Ko jūs darītu?

 
Reitings 245
Reģ: 28.02.2016
Labvakar. Šorīt uzzināju, ka esmu stāvoklī. Protams, esmu priecīga, bet tas ir galīgi nelaikā. Tikko esmu sākusi strādāt, studēju pilna laika studijās un brīvais laiks ir ļoti nedaudz un dzīvē ir stress. Ar bērna tēvu jau pusgadu esam uz šķiršanās robeŽas un no viņa atbalsts man nebūtu, jo viņš bērnu negrib.. Bail arī no viņa reakcijas. Ja paturētu bērnu - vajadzētu pamest gan darbu, gan skolu.. Māmiņalga arī būtu minimālā. Bērnus es pati gribētu, bet nākotnē, lai gan varu mierīgi iztēloties dzīvi bez tiem. Ko darīt?
24.03.2016 22:22 |
 
Reitings 1230
Reģ: 30.01.2015
Tev pašai ir jāsaprot vai spēsinnodrošināt sevi un bērnińu. Uz citiem pałauties nevar.
Protams, ja labas attiecības ar vecākiem vari aprunāties ar vińiem, vai atbalsta vai pret, jo vińi ir cilvēki kas vēl Tev tikai labu. Bet jāsaprot tas, ka vecāki varēs palīdzēt uz 20%, pārējais Tev būs jādara pašai. Grūtības būs, bet tās dara tikai stiprākus.

Es par saglabāšanu, taču saprotu ka ir dažadas situācijas.
Par vīrieti man nav komentāru!
24.03.2016 23:14 |
 
Reitings 960
Reģ: 04.02.2016
Uzskatu, ka bērniem bērnus nevajag dzemdēt.. un ja pats finansiāli nevarēsi atļauties, prasīsi vecākiem, nekas labs tur nesanāks. Esmu pieradusi dzīvot labi un to pašu gribētu sniegt savam bērnam, tāpēc šajā situācijā tomēr sagaidītu, kad esmu stabila savā dzīvē un lai cik slikti arī ietu, es pati spētu par sevi parūpēties. Varbūt vienkārši tāpēc, ka neesmu tendēta uz bērniem, kāzām utt...

Citām sievietēm pietiks ar minimālo pabalstu un mīlestību. Es ar mīlestību bērnu nepabarotu :)
24.03.2016 23:22 |
 
Reitings 925
Reģ: 11.06.2012
Neko neieteikšu, jo nezinu Tevi un situāciju pilnībā. Varu tikai pateikt kā visticamāk rīkotos šādā situācijā. Es bērnu paturētu, jo esmu cīnītāja, esmu visādās situācijās atradusi izeju. :-)
25.03.2016 10:05 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Es zinu, ka es noteikti nepaturētu pie šādiem apstākļiem. Pašai ir līdzīga situācija, neskaitot šķiršanos ar draugu, bet tāpat, uznāk situācijas, kad aizdomājos, un pirmā doma ir prātā - ka nepaturētu. Viss.
25.03.2016 10:08 |
 
Reitings 456
Reģ: 16.01.2016
Es neatbalstu abortu, jo tas ir šausmīgs grēks. Tu nogalināsi savu bērnu, nedodot viņa dvēselei izjust iespēju dzīvot :( Ja gadījumā nekādīgi nespēsi iekļaut bērnu savā tagadējā dzīvē, tad varbūt ir vērts to atdot adopcijai vai glābējsilītē? Kāpēc šeit neviena nepiedāvā šādu variantu?
25.03.2016 10:17 |
 
Reitings 624
Reģ: 29.01.2009
Noteikti paturi berninu,vai tu traka taisit abortu dzive ir sabojata nevis tad ,kad ir bernins,pecnacejs,ka del ir verts dzivot ,tev dzive varetu but vairak sabojata,ja uztaisisi abortu un ja pec tam nevares but berni,ko tad .tad jau vairs neka nevares izmainit
25.03.2016 10:17 |
 
Reitings 12990
Reģ: 29.11.2014
Sen jau ir pierādīts, ka, ja ir aborts, tas nenozīmē, ka uzreiz bērnu nebūs. :/
Un kāpēc grēks? Meitenes, kāds grēks. Viņai šis bērns ir jāiznēsā, jāaudzina, bet viņai varbūt nav ne graša kabatā, visi plāni ir izjukuši. No malas, protams, var teikt, ka atdod adopcijā, bet vieglāk, manuprāt, ir izbeigt šo pašā saknē, nevis 9 mēnešus iznēsāt un tad atdot prom, zinot, ka nespēj bērnam nodrošināt labu dzīvi uz šo brīdi.
25.03.2016 10:22 |
 
Reitings 624
Reģ: 29.01.2009
Noteikti netaisi abortu
25.03.2016 10:27 |
 
Reitings 1244
Reģ: 09.11.2012
Es darītu kautkā tā...
Sākumā jau ja atiecības ir uz izjukšanas robežas,tad kur preži papal...?
Nu ja reiz sanāca tāds prāta aptumsums tad...
Pateikt tam puikam par grūtniecību,ja pasaka, lai taisu abortu,tad beidzot pieliktu atiecībām punktu.
Aprunātos ar vecākiem, ka ir kišmiš....apskatītos viņu reakciju, un tad jau redzētu vai spēšu vai nespēšu izķepuroties.
25.03.2016 10:30 |
 
Reitings 3533
Reģ: 27.01.2014
Es gan bērnu atstātu un veci pasūtītu (Tavā situācijā).
varbūt ir vērts to atdot adopcijai vai glābējsilītē

arī šis variants nav peļams, ir cilvēki, kas Tavu bērnu pieņems ar vislielāko sirsnību un audzinās cik spēdami. Ne visiem ir dota iespēja kļūt par māti :)
25.03.2016 10:34 |
 
Reitings 5629
Reģ: 20.06.2010
es labaak taisiitu abortu neviss atdodu adopcijai.
Ir jaabuut galiigi bezjuutiigai un bez jebkaadiem maates instinktiem, lai vareetu atdod beernu un tad dziivot ar to,ka kaut kur vins aug bez manis
25.03.2016 10:38 |
 
Reitings 77
Reģ: 16.08.2015
Taisi abortu un neklausi kuras saka ka tas ir greks utt.. Bulshits. Greeks nav bernu ielikt glabejsilite ka nevajadzigu lietu? Kur ir garantija ka pec tam tas berns nemocisies pa audzu gimenem?
Labak partraukt visu laicigi neka mocities visu dzivi ar vainas apzinu...
25.03.2016 10:41 |
 
Reitings 222
Reģ: 10.08.2012
Posta autore teicās, ka grib bērnus, bet tikai nākotnē...cilvēki bieži vien gaida to nākotni..un tad dzīvos, un tad būs..Bet nākotne pienāca tagad. Bērni ne pie kā nav vainīgi. Tā ir nākotne un īsta mīlestība.
25.03.2016 10:47 |
 
Reitings 1512
Reģ: 25.09.2015
Es teikšu - nabaga vecāki... Meitene pati saka, ka tikai gadu kā dzīvo atsevišķi no vecākiem, bet te jau atkal grib dot mazuli auklēt. Es uzskatu, ka ja pati netiks galā - fiziski un finansiāli, tad labāk abortu...
25.03.2016 10:47 |
 
Reitings 11330
Reģ: 17.04.2012
Esmu pret abortiem, bet be mazak amorali man skiet iznesat un dzemdet bernu zinot, ka to nepaturesi un iemetisi glabejsilite vai bernu smaga. Protams var but, ka bernu adoptes, bet par to but drosam uz 100%? Es domaju, ka lielaka varbuutiiba butu taada, ka berns augtu bernunama (t)

Kaa riikoties jaadomaa tikai un vieniigi sev, bet ja Tevi maac shaubas, ieteiktu aprunaties gan at virieti, gan ar vecakiem, ne runaat tagad te vinju vietaa
25.03.2016 10:47 |
 
Reitings 11330
Reģ: 17.04.2012
*bernunamaa
25.03.2016 10:48 |
 
10 gadi
Reitings 4446
Reģ: 02.01.2011
man gan šķiet, ka uz silīšu bērniem pāri stāv rindā- visi taču tieši grib jaundzimušos.

autorei vajag sarunu ar vīrieti un vecākiem. un darbu pamest noteikti nevajag.
25.03.2016 10:53 |
 
10 gadi
Reitings 2563
Reģ: 29.01.2009
Es nespēju iedomāties, ka es varētu dzemdēt bērnu no vīrieša, ar kuru vairs neesmu kopā. Nesaprotu šo mazohismu - nav ne vīrieša, ne pietiekami naudas, lai uzturētu bērnu, bet vienalga dzemdēšu, lai jau dzīvo bērns pusbadā un bez tēva, bet es būšu izdarījusi varoņdarbu - piedzemdējusi bērnu!
Un uzkraut rūpes par bērnu vecākiem vai citiem radiem ir ļoti bezkaunīgi, tas nav viņu pienākums. Ja reiz piedzemdēji, tad rūpējies pati un nevienam palīdzību nelūdz un nežēlojies, cik grūti iet.
25.03.2016 11:01 |
 
Reitings 915
Reģ: 07.09.2011
Posta autore teicās, ka grib bērnus, bet tikai nākotnē...cilvēki bieži vien gaida to nākotni..un tad dzīvos, un tad būs..Bet nākotne pienāca tagad. Bērni ne pie kā nav vainīgi. Tā ir nākotne un īsta mīlestība.

Vietējā abols tev par šo :-)
25.03.2016 11:03 |
 
Reitings 421
Reģ: 18.11.2015
Ja vien tev ir gribasspēks un galva uz pleciem,tiksi ar visu galā!! Manā gadijumā man meitiņa dod tikai un vienīgi spēku,tikt galā ar jebkuru dzīves situāciju. Un to tu tikai sapratīsi ,tad kad bērns piedzims! Es biju līdzīgā situācijā,un zinu ko runāju. Visu var sasniegt pamazām,un ar apņēmību!
Bērns nav traucēklis ne mācībām, ne darbam!
25.03.2016 11:23 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits