Attiecības ar savu dzimumu

Jebšu šādi gadījumi piedet pie tiem 'kam ir kaut kādi trūkumi' ?

Tieši tā. Tieši šī iemesla dēļ, ka nevar viennozīmīgi nospraust robežu, lai noteiktu, kas uzskatāms par vīrieti un kas - par sievieti, laulības jēdziena definēšana var izrādīties problemātiska.

Man nav nekas pret homoseksuāliem cilvēkiem, jo nešķiroju cilvēkus pēc to seksuālās piederības. Manā draugu lokā ir arī homoseksuāli cilvēki, tāpat savā dzīvē tikpat ļoti kā esmu mīlējusi vīrieti, tikpat ļoti reiz esmu mīlējusi sievieti un nekad neesmu kaunējusies par to vai jutusies kaut kādā veidā "atšķirīga". Man pamatā tam, lai man patiktu cilvēks, nav tik primitīvas lietas kā otra seksuālā orientācija vai te jau apspriestā rase, tautība, ādas krāsa. Ja runā par laulībām viendzimuma pāru starpā, tad esmu tikai par, jo tas ir ļoti, ļoti skumji, ja cilvēki, kuri varbūt visu savu dzīvi nodzīvojuši kopā, mīlējuši viens otru, kopā veidojuši savu dzīvi, juridiski viens otram neskaitās nekas un tad, ja vienam partnerim kaut kas, nedod dievs, notiek, otrs, par spīti tam, ka visu mūžu bijis blakus kā vistuvākais cilvēks, rezultātā ir tukša vieta. Nulle. Tas ir neizsakāmi skumji. Bet ja runā par bērnu adopcijas tēmu, tad man bieži sanāk smiekli par argumentiem, ka homoseksuāls pāris bērnam samācīs netiklības vai vēl nez ko, jo, lai arī cik skumji tas nebūtu, par šādām nelietībām dzirdam tikai saistībā ar tradicionāli orientētiem pāriem. Kaut kā līdz šim ne reizi nav gadījies dzirdēt par to, ka homoseksuālā ģimenē vardarbīgi tiktu iespaidots bērns vai izmantots seksuāli, ka bērns mirtu badā vai netiktu nodrošināts ar vajadzīgajām lietām. Kā par brīnumu, tādas lietas, diemžēl, gadās dzirdēt tieši par tradicionālās ģimenēs augušiem bērniem. Viela pārdomām.

Jā, es atceros, kāda mums bija seksuālā audzināšana mazajās kasītēs. Es neatceros kurā klasē tas bija, bet nav būtiski. Visi sēdēja mutes pavēruši. Un pēc tās stundas visi kopistiski spēlējās ar piepūstiem prezervatīviem. Es toreiz atklāju, aka preži ir baigā štelle. Turpmāk es vienmēr cītīgi meklēju vecāku pezervatīvus. Preži bija labāki par baloniem, jo neplīsa tik ātri. Vot i visa seksuālā audiznāšana. Krāniņi un vāverītes bija diezgan vienaldzīgi. Preži, lūk tā bija manta.

Kā par brīnumu, tādas lietas, diemžēl, gadās dzirdēt tieši par tradicionālās ģimenēs augušiem bērniem. Viela pārdomām.

Tāpēc,ka tādu pāru ir relatīvi vairāk.
Man gan šķiet, ka nav nozīmes seksualitātei, galu galā visi esam cilvēki un kā homo, tā hetero var būt pedofiliskas noslieces.

Inga88, tu pārāk gribi pakļaut savu personīgo dzīvi juridiskajiem aspektiem. Veido pati savu dzīvi pēc sava prāta un negatavojies visādām dramatiskām dzīves situācijām, tad arī tādas nenotiks. Kā tu vari savas personīgās izjūtas, piem., mīlestību identificēt ar visas sabiedrības vispārpieņemtiem standartiem, kas izpaužas kāzu rīkošanā?

Pat viendzimuma attiecībās parasti ir viens no partneriem vairāk vīršķīgs un otrs sievišķīgs, lai gan dzimumi ir vienādi.

Lai nu kā, galu galā neiet runa par bērnu adoptēšanu viendzimuma attiecībās, līdz tav vel jāaug. Tomēr neredzu pamatotu šķērsli tam lai neļautu diviem mīlošiem cilvēkiem precēties, kaut vai lai kopīgi varētu dalīt mantu un apzināties to ka ja ar vienu kas notiks, tad otram būs kāda teikšana tajā kas notiks tālāk. Tai nevajadzētu būt privilēģijai kura ir pieejama tikai standarta precētiem pāriem (vīrietis + sieviete).

Ko sabiedrībā mainīs tas ja ļaus precēties viendzimuma partneriem? Kā tas viņus ietekmēs? Ja neskaita vinkārši to ka viņiem tas nepatiks dēļ aizspriedumiem.
Viņi vienkārši grib dzīvot to savu privāto dzīvi, officiāli, bez juridiskiem un sadzīviskiem šķēršliem ar kuriem ir jāsaskaras nelaulātam pārim.

Es negribu savu dzīvi pakļaut juridiskiem aspektiem. Es gribu to pašu ko citi. Vienlīdzību.
Un vispār, mēs visi kādreiz nomirsim. Lai kā mēs par to nedomātu. Un mūsu mantas kādam paliks. Un kas tur silkts, ja es vēlos, lai tās paliek cilvēkam, kuru es mīlu? Kāpēc citi to var vienkārši atrisināt, lai par to vairs neūtu jādomā, bet es nevaru?

Un kāpēc es nevaru rīkot kāzās tā, kā visi tās rīko, ja es to gribu?

Pat viendzimuma attiecībās parasti ir viens no partneriem vairāk vīršķīgs un otrs sievišķīgs, lai gan dzimumi ir vienādi.

Tā nav. :)

Tukša muldēšana, jo nav par seksu? :D

Pirms dodos gulēt, skudrulacim gribu pateikt, ka mūs parasti mēdz uztraukt tas, pie kā neesam pieraduši. (Pieļauju, ka pats tiešā veidā neesi saskāries ar homo, tāpēc arī tāda stulba attieksme un nesapratne :))

Inga88 Tad tas ir kā kuriem pāriem. Ir mums tuvi ģimenes draugi kuriem tas ir ĻOTI izteikts. Viens vīrietis ir izteikti sieviškīgs, bet otrs atkal tāds konkrēts vīrietis. Vispār pat amizanti paliek redzot cik tas viens var būt sievišķīgs, ar visām tādām sievišķīgām iezīmēm un izpausmēm pat.
Ir arī vel divi citi pāri kam esmu to ievērojusi. Viena no sievietēm tā kā vecis, kā uzvedībā tā arī izskatā, bet blakus tāda ļoti sievišķīga smalka un jauka sieviete.

Varbūt man tā vienkārši sagadījies ar tādiem cilvēkiem tad sastapties kam tas ir izteiktāk.

Miss Joker, es domāju, ka Tev tā vienkārši ir sagadījies. Tas nebūt ne vienmēr tā ir. Es arī pazīstu ļoti vīrišķīgus un ļoti sievišķīgus gejus. Un ļoti sievišķīgas un ļot nesievišķīgas lesbietes. Un pažistu arī ļoti nesievišķīgas hetero sievietes un ļoti nevīrišķīgus hetero čaļus.

nu tu jau arī mums esi provokators aiz gara laika.

Esmu pieradusi redzet viendzimuma parus, jo dzivoju valsti, kur viniem ari atlauts preceties un vini seit var justies brivi! Man sadi pari liekas loti jauki, jo galvenais tomer ir milestiba! Vienmer esmu teikusi, ka labak but pasam un neizlikties tikai tadel, lai izpatiktu sabiedribai. Labak but ar sava dzimuma partneri un but laimigam, neka visu dzivi nodzivot ar preteja dzimuma partneri, kurs tev neinterese un klusiba sapnot par ko citu. Man pasai gan interese tikai un vienigi pretejais dzimums, bet tas man netrauce but labos draugos ar homoseksualiem.

Inga88 tad man tā vienkārši sagadījies ir dzīvē :D Lai gan es neatmetu domu ka tīri sadzīvē tomēr viens ieņems vairāk tās sievietes lomu un otrs vīrieša lomu, tas tā dabiski manu prāt nāk.

Miss Joker, kā kurās attiecībās. Lai attiecības izdotos, neatkarīgi no tā, vai tās ir viendzimuma, dažādu dzimumu, ir jāieācās saspēlēties, papildināt vienam otru un ieņemt lomas. Un tie modeļi ar būt daudz un dažadi, kā divi cilvēki veido savstarpējo saspēli.

ķirsi, atslābsti!

Inga, neesmu traumeeta un neesmu lesbiete. Runaaju par maziem berniem redzot publiski viriesus laizoties ar virieti vai sievietes ar sievieti..varetu but traumejosi..


Un skudrulaaci es milu savus kakus, bet kaa kakus un ne jau kaut kaadaa seksuaala tieksmeee..vienkarsi man mani kaki daudz nozimee, ebt tas nenozimee ka precetu vinus:-D milu kaa gimenes loceklus, maajas milulus un taadaa garaa.

Nu bet MAD, kāpēc tad Tu neesi, ja apkārt ir tik daudz lesbiešu un geju? Pēc loģikas, ka homoseksuālitāte ir lipīga, traumējoša, iespaidojoša utt., Tev būtu jābūt lesbietei, vaismaz traumētai. :)
Es domāju, ka maziem bēriem varētu būt traumējoši redzēt jeb kādus cilēkus laizoties. Tāpēc nevajag laizīties publiski. :) Bet mīļuma izpausmes vienam pret otru, kā tas var būt traumējoši? Vai bērnu traumē, ja mamma pret viņu izturās mīļi? vai bērnu traumē ja mamma izturās mīļi pret savu mammu, savu daraugu, vai draudzeni? Ne taču.

vaismaz vai vismaz