemts palikt kopa.

Priecajies, ka vins tev to pateica tagad, nevis pec diviem, tris

lai priecājas, ka vispār pateica, nevis tik izmanto meitenes pakalpojumus un klusē kā partizāns, līdz ko apniks

Gabija, viena lieta ir, ka vari ilgi nejusties gatava ievākties kopīgā mājoklī, saderināties vai plānot mazuļus, otra, ka būtībā varētu, bet neesi pārliecināta vai ar šo konkrēto vīrieti. To, manuprāt, attiecību pirmajā gadā vajadzētu noskaidrot un netērēt savu un otra laiku un emocijas neperspektīvās attiecībās.

Autorei, neesi tik pushy&needy. Zinu, ka grūti, bet ieturi nelielu diatanci, ļauj viņam sakārtot savas domas un tikt ar sevi galā, jo ar varu jau mīļa nebūsi un nevari otru pierunāt tevi mīlēt.

PureGold
Par ''nesapasēšanu'' piekritīšu! Taču bieži vien ir dzirdēts uzskats, ja neredz nākotni, tātad nemīl, lieka laika tērēšana utt. Tas gluži tā tas vienmēr nav un es atbildēju uz jautājumu

Kā to gada laikā var nesaprast?

Var! Jaunas cilvēka šķautnes var atklāties arī pēc vairāku gadu kopā būšanas, un man vajag daudz vairāk kā gadu, lai iepazītu un ļautu iepazīt sevi. Cilvēki ir dažādi..

NordicBelle

netērēt savu un otra laiku un emocijas neperspektīvās attiecībās

Nevienas no savām attiecībām nesaukšu par laika tērēšanu, ir bijuši nenopietni romāni, taču arī no tā esmu daudz ieguvusi. Emocijas arī, manuprāt, nav izsmeļams jēdziens.

Es ļoti labi saprotu, ka ir sievietes, kuras ir kā tu, kuras ''ātri'' sāk plānot nākotni. Vai redzi viedokļu dažādību? Man gads ir par ātru, tev laika tērēšana, taču tas nenozīmē, ka kādai no mums nav taisnība! Cilvēki ir dažādi un svarīgi ir atrast tādu pašu kā tu un tādu, kas der tieši tev, vienkārši mans uzsvars tiek likts uz to, ka tas uzreiz nenozīmē, ka otra pusīte nemīl. :)

Nu, es nedomāju vis, ka gada kopābūšanas laikā saprast vai man un viņam sakrīt pamatnostādnes par nākotni un laimīgu dzīvi būtu "ātra nākotnes plānošana". Man taču vēlmes un plāni nākotnei bija arī pirms šī vīrieša satikšanas, viņam tāpat. Teiksim, ja es sapņoju par lielu ģimeni, ciešu dzimtu ar biežām sanākšanām un sadzīvi, kur atbildība par bērnu audzināšanu tiek dalīta vienlīdzīgi, tad gada laikā sapratīšu, ka tas vientuļnieks-individuālists, kurš bērnus negrib vispār, nav man piemērots. Nu, kaut kā tā! :-)

Ā, tādā ziņā, protams, piekritīšu tev, bet šeit jau ir runa par to, ka vīrietis neredz kopīgu nākotni, viņš vēl īsti negrib dod nekādus lielākus solījumus un tamlīdzīgi, gan jau, ka viņam savs nākotnes redzējums arī ir :)

viņu māc šaubas vai vēlas ar mani saistī atlikušo dzīvi.

Pamatnostādnes ir viena lieta, bet šeit meitene runā par dzīves saistīšanu.

Autorei, neesi tik pushy&needy.

Un noteikti pievienojos šim padomam, jāmāk ir sakārtot savas emocijas, pat ja esi emocionāls cilvēks pēc dabas!

Lai cik stulbi tas neizklausītos, bet- viss kas notiek, notiek uz labu.
Šajā gadījumā arī Tev. Esmu bijusi kopā ar cilvēku gadu, viņam pazuda interese, pēc diviem gadiem mēs atkal uzsākām attiecības, jo tomēr saprata ka mīl mani un man likās ka mīlu viņu, pagāja divi gadi es pametu viņu, sapratu, ka nemīlu viņu, sapratu, ka mocu viņu un sevi. Bet atceros, kad viņš pameta mani kā es pārdzīvoju- histēriski raudāju un man sākās depresija, dzēru nervu zāles, bija šausmīgi.
Bet to divu gadu laikā kad mums bija pauze, man bija cits vīrietis parādījies uz gadu, viņš mani aplidoja pamatīgi, sūtīja vēstules pa pastu, nesāja uz rokām, izturējās kā pret princesi likās viss super no sākuma, tad pēc gada man viņš apnika un sapratu, ka nespēj pateikt ka mīlu un gribu viņu, kaut gan cilvēks bija superīgs. Bet redz, ka ne priekš manis superīgs, superīgs kādai citai.
Tagad jau pagājuši cik gadi un esmu kopā ar cilvēku kuru no sirds un patiesi mīlu. Likās ka zinu kā ir mīlēt vīrieti bet kļūdījos līdz neiepazinos ar savu topošo vīru.
Atceries, ka labāk ir beigt visu pēc gada, nekā beigt pēc vairākiem gadiem kad rūgtums sirdī būs lielāks. Sāpēs, būs liels pārdzīvojums, bet tas pāries un Tu satiksi cilvēku kurš mīlēs Tevi un kuru mīlēsi Tu.

Grūti jau īsto situāciju saprast. Man jau arī liekas, ka pēc gada būtu jāzin vai grib būt kopā ilgtermiņā, protams, viss var mainīties un ne jau precēties vajag, bet viekārši saprast vai ir vērts ieguldīt vēl vienu gadu vai nē.

Man bija līdzīgi ar savu draugu, bijām kopā pusgadu, bet dzīvē notika dažas lietas, kas piespieda mums jau domāt par nākotni. Ļoti pārdzīvoju, ka draugs uz maniem jautājumiem atbildēja ar "neesmu par to domājis" vai "nezinu". Kā es raudāju un uztraucos... beigās izrādījās, ka kamēr es gribēju, lai viņš nolemj turpināt vai nē, viņš jau zināja, ka grib turpināt, bet ar plānu- kā tieši. Es gribēju atbildi un tad plānu. Viņš tikmēr to plānu mala man nesakot, kad beidzot salūzu un ar puņķiem un asarām teicu, ka laikam viss cauri, viņš brīnījās "kāpēc? es vienkārši domāju tieši kā". Plus, viņš, atšķirībā no manis, nerunā tik daudz :-D arī par emocijām.

Es domāju, ka pareizais lēmums ir iedot viņam space un nebūt tik uzspiedošai. Pagaidi mēnesi, divus un skaties vai kas mainās, kad esi ieturējusi distanci. Ja viņam silts, ne auksts tad tiešām - viss notiek uz labu. Ļauj viņam iet.