Ko jūs darītu?

Neviena cita uz ko paļauties, izņemot bērna tēvu , nav? Vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, utt?

Brālim pašam tagad grūti un vecākiem jau ļoti negribētos uzkraut uz pleciem, tikai pirms gada izvācos un vecāki beidzot var atpūsties un dzīvot tikai sev. Omītes arī gados, lai gan būtu parlaimīgas, viņas nezinātu, kā un ko, un tas ir tik tālu no manis.

Man parasti ir gruuti teikt,esmu par abortu,bet sajaa gadijumaa gandriiz gribu teikt-nav tavaa situaacijaa iistais laiks beerninam.
Mani mulsina tas,ka tu saki-bijaat uz skirsanaas robezas...Tas tomeer noziimee,ka attieciibas nav bijusas liidz galam labas,tik neapdomiigi tomeer ienemts beernins!

Ko tad Tu marinē ar to draugu, ja pusgadu ir doma šķirties? (t)

Tu tagad veiksi balsošanu un darīsi, kā teiks vairums lietotāju? Tā ir tava dzīve, tava izvēle un, manuprāt, ir muļķīgi ko tādu prasīt, jo katras iespējas vienā un tajā pašā situācijā var būt citādas. Tavs izmisums ir saprotams, pasēdi un apdomā kārtīgi abus variantus un noteikti tu sapratīsi, par kuru no abiem nosliecies vairāk. Bet Tev pašai ir jāsaprot kāda ir situācija, nevis jānovirza domas kā pareizas uz kaut ko, ko kāda cosmo teica.

Pirmais vīrietis ar ko kopā dzīvoju, es mācos attiecības labot nevis pamest novārtā, tāpēc jau to pusgadu pēc strīdiem pie sevis nodomāju, ka nākamreiz viss došos prom, jo pazemojumi un nepatīkama attieksme.. Ir labi, tad atkal nav, labie mirkļi liek gribēt palikt attiecībās, kurās nav tā nākotne. Ticēju, ka būs labāk.

Skats no malas bieži palīdz, katra no mums ir savādāka, varbūt kādas domu grauds man palīdzēs pašai saprast labāk, ko vajag. Abi varianti mani dzen izmisumā..

Zinu sievietes, kas ar grūtniecību un mazu bērnu varējušas izstudēt un arī strādāt. Iesaku aprunāties ar tuviniekiem.. kāpēc, lai viņi nepalīdzētu Tev un nepieskatītu mazuli? Galu galā viņu radinieks :)

Pēc aborta ir risks arī tam, ka bērni vairs nekad nav nebūt...
Mana mamma lielākos laurus karjerā plūca tad, kad bērni jau bija piedzimuši :)

Bet kāpēc Tu domā, ka vecākiem kaut kas tiktu uzgrūsts? Kādas jums attiecības? Mums ģimenē ir pieņemts viens otru atbalstīt lai tur vai kas - kaut ar zīdaini uz rokām. Un par māmiņalgu - tu esi uzzinājusi tikai tagad par bērniņu, tas sanāk, ka vari vēl strādāt, ja vien darbs nav fiziski smags vai kā savādāk grūts, un māmiņalgu nopelnīt. Nebūs nekas liels, bet nebūs arī galīgi minimālā. Palabojiet, ja es kļūdos, bet tā es saprotu.
Un studijas... Manā kursā mācījās meitenes ar bēbjiem - viena ņēma akadēmisko, otra neņēma un pabeidza gandrīz izcili. Ir visādi gadījumi. Es galīgi neesmu pret abortiem, bet man šķiet, ka tas tomēr ir jāizvērtē, kā te teica, no abām pusēm. Pašlaik ir uzskaitīts viss sliktais, viss būs slikti utt. Jā, ir satraukums un tas ir pat tām, kurām dzīvē viss ir sakārtots. Bet pirms atteikties no bērna, to 100x pārcilātu, visus par un pret, lai par izvēli nešaubītos.

Es laikam nevarētu dzemdēt bērnu no vīrieša, kurš nav tā cienīgs... šajā situācijā būtu par abortu (t)

ja ir normàlas attiecības ar vecākiem,izrunājies ar mammu un tad izlemsi reàlàs iespējas paturēt mazo vai tomēr ne... Jo svarīgi ir vai tev būs līdzās cilvēki,kuri atbalstīs un palīdzēs.

ir stulbi paljauties uz to,ka gan jau kaads paliidzees. Ja neesi drosha,ka viena tiksi galaa, kaut vai 80%, tad taisi abortu

Saglabā noteikti bērniņu. Turpini mācīties- kad vairs nespēsi, paņemsi akadēmisko! Turpini strādāt, lai saņemtu lielo bērnu naudiņu, kad nespēsi strādāt paņemsi dekrētu. Galvenais darbā nevienam nesaki ka gaidi bērniņu. Tas nav nevienam jāzin, lai viņi Tevi neatlaiž un nav citu problēmu. Par savu puisi, viņš būs šokā un viņš būs priecīgs par bērniņu! Saņemies! Esi stipra. Es zinu, ka Tu to vari.
Es Tevi apsveicu ar lieliskajām ziņām. Noteikti saglabā bērniņu! Tu būsi viena no laimīgākajām sievietēm!!! :-)

nezinu, ko darītu tavā situācijā.. tikai zinu, ka daudziem vecākiem un vecvecākiem būt noderīgiem un palīdzēt, pavadīt laiku ar mazu ķiparu, ir daudz svarīgāk kā atelpa un laiks sev pašiem :)
ja tev ir prieks par bērniņu un taviem tuviniekiem būtu prieks.. tad varbūt ar to pietiktu un nemaz nevajag obligāti to vīrieša plecu. bet grūti spriest par tik svarīgu soli cita cilvēka dzīvē, nezinot visus apstākļus un nepazīstot cilvēkus, kas tev blakus.

Un ja Tavs vīrietis pateiks, lai taisi abortu pasūti viņu un pārtrauc jebkādu kontaktu ar viņu. Tas nav vīrietis.

zinot to kaa berni maina dziivi un cik daudz milestias dod, es netaisitu abortu, kaut paliktu viena, jo vienmer no visaam trakaakajaam situacijaam IR izejas.

Kāpēc tad jāiet prom no darba?

es nepaturētu

Es tavā situācijā pasūtītu to vīrieti, bērniņu paturētu. Bez viņa tev būs vieglāk, jo viņš tikai atņems tev enerģiju un motivāciju cīnīties. Es turpinātu strādāt, nopelnītu māmiņalgu, iesniegtu prasību pēc alimentiem. Es tā rīkotos, jo esmu vairāk uz ģimeni nevis uz karjeru vērsts cilvēks, bet tas ir ļoti individuāli.

MazaisBumbiš


es ar ta dariitu! :-)

Pec sevis varu pateikt to, ka sieviete grutniece un sieviete =maate var daudz vairaak nekaa speejam iedomaaties! Budama staavoklii ar meitu tadus kalnus sagaazu, tagad var ar berniem majas paseedeetn:-D